Ziņojums: Latvijā nodarbinātības līmenis cieši saistīts ar iegūto izglītības pakāpi ^{Apriņķis.lv}

Latvijas augstskolu absolventi uzrāda ļoti labus rezultātus darba tirgū, jo 25-34 gadu vecumā viņu nodarbinātība ir augstāka nekā OECD vidēji, un viņi pelna par 54% vairāk nekā cilvēki ar tikai vidējo izglītību. Dati liecina, ka Latvijā izdevumi uz vienu augstākajā izglītībā studējošo, ir uz pusi mazāki nekā vidēji OECD valstīs.

Ziņojumā minēts, ka valsts izdevumi Latvijā sasniedz 6873 ASV dolārus uz vienu augstākās izglītības studentu, salīdzinot ar OECD vidējo rādītāju - 15 102 ASV dolāri. Igaunijā šādi izdevumi attiecīgi bija 15 291, Lietuvā - 11 151 ASV dolāri uz vienu augstākās izglītības studentu. Neskatoties uz ieguldījumu atšķirībām, Latvijā cilvēkiem ar augstāko izglītību 25-34 gadu vecumā ir augstāka nodarbinātība (89%) nekā OECD vidēji (87%), kas liecina, ka Latvijā augstākā izglītība ir cieši saistīta ar darba tirgu un nodrošina absolventus ar darba tirgum nepieciešamām prasmēm.

Latvija ir viena no četrām OECD dalībvalstīm, kurām laikposmā starp 2015. un 2022.gadu OECD konstatēja finansējuma samazinājumu uz vienu izglītojamo. Līdzīga attīstības tendence konstatēta Somijā, Turcijā un Meksikā, ja analizē pirktspējas paritātes rādītājus, vēsta IZM.

Šogad OECD ziņojumā īpaša uzmanība veltīta augstākajai izglītībai, un apkopotie dati atklāj priekšrocības, kādas rodas augstākās izglītības ieguvējiem darba tirgū, ekonomikā un sociālajā jomā. Tādēļ, IZM ieskatā, Latvijā nepieciešams turpināt pāreju uz jauna līguma ar augstākās izglītības iestādēm modeli (institucionālās finansēšanas modelis), nosakot minimālo valsts finansējumu un sasniedzamos rezultātus. Institucionālās finansēšanas modelis uzsver sasniedzamo rezultātu nozīmi un ļauj vienoties par konkrētiem augstskolām izvirzāmiem uzdevumiem, lai šādi atvieglotu augstāko izglītības iestāžu stratēģisko vadību un veicinātu uz rezultātu orientētu darbību. Modeļa pilotprojektā, kurā piedalījās lielākās Latvijas augstskolas, uzrādīta pozitīva ekonomiskā ietekme, palielinot absolventu skaitu un samazinot studējošo atbirumu. IZM institucionālā finansējuma modeli redz kā sistēmisku uzlabojumu, ko varētu ieviest visās valsts augstākās izglītības iestādēs.

OECD ziņojumā iekļauti arī jaunie Pieaugušo prasmju pētījuma dati. Latvijā šajā pētījumā piedalījās pirmo reizi, 2023.gadā veicot pieaugušo tekstpratības, rēķinpratības un adaptīvās problēmrisināšanas prasmju testēšanu. Rēķinpratībā Latvijas pieaugušo vecuma grupā no 16 līdz 65 gadiem prasmes ir OECD valstu vidējā līmenī, taču tekstpratība un problēmrisināšanas prasmes kopumā ir zemākas nekā OECD valstīs vidēji. Savukārt Latvijas pieaugušajiem ar augstāko izglītību vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem tekstpratība un problēmrisināšanas prasmes būtiski neatšķiras no viņu vienaudžu ar augstāko izglītību prasmēm OECD valstīs.

Latvijā 23% no augstākās izglītības absolventiem 25-34 gadu vecumā absolvē tautsaimniecībai nozīmīgās STEM programmas, kas atbilst OECD vidējai vērtībai - 23% STEM absolventu šajā vecuma grupā. Pēdējo astoņu gadu laikā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un veselības aprūpes studiju jomas ir vienīgās Latvijā, kurās pieaudzis studējošo skaits. Latvijā kopumā augstākās izglītības absolventu vidū vecumā no 25 līdz 64 gadiem - 21% ir STEM absolventi (OECD valstīs vidēji 26%, Igaunijā 27%, Lietuvā 28%). Savukārt doktora grāda ieguvēju īpatsvars STEM jomā Latvijā 2023.gadā bija viens no augstākajiem starp OECD valstīm - 52%. Salīdzinājumam - Igaunijā šīs rādītājs veidoja 50%, Lietuvā - 43%, bet OECD valstīs vidēji 43%.

Starptautisko studentu mobilitāte augstākajā izglītībā turpina pieaugt visā OECD, un dažās valstīs no 2018. līdz 2023.gadam ir ievērojami palielinājies ārvalstu studentu īpatsvars. Vidēji 7,4% no visiem augstākās izglītības studentiem visā OECD bija ārvalstu studenti, salīdzinot ar 6% 2018.gadā. Latvijā ārvalstu studentu īpatsvars pieauga no 9,3% līdz 13,4%. Vairāk nekā puse jeb 55% ārvalstu studentu Latvijā studē maģistra programmās. Puse no šiem studentiem ir no Eiropas valstīm, 46% - no Āzijas valstīm. Latvijas augstākās izglītības konkurētspēja un eksportspēja sniedz ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Ārvalstu studenti no valstīm ārpus ES/EEZ par studijām gadā vidēji maksā 20 071 ASV dolāru, stāsta IZM.

Lai gan OECD valstīs izdevumi uz vienu izglītojamo laikā no 2015. līdz 2022.gadam reālā izteiksmē palielinājās no 11 955 līdz 13 210 ASV dolāru, Latvijā izdevumi uz vienu izglītojamo šajā periodā samazinājās no 9291 līdz 8303 ASV dolāru. Aplēses liecina, ka no valsts budžeta formālajai izglītībai paredzētā daļa samazinājās no 11,6% līdz 7,4%.

Kā uzsver OECD, Latvijā šoruden uzsākts jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" pakāpenisku ieviešanu, kas vispārējai izglītībai nodrošinās papildu finansējumu. OECD uzsver, ka, neskatoties uz relatīvi zemajiem izdevumiem uz vienu skolēnu, Latvijas 15 gadus vecu skolēnu sniegums matemātikā un dabaszinātnēs starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā "PISA 2022" ir augstāks nekā OECD valstīs vidēji. Tas liecina, ka izglītības izdevumu efektivitāte un izglītības rezultātu kvalitāte, tāpat kā skolotāju profesionalitāte un skolēnu ģimeņu izpratne par izglītības nozīmi ir tikpat vērtīgi aspekti kā nozares finansējuma jautājums, atzīmē IZM.

Tāpat ziņojumā atklāj, ka skolotāju vakanču problēma ir aktuāla lielā daļā OECD valstu. Latvijā studentu interese studēt pedagoģiju ir palielinājusies. OECD uzsver, ka konkurētspējīgas algas var padarīt skolotāja profesiju pievilcīgāku, jo īpaši tāpēc, ka daudzās valstīs skolotāji nopelna mazāk nekā citi nodarbinātie ar augstāko izglītību. Personāla izmaksas veido lielāko daļu no izglītības izdevumiem, tādēļ skolotāju algu palielināšana valstīm ir finansiāli ļoti sarežģīts uzdevums. Tomēr kopš 2015.gada, salīdzinot ar 2024.gadu, sākumskolas skolotāju faktiskās vidējās algas OECD valstīs ir pieaugušas vidēji par 14,6%, taču Latvijā tās pieauga par 32,9%. Skolotāju algas minētajā laikposmā palielinājās arī Igaunijā un Lietuvā. Neskatoties uz to, skolotāju algas Baltijas valstīs joprojām ir zemākas nekā OECD valstīs vidēji.

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, "Īsumā par izglītību 2025" rāda, ka skolēnu mācību stundu slodze obligātajā izglītībā Latvijā ir mazāka nekā OECD valstīs vidēji (vēl mazāka tā ir tikai Polijā, Horvātijā un Bulgārijā), savukārt skolēnu brīvlaiku ilgums sākumskolā Latvijā ir vislielākais starp OECD valstīm, vēsta IZM.