Vienota latviešu valodas apguves pieaugušajiem procesa izstrādei nākamajā gadā trūkst 930 300 eiro

Savukārt 2027. gadā papildus nepieciešami 467 712 eiro, bet 2028. gadā - 458 212 eiro.

Deputāts Jurģis Klotiņš (NA) vaicāja, kā IZM saredz, kur šos līdzekļus varētu rast, uz ko IZM pārstāve norādīja, ka to varētu paņemt no esošā budžeta sadaļas, kas paredzēta ukraiņu latviešu valodas apmācībai.

Organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala vērsa uzmanību, ka Kultūras ministrija (KM) rosina veikt grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, nosakot, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem profesionālo un amata pienākumu veikšanai ir jāapgūst valsts valodas pamata līmeņa 2. pakāpē (A2) divu gadu laikā pēc pagaidu aizsardzības piešķiršanas. Savukārt piecu gadu laikā pēc pagaidu aizsardzības piešķiršanas - tādā apjomā, kādu profesionālo un amata pienākumu veikšanai ir noteicis Ministru kabinets.

Viņa norādīja, ka finanšu līdzekļu samazināšana un vienlaicīgi šādu prasību noteikšana varētu nenovest pie vēlamā risinājuma. Viņa pauda, ka vienmēr ir uzsvērts, cik svarīgi ir, lai ukraiņi zinātu latviešu valodu, jo tas būtiski maina viņu nodarbinātību. Jākobsone-Gavala aicināja nemazināt šajā pozīcijā naudu nākamā gada budžetā, jo tas esot fundamentāli svarīgi, lai cilvēki varētu strādāt.

Līdztekus viņa atzīmēja, ka šajā programmā ir arī valodas kursi ukraiņu bērniem, kas tiem bērniem, kuri nemācās Latvijas skolās, praktiski esot vienīgā iespēja šiem bērniem apgūt latviešu valodu.

IZM informēja deputātus, ka ministrija iecerējusi veidot vienotu valsts valodas apguves sistēmu pieaugušajiem, izmantojot pieaugušo prasmju pārvaldības platformu "STARS". Paredzēts, ka platforma "novērstu latviešu valodas mācību pakalpojumu sadrumstalotību, informatīvi un organizatoriski uzlabotu latviešu valodas kursu pieejamību mērķa grupām, kā arī nodrošinātu pārskatāmu un caurspīdīgu procesu norisi un pakalpojumu sniedzēju atlasi, izvēli un atbilstību".

Deputāti komisijas sēdē pauda neizpratni, kas traucējis IZM šos datus par aktuālo situāciju valstī apkopot līdz šim. "Vismaz zināt, kurā vietā šobrīd [latviešu] valodu mācās, cik budžetā mēs patērējam naudu šiem kursiem, kāda tiem ir atdeve, vai tas valstī vēl aizvien nav apkopots?" vaicāja komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS). Uz to IZM pārstāve norādīja, ka šobrīd aktuālā situācija neesot redzama.

"Kamēr mēs neveidojam vienotu sistēmu, kurā tiek uzkrāti dati, mēs šos aktualizētus datus nevaram redzēt," teica IZM pārstāve.

Kūtris pauda, ka tās esot vēstules 14 ministrijām un 42 pašvaldībām. "50 vēstules kaut vai elektroniski aizsūtīt, lai mēs zinātu situāciju, mēs tiešām valstī nevaram salikt kopā bez datora sistēmas?" prasīja Kūtris.

Raimonds Bergmanis (AS) norādīja, ka šajā jautājumā ieguldīti ļoti lieli līdzekļi, bet neviens rezultātus neapkopo, neinteresējas, un rezultātā neesot datu bāzes. Viņš vaicāja, vai jaunā modeļa mērķis ir skatīties progresu vai tomēr mērķis ir mācīt cilvēkus, lai viņi zina valodu. IZM pārstāve norādīja, ka tāds esot mērķis, bet dati, kā jau uz to norādījusi Valsts kontrole, esot fragmentēti, jo netiek apkopoti.

Jurģis Klotiņš (NA) norādīja, ka šī problēma esot jau ilgstoša, un tās pamatā esot tas, ka Latvijā valsts valodas politika bijusi fragmentēta starp dažādām ministrijām. Viņa ieskatā, Latvijā būtu nepieciešama viena spēcīga institūcija, kuras vadītāju ievēlētu Saeima, kas būtu neatkarīga, labi finansēta un risinātu valsts valodas politikas jautājumus.

Kūtris iebilda, norādot, ka par valsts valodas politiku atbild IZM.

Kā vēstīts, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Kultūras ministrijas (KM) īstenotā saliedētas sabiedrības politika nav mērķtiecīga un nesniedz izmērāmus rezultātus, tā ir neskaidra, sadrumstalota un neefektīva.

Saliedētas sabiedrības politika skar katru Latvijas iedzīvotāju, tai jāveicina nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība, taču pamatnostādņu rīcības plānos nav skaidri noteikts, kādas problēmas tie risina un kuras sabiedrības grupas ietekmē, norāda Valsts kontrole.

Valsts kontrole atzīmē, ka saliedētas sabiedrības politika skar plašu nozaru, valsts institūciju, pašvaldību un organizāciju loku, taču KM trūkst efektīva sadarbības mehānisma ar tiem, kas nodarbojas ar sociālās iekļaušanās, izglītības, nodarbinātības un citiem jautājumiem.

Valsts kontrole aicina KM būtiski uzlabot politikas plānošanu un īstenošanu, nosakot skaidras prioritātes, efektīvi koordinējot iesaistītās institūcijas, kā arī ciešāk sadarbojoties ar pašvaldībām un iedzīvotājiem.