Tiesībsardze kritizē par neizdarību attiecībā uz mācību stundu sākuma laikiem skolās

Latvijas likumdošana šobrīd nenosaka izglītības iestādēm mācību stundu sākumu un beigu laiku - atrunāts tikai maksimālais stundu skaits dienā un nedēļā. Nedz Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), nedz Veselības ministrija (VM) neuzskata, ka izmaiņas normatīvajā regulējumā būtu nepieciešamas. Tā vietā izglītības iestādēm nākamajā mācību gadā tiks piedāvātas vadlīnijas, kas "ies kopsakarībā" ar VM izstrādātajām klīniskajām vadlīnijām miega diagnostikai.

"Ar vadlīnijām kā komunikācijas instrumentu var strādāt, tam ir efekts," pārliecināts IZM Izglītības departamenta vadītājs Rūdolfs Kalvāns.

Viņš vērsa uzmanību, ka izmaiņas vienas izglītības iestādes stundu sākuma laikos "par 15 minūtēm" var radīt "domino efektu" visā pašvaldībā - ietekmēti būs skolu autobusu grafiki, kā arī mūzikas, sporta un mākslas skolu nodarbību laiki. Stundu sākuma laiks ietekmē arī ikdienas dzīvi - vecāku rīta loģistiku ar privāto transportu, pašu nokļūšanu darbā, kā arī sarežģīto mācību plānu, viņš klāstīja.

"Tas laiks jau nav abstrakts, tas kaut kur nobīdīsies," sprieda amatpersona.

Tas neapmierināja tiesībsardzi, kurai nav pārliecības, ka izstrādātās rekomendācijas varētu mainīt situāciju, jo gada laikā situācija, viņasprāt, nav būtiski mainījusies. Tiesībsarga birojā joprojām vēršas vecāki, kuri nav apmierināti ar to, ka atsevišķās izglītības iestādēs nodarbības sākas pirms plkst. 8 un pastāv tā saucamās "nultās stundas". Palkova uzskata, ka jābūt regulējumam, kur valsts līmenī stingri pasaka, cikos var sākties nodarbības, pretējā gadījumā pastāv nevienlīdzīga attieksme pret bērnu tiesībām.

"Man grūti izskaidrot, kāpēc vienā pašvaldībā bērniem jāceļas plkst. 6.30, bet citās - plkst. 7.30. [..] Mēs nedrīkstam pakārtot tehniskos risinājumus bērnu veselībai un labbūtībai," uzsvēra tiesībsardze, piebilstot, ka vadlīnijām ir tikai ieteikuma raksturs.

Plānotās izmaiņas stundu sākuma laikos varētu skart tikai daļu izglītības iestāžu. Saeimas komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima (P) uzskata, ka noteikt normatīvajā regulējumā agrāko pieļaujamo mācību stundu laiku nav "par daudz prasīts", piebilstot, ka pieaugušo vajadzības šajā jautājumā nav primāras - ja ir bērni, kurus vecākiem jāatved agrāk, iespējams domāt par risinājumiem, kā šie skolēni pavada laiku, gaidot klasesbiedrus.

"Bet lai nav tā, ka visiem jācieš un jāsāk agrāk. Tā ir daļa no atbildes, kāpēc mums tik agri [sākas mācību stundas], jo tas ir ērtāk vecākiem un arī skolotājiem," sprieda deputāte.

Saeimas komisijā izskanēja aicinājums, meklējot risinājumu, nodrošināt bērnu līdzdalību, īpaši vidusskolēnu viedokli. IZM amatpersona uz to atbildēja, norādot, ka jauniešu vidū viedokļi atšķiras, un viņi domā "nedaudz sadzīviski primitīvāk".

"Viņi liek kopā dienas ritmu - ja man [mācību stundas] sākas vēlāk, tad arī beigsies vēlāk. Vai es gribu kā pieaugušais piecos iziet no skolas?" klāstīja Kalvāns, piebilstot, ka jaunieši par ilgtermiņa negatīvo efektu uz smadzeņu attīstību un tamlīdzīgiem jautājumiem "visticamāk tā nedomā".

Kalvāns atzina, ka tiesībsargājošo institūciju skepse ir pelnīta, taču aicināja vispirms novērtēt vadlīniju ietekmi un tikai pēc tam domāt par regulējuma nepieciešamību. Deputāti vienojās pie jautājuma par izglītības iestāžu mācību sākuma laiku atgriezties septembrī.

Kā vēstīts, iepriekšējais tiesībsargs Juris Jansons aicināja valdību noteikt, ka mācību stundas, konsultācijas un fakultatīvās nodarbības skolās nevar sākties agrāk par plkst. 8. Viņa aicinājumam pievienojās arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi.

Jansona ieskatā, šādas izmaiņas līdz šim liedzis veikt izpratnes trūkums par pilnvērtīga miega ietekmi uz bērna veselību, attīstību un uzvedību, tai skaitā atbildīgajās ministrijās.

Šobrīd valsts nenosaka mācību sākuma laiku izglītības iestādēm, tādējādi skolām ir rīcības brīvība šajā jautājumā. Jansons toreiz kā vēlamo scenāriju minēja, lai pamatskolā mācību stundas sāktos no plkst. 8.30, bet vidusskolās - no plkst. 9.

Tikmēr valdība uzskata, ka normatīvajos aktos nav nepieciešams īpaši noteikt konkrētu mācību stundu sākuma laiku, jo lielākā daļa izglītības iestāžu jau ievēro Tiesībsarga biroja ieteikumu nesākt mācību stundas pirms plkst. 8, šāda pozīcija pausta Ministru kabineta atbildes vēstulē Tiesībsarga birojam, kuru šopavasar atbalstīja valdība.

Izglītības ministre Dace Melbārde (JV) valdības sēdē toreiz pauda, ka ir jāievēro skolu autonomija, turklāt būtu grūti izstrādāt normatīvo aktu, kas derētu visiem, tāpēc ir jāuzticas skolu vadībai.

Melbārde piebilda, ka IZM piedāvājums ir tomēr sagatavot vadlīnijas par miega higiēnu, sadarbojoties ar VM. Melbārde uzsvēra, ka nevajagot aizrauties ar garu vadlīniju rakstīšanu, taču bērnu labbūtības jautājums esot svarīgs, tāpēc ministrijas mēģināšot strādāt pie lakoniskām vadlīnijām.