Eksdeputātam Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piespriež astoņu gadu un divu mēnešu cietumsodu

Spriedumu vēl var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

2023. gada novembrī arī pirmās instances tiesa Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanas apsūdzībās un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Apgabaltiesa šodien nolēma atcelt Rīgas pilsētas tiesas spriedumu daļā par Ādamsona atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma panta par krāpšanu nelielā apmērā, līdz ar to par pusgadu samazināts arī cietumsods. Tiesa lēma, ka kriminālprocesi par diviem noziegumiem attiecībā uz krāpšanu nelielā apmērā ir izbeidzami.

Ādamsonam piemērotos drošības līdzekļus - dzīvesvietas maiņas paziņošana, aizliegums izbraukt no valsts un drošības naudu - tiesa atstāja negrozītus līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai. Ja šāds spriedums paliks spēkā, tad drošības naudu 30 000 apmērā atdos tā devējai Gintai Uselei-Ādamsonei.

Apelācijas instances tiesa arī Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu atzina par vainīgu spiegošanā un piemēroja brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem gadiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Pirmajā instancē Silonovam par spiegošanu tiesa piemēroja brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Ādamsons apsūdzēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem - par spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas. Bijušajam deputātam arī tika inkriminēta krāpšana nelielā apmērā, kas saistīta ar degvielas izdevumu atlīdzināšanu, par aptuveni 100 eiro. Tāpat pie viņa tika atrasti vairāki desmiti patronu.

Attiecībā uz iespējamo spiegošanu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka likumsargiem par Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.

Uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai četru gadu laikā līdz aizturēšanas brīdim. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka pirmās instances pirmajās tiesas sēdēs Ādamsons tika iztaujāts par naudas pārskaitījumiem viņa meitai, kurus prokuratūra uzskata par Krievijas maksājumiem politiķim. Prokurora ieskatā, Ādamsons par spiegošanu saņēmis atlīdzību un nauda pārskaitīta Ādamsona meitai Krievijā. Ādamsons to sauca par absurdu, apgalvojot, ka viņš pats esot nodevis Silonovam naudu - parasti 100-200 eiro ik pāris mēnešos, lai viņš to Krievijā ieskaitītu Ādamsona meitas kontā.

Tāpat Ādamsonam uzdeva jautājumus par vizītēm Maskavā, kuru laikā viņš ticies ar personām, kuru identitāti nav iespējams pārbaudīt, jo politiķis atteicās tiesai nosaukt viņu pilnos vārdus. Apsūdzība uzskata, ka Ādamsons piegādājis informāciju konkrēti Krievijas Federālajam drošības dienestam.

Ādamsons iepriekš tiesā kategoriski noliedza informācijas nodošanu Krievijas Federālajam drošības dienestam, lai arī atzina, ka pazīst Silonovu. Arī apsūdzētais Silonovs neatzina saistību ar Krievijas Federālo drošības dienestu.

No lietas dokumentiem izriet, ka Ādamsonam dažādas ziņas, kas tika nodotas Silonovam, piegādājis bijušais VDK izmeklētājs Andris Strautmanis un bijušais Valsts drošības dienesta darbinieks Artūrs Šmaukstelis. Viņu abu saistību ar spiegošanu nepierādīja. Taču Strautmani apsūdzēja citā krimināllietā, bet Šmaukstelis vienojās par nosacītu cietumsodu par valsts noslēpuma un citu neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Ādamsonu aizdomās par spiegošanu Valsts drošības dienests (VDD) aizturēja 2021. gada vasarā. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu, bet 2021. gada decembrī deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā. Drošības nauda tika samaksāta, un Ādamsons 2022. gada janvārī no apcietinājuma tika atbrīvots. Tagad prokurors politiķim ir noteicis papildu drošības līdzekļus.

Saeimas vairākums 2021. gada decembrī pēc Ģenerālprokuratūras lūguma atļāva sākt kriminālvajāšanu pret Ādamsonu. Ādamsons pēc apcietināšanas nolēma izstāties no partijas "Saskaņa", bet nenolika Saeimas deputāta mandātu.

Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nebija pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.

Tāpat viņš darbojās vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojās deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019. gada janvāra Ādamsons bija deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.

Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.