Menu

 

Decembris 2015

Nevainīgais nāvinieku kamerā

Latvijā nāvessodu no Krimināllikuma izslēdza tikai 2011. gadā, bet faktiski tam punkts tika pielikts 1996. gada 24. septembrī, kad toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasludināja moratoriju nāvessoda izpildei. Visskaļākais gadījums, kad nāvessodu piesprieda nevainīgam cilvēkam Latvijā, izskanēja pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā. Septiņus mēnešus Zigurds Dreimanis gaidīja savas dzīves beigas nāvinieku kamerā.

Lasīt vairāk...

Trauksme – izplatītākie psihiskie traucējumi

Mūsdienās cilvēki arvien biežāk apzinās, ka rūpes par savu mentālo veselību ir tikpat svarīgas kā par fizisko ķermeni. Emocionāli grūtos brīžos nav jāpaliek vienam, mēģinot paša spēkiem tikt galā ar pieaugošo trauksmi un bailēm. Saruna ar psihiskās veselības speciālistu ir nozīmīgs solis ceļā uz problēmas izprašanu un risināšanu.

Lasīt vairāk...

Mākslīgā intelekta drošības eksperte uzsver nepieciešamību valdībai izprast savu sabiedrību

Lai valdības spētu neitralizēt mākslīgā intelekta spēcinātas sabiedrības manipulācijas kampaņas, ir jāinvestē rīkos, kas spēj izprast gan šos naidīgos spēkus, gan pašiem savu sabiedrību, NATO "Stratcom Digital Frontlines 2025" konferences laikā intervijā aģentūrai LETA norādīja mākslīgā intelekta drošības eksperte, "Logically AI" viceprezidente Dženifera Vudarda.

Lasīt vairāk...

Saruna kļuvusi par mīnu lauku

Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors filozofs Vents Sīlis pauž domu, ka mēs dzīvojam laikmetā, kad ir zudusi kopīgā nozīmju telpa, kurā iespējams saprasties. Un sarunāties kļuvis pat bīstami. “Konteksts savulaik bija kultūras skelets. Izglītība, kas sevī ietvēra padziļinātu literatūras analīzi, kultūras vēsturi, matemātiku, bioloģiju un ķīmiju, kā arī filozofijas pamatus. Pati valoda ir sašķēlusies, un līdz ar valodu – domāšana. Katrs dzīvo savā algoritmiskajā nišā, kur vairs nav “sabiedrības”, bet gan personalizētu ziņu plūsma, kas izolē katru no mums savā informācijas burbulī,” pārdomās dalās filozofs.

Lasīt vairāk...

Ambulatorā aprūpe kā reģionālās veselības sistēmas sirds

Budžets un Saeimas vēlēšanu tuvošanās veselības aprūpē rada nozīmīgu papildu turbulenci bez visa minētā jau tā vētrainajā Latvijas nozarē. Galu galā veselība ir nozīmīgākais, ko mēdzam novēlēt viens otram. Tiesa, dalot nodokļu maksātāju naudu nozarēm, tieši veselības aprūpe lielākoties paliek sērdienītes lomā.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.