Ādažu mērs pauž bažas par informācijas nepieejamību saistībā ar Covid-19 izplatību novadā (papildināta)

Viņaprāt, ir būtiski zināt, cik inficēto ir Nacionālo bruņoto spēku bāzē Ādažu pusē, cik inficēto ir novada teritorijā strādājošos uzņēmumos, cik – bērnudārzos, cik – mājsaimniecībās. "Vai datu aizsardzība ir svarīgāka par cilvēku veselību un dzīvību? Jau pandēmijas sākumā aicināju Veselības ministriju un Iekšlietu ministriju iesaistīt pašvaldību Civilās aizsardzības komisijas epidemioloģiskās situācijas uzlabošanā. Cik cilvēkiem jāsaslimst, lai to saprastu?" retoriski vaicāja Sprindžuks.

Ādažu novada mērs aģentūrai LETA skaidroja, ka jau pavasarī ar atbildīgajām institūcijām pārrunājis jautājumus par informācijas apriti saistībā ar Covid-19 izplatību, taču saņēmis noraidošu attieksmi, ka pašvaldībām nav tiesību iegūt šādus sensitīvus datus. Vienīgais, ko Covid-19 pirmā viļņa laikā esot izdevies panākt, ka pašvaldību policistiem ir tiesības pārbaudīt, vai personas, kurām jāievēro karantīna, to ievēro. Situācijā, kad saslimušo bija maz, šāda sistēma darbojās, taču tagad, kad ar Covid-19 inficējas arvien vairāk cilvēku, situācija kļūst arvien sarežģītāka, bet atbildīgie dienesti ir pārslogoti un nespēj pat informēt visus inficētos.

Pašvaldību mēriem, kuri ir ārkārtas situāciju komisiju vadītāji, un pašām komisijām būtu jābūt pieejai šādiem datiem, uzskata Sprindžuks. Viņam neesot vēlmes "lūrēt pa atslēgas caurumu" un nav nepieciešami privātpersonu dati, taču viņam ļoti nepieciešams zināt, kur, piemēram, viņa vadītajā pašvaldībā ir noticis uzliesmojums. "Man ir jāzina, kādēļ Ādažu novadā ir pēkšņi būtisks inficēto personu skaita pieaugums. Vai tas ir noticis Nacionālajos bruņotajos spēkos, kuri dislocēti novadā, vai tas ir kādā uzņēmumā, vai inficēšanās notiek mājsaimniecībās," teica Sprindžuks.

Viņš uzsvēra, ka šī informācija ļautu pašvaldībai pieņemt atbildīgus lēmumus par turpmākajiem ierobežojumiem, piemēram, vai slēgt bērnudārzus, vai pēc noteiktajiem ierobežojumiem valsts mērogā turpināt attālinātās mācības skolās, vai ļaut bērniem iet uz skolu. Tāpat tas palīdzētu organizēt darbu pašvaldībā, ļautu pieņemt lēmumus par izklaides un atpūtas iespēju organizēšanu pašvaldības iedzīvotājiem, piemēram, izveidot ledus laukumus vai citas iespējas atpūsties svaigā gaisā, vai nē.

Ja viņam būtu informācija, ka liela daļa inficēto ir bruņotajos spēkos vai kādā atsevišķā uzņēmumā, tad viņš varētu nomierināt sabiedrību, ka Ādažos nenotiek nekas ārkārtējs un mājsaimniecībās Covid-19 izplatība ir tādā pašā līmenī kā lielā daļā Latvijas. Arī iedzīvotājiem būtu jāzina, vai individuālā līmenī pieņemt kādus lēmumus, piemēram, vai izmantot sabiedrisko transportu, lai nokļūtu veikalā vai darbā, vai tomēr izvēlēties braukt ar personisko transportu u.tml. Taču pašlaik šādas iespējas neesot, un tas esot nepareizi. Pat ja šī informācija, kas būtu pieejama tikai civilās aizsardzības komisijas vadītājam un būtu tālāk neizpaužama, viņš atrastu veidu, kā brīdināt vai nomierināt iedzīvotājus, neizpaužot slepenus datus, skaidroja Sprindžuks, piebilstot, ka informācijas pieejamība ļautu visiem daudz cienīgāk iziet cauri šai ārkārtas situācijai.

Ādažu mēru uztrauc Slimību profilakses un kontroles centra dati, kas publicēti vietnē "Apriņķis.lv" un kuros norādīts, ka pēdējo 14 dienu laikā (līdz 10.janvāra vakaram) Ādažos konstatēti 164 jauni Covid-19 gadījumi, bet pēdējo triju dienu laikā inficēto skaits palielinājies 14 novados – visstraujāk Ropažu un Ādažu novadā.