Jūrmalas pašvaldība: Normatīvajos aktos paredzētā rīcība nemotivē īpašniekus sakārtot graustus

Atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības likumam kultūras pieminekļus un kultūrvēsturiski vērtīgās būves ir aizliegts iznīcināt. Šādas ēkas pārsvarā ir privātīpašumi, un tas nozīmē, ka nodrošināt to uzturēšanu, saglabāšanu un atjaunošanu ir ēku īpašnieku pienākums, norāda pašvaldība. Šo pienākumu nepildīšana, kā arī vieglās koka konstrukcijas ir veicinājušas daudzu ēku tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, bet normatīvajos aktos paredzētā rīcība ne vienmēr ir efektīva un daļai ēku īpašnieku nav bijusi pietiekami motivējoša, uzsver pašvaldībā.

Ar kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību Jūrmalā nodarbojas Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs (JKVDC), kas nodrošina ēku apsekošanu un ir izveidojis sarakstu ar sliktā vizuālā un tehniskā stāvoklī esošiem pieminekļiem un kultūrvēsturiski vērtīgām ēkām. Iegūtā informāciju JKVDC nodod Jūrmalas būvinspekcijai. Tālāk būvinspektors, veicot minēto ēku pārbaudi un konstatējot ēku neatbilstību būtiskajām prasībām, sazinās ar īpašnieku, informē par nepieciešamību sakārtot īpašumu, dodot tam laiku. Kā minimālā prasība var būt ēkas konservācija, piemēram, nolietojušos elementu nomaiņa, pastiprināšana, ēkas fasādes krāsojuma atjaunošana, logu un durvju aiļu aizdare.

Ja joprojām neseko nekādas darbības, tad būvinspektors sagatavo atzinumu par būvju ekspluatācijas prasību neievērošanu un Jūrmalas domes lēmumu par vidi degradējošas būves sakārtošanu. Ar nākamo mēnesi pēc būves klasificēšanas attiecīgajā būvju kategorijā piemēro nodokļa likmi 3% apmērā no lielākās kadastrālās vērtības - ēku vai zemes.

Ar domes lēmumu būvju īpašniekam tiek noteikts pienākums noteiktā termiņā sakārtot vidi degradējošo ēku. Ja norādītajā termiņā lēmumā noteiktās prasības netiek izpildītas labprātīgi, tiek uzsākta lēmuma piespiedu izpilde, piemērojot piespiedu naudu. Minimālā piespiedu nauda fiziskai personai ir 50 eiro, bet juridiskai personai - 100 eiro, maksimālā piespiedu nauda attiecīgi ir 5000 eiro un 10 000 eiro. Piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, līdz adresāts izpilda lēmumā noteiktās prasības.

Jūrmalā atrodas 700 kultūrvēsturiski vērtīgu saglabājamu ēku un 385 valsts, reģionālās un vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi. To vidū ir arī īpašumi sliktā tehniskā stāvoklī, piemēram, ēkas Zigfrīda Meierovica prospektā 25 un Zigfrīda Meierovica prospektā 34. Pašvaldībā pauž, ka, piemēram, ēkas Zigfrīda Meierovica prospektā 34 īpašnieks turpina maksāt sodus, bet reālas darbības nenotiek.

Reizēm vilcināšanās sakārtot īpašumu esot saistīta arī ar kopīpašnieku nespēju savstarpēji vienoties. Zigfrīda Meierovica prospekta 25 ēku īpašnieki ir izstrādājuši ēku renovācijas ieceri, ko prezentēja gan JKVDC, gan Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, bet kopīpašnieku starpā šobrīd norisinās tiesvedības process, un līdz ar to īpašuma attīstība un sakārtošana esot apturēta.

Pirms diviem gadiem Jūrmalas pašvaldība nosūtījusi vēstuli kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, ierosinot ēkām, kas klasificētas kā grausti, izstrādāt demontāžas projektu un demontēt, saglabājot pamatus un būvdetaļas. Ja īpašnieks ilgāk par sešiem mēnešiem neuzsāktu darbību, būves varētu demontēt par pašvaldības līdzekļiem, tos pēc tam atgūstot tiesas ceļā. Tāpat tika ierosināts veikt grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kā arī izteikts lūgums rosināt diskusiju par tādu kultūras pieminekļu atsavināšanu, kas vizuāli un tehniski klasificējami kā grausti.

Pašvaldības mērķis esot panākt, lai īpašnieki savus īpašumus sakārto vai nodod tāda īpašnieka rokās, kas apzinās to pievienoto vērtību un gatavs ieguldīt līdzekļus. Viens no risinājumiem, pašvaldības ieskatā, būtu veikt grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas savukārt ļautu pašvaldībai piemērot augstāku nodokļu likmi par šobrīd likumā noteiktajiem 3%. Kultūras ministrija gan šo priekšlikumu neatbalsta.

Jūrmala motivējot īpašniekus sakārtot savu īpašumu, piemērojot ne vien 90% nodokļu atlaidi zemei, bet sakārtotajiem arhitektūras pieminekļiem piešķirot 50% atlaidi no ēku īpašuma nodokļa. Tāpat pilsētā kopš 2014.gada darbojas arhitektūras pieminekļu atjaunošanas līdzfinansējuma programma. Līdz šim līdzfinansējumu saņēma sakrālās, publiski pieejamās ēkas, kā arī arhitektūras pieminekļi, kas robežojas ar ielu. Patlaban notiek darbs pie tā, lai līdzfinansējuma saņēmēju loks tiktu paplašināts un tajā iekļautu arī arhitektūras pieminekļus, kas ne vien robežojas ar ielu, bet ir arī publiski aplūkojami.

Kultūras pieminekļu aizsardzības likumā teikts, ka kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pēc pārveidojuma nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība. Pašvaldība uzsver, ka tātad neapmierinošā tehniskā stāvoklī esošai ēkai ir iespējams nomainīt konstrukcijas un veikt tamlīdzīgus pasākumus.