"Rīgas metropole": Darbaspēka nodokļu izmaiņas pašvaldībām rada būtisku fiskālu ietekmi
- Autors: Apriņķis.lv
Ilustrācija - arhīvs
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas metropole” norāda, ka darbaspēka nodokļu izmaiņas vistiešākajā veidā radīs negatīvu fiskālu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, kas nozīmē mazākus ieņēmumus pašvaldību budžetos. Apvienība aicina atgriezties pie agrākā IIN ieņēmumu sadalījuma – pašvaldībām 80% un valstij 20%, kā arī pārskatīt un atteikties no jaunām funkcijām, piemēram, nākamgad stājas spēkā iedzīvotāju līdzdalības budžeta ieviešana pašvaldībās, atskurbtuvju pakalpojuma nodrošināšana, pašvaldības policijas izveide.
Kā paziņojumā norāda “Rīgas metropole”, lai arī IIN paaugstināšana uz 25 procentu likmi pirmšķietami palielina pašvaldību ieņēmumus, fiksētā neapliekamā minimuma ieviešana atalgojumam agrākā diferencētā vietā gala rezultātā būtiski samazinās pašvaldību ieņēmumus. Būtībā atalgojuma neto pieaugums tiks īstenots uz pašvaldību potenciālo ieņēmumu rēķina. Būtiski ņemt vērā, ka pašvaldību budžetus ietekmēs arī minimālās algas pieaugums, no kuras tiek aprēķināts atsevišķu amatu kategoriju atalgojums un pabalsti. Tāpat ietekmi radīs arī pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstināšana.
Vienlaikus pašvaldību apvienība aicina virsieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīt pašvaldībām pēc to piekritības, kas ļautu tām veiksmīgāk tikt galā ar izaicinājumiem šī brīža pieaugušo funkciju, atmaksājamo valsts aizdevumu un vispārējā izmaksu sadārdzinājuma dēļ.
“Svarīgi, lai nākamā valsts budžeta veidošanas un gaidāmo nodokļu politikas izmaiņu kontekstā pašvaldībām pieejamie budžeta līdzekļi nesamazinātos, it īpaši zinot, ka ar nākamo gadu turpina palielināties pašvaldībām uzliktās funkcijas, piemēram, iedzīvotāju līdzdalības budžeti, kā arī būtiski pieaug izmaksas vispārēja sadārdzinājuma dēļ. Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas ir vērtējamas pretrunīgi un tās būtiski ietekmē pašvaldību budžetus,” norāda Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone.
“Ir nepieņemami, ka šādus nopietnus pašvaldību budžetus ietekmējošus jautājumus atbildīgā ministrija risina novēloti, līdz ar to pašvaldībām nav nedz laika izvērtēt nākamo gadu budžeta prognozes, nedz aizstāvēt savu iedzīvotāju intereses. Ceram, ka valdība turēs solījumu par kompensējošo mehānismu piemērošanu pašvaldībām pilnā apmērā, lai ieguvumi sabiedrībai nebūtu jāiznes uz pašvaldību pleciem, samazinot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un atsakoties no attīstības projektiem.”
Vasarā “Rīgas Metropole” aicināja valdību iesaistīt pašvaldības kā līdzvērtīgus sarunu partnerus plānoto nodokļu izmaiņu apspriešanā, kas tā arī nenotika. Tā norāda, ka līdzšinējā valdības prakse ir bijusi nostādīt pašvaldības fakta priekšā ar lēmumiem, kuru kompensēšanai jāmeklē līdzekļi no pašvaldību budžetiem. Vienlaikus ikviens lēmums un papildu slogs var radīt negatīvu ietekmi uz pašvaldību spējām pildīt savas funkcijas.
Apvienības pašvaldības norāda, ka pēdējos gados ir izveidojusies savdabīga situācija – ja valstij trūkst naudas kādu solījumu pildīšanā, tad šī nauda bieži vien tiek atrasta uz pašvaldību rēķina, tātad – uz iedzīvotāju dzīves kvalitātes rēķina.