Foto: Mēneša laikā slēgs satiksmi pārvadā pār dzelzceļu Altonavas ielā ^{Apriņķis.lv}

Plaši bojājumi ir brauktuves hidroizolācijā, tādēļ mitruma un sala radītu bojājumu dēļ betons ap plaisām izdrūp, kā arī ir konstatēti svaigi betona izdrupumi velves vidusdaļā un pie ietvju konsolēm. Betona izdrupumi veidojas arī transportlīdzekļu radītās slodzes dēļ. Pašlaik izdrupumi no pārvada, krītot uz dzelzceļa sliežu zonu, rada apdraudējumu arī vilcienu satiksmei.

Kā norāda Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV), pašvaldība vairākus gadus centusies gūt skaidrību par Altonavas tilta nākotni no Satiksmes ministrijas. “Rail Baltica” izbūves laikā šo tiltu bija paredzēts nojaukt, tādēļ Rīgas dome pastāvīgi monitorēja tilta tehnisko stāvokli, tiltu uzturēja, taču kapitālieguldījumus neveica. “Rail Baltica” projekta sarežģījumi esot ieilguši, taču saņemtais atzinums par tilta tehnisko stāvokli liekot pašvaldībai rīkoties un drošības apsvērumu dēļ tiltu automašīnu satiksmei slēgt.

“Apzinos, ka tā nav laba ziņa Pārdaugavas un Pierīgas iedzīvotājiem, taču drošība ir pirmajā vietā, un Ārtelpas un mobilitātes departaments jau strādā gan pie pārbrauktuves izbūves pāri dzelzceļam, gan gatavo projektu tilta konstrukciju nostiprināšanai vai pagaidu tilta izbūvei,” skaidro Pulks.

Eksperti iesaka slēgt pārvadu autotransporta kustībai, bet atļaut gājēju un velosipēdu kustību, kā arī turpināt plaisu monitoringu līdz pārvada konstrukciju demontāžas sākšanai. Ārtelpas un mobilitātes departaments jau ir veicis izpēti par iespējamās dzelzceļa pārbrauktuves ierīkošanu. Ojāra Vācieša ielā pārbrauktuvi neatļauj ierīkot Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

Alternatīva pārbrauktuves vietai esot Robežu ielā, tomēr tās izbūve varētu aizņemt aptuveni astoņus mēnešus. Tāpat līdz šīs nedēļas beigām turpinās Altonavas pārvada tehniskā izpēte, kuras laikā noskaidros tilta pārbūves variantu, kurš būs saimnieciski visizdevīgākais.

Pavasara sākumā tiltu atzina par nedrošu, un tas tika slēgts satiksmei. Pēc vispārējās inspekcijas satiksme transportlīdzekļiem līdz piecām tonnām tika atjaunota, bet kravas transports tiltu izmantot nedrīkst, arī 25., 55. un 56. maršruta autobusi turpinās apbraukt slēgto tiltu, dzelzceļu šķērsojot pa Liepājas ielas pārbrauktuvi, kas atrodas netālu no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange atzinis, ka dome ir vērsusies pie dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvniekiem, jo, izbūvējot sākotnējā varianta trasi, bija paredzēts nojaukt šo tiltu. Līdz ar to pašlaik jautājums ir par laiku, kad tas varētu notikt, “lai saprastu, vai mums no savas puses ir vai nav jāinvestē šajā konkrētajā tiltā. Protams, gaidām arī speciālās inspekcijas rezultātu, lai saprastu, vai mēs varam braukt ar pilnu slodzi pa šo tiltu vai jāturpina ierobežot,” sacīja Lange.

Viņš gan kā mazticamu vērtēja iespēju tiltu drīzumā nojaukt, norādot uz “Rail Baltica“ būvniecības grafiku. To, vai ieguldījumi tiltā atmaksāsies, vērtēs pēc speciālās inspekcijas rezultātiem. Par gaidāmo satiksmes ierobežojumu stāšanos spēkā un apbraucamajiem ceļiem pašvaldība informēs tuvāko nedēļu laikā.

Pārvads pār dzelzceļa līniju Rīga–Tukums atklāts 1910. gada 21. oktobrī, un toreiz tas tika būvēts aktuālajās jūgendstila formās. Tam laikam tilts bija ļoti moderns, īsts inženierzinātņu progresa sasniegums, var pat teikt: inženierbūves piemineklis. Iespējams, šis Torņakalna tilts bijis pirmais monolītā dzelzsbetona pārvads Krievijas impērijā. Tiltu divus gadus būvēja Vācijas firmas “Weiß und Freitag” Rietumkrievijas filiāle. Būvniecību vadīja konstruktors un būvinženieris Johans Knolls. Būvdarbos piedalījās jaunais latviešu būvinženieris Arturs Tramdahs, kurš vēlāk kļuva par slavenu dzelzsbetona konstrukciju speciālistu un augstskolu profesoru.

Tilta būvē izmantoto monolīto betonu ražoja Šmita fabrikā Bauskas ielā 3. Tolaik rūpnīca bija otrā labākā Eiropā. Pāri tiltam Otrā pasaules kara laikā brauca arī tanki, kaut arī tad, kad to būvēja, bija paredzēts, ka tam pāri brauks tikai pajūgi.