Pašvaldībām paredz tiesības izdot saistošos noteikumus apkures radītā gaisa piesārņojuma ierobežošanai

Gaisa aizsardzības likums sākotnēji izstrādāts 2021.gadā un šobrīd ir saskaņošanā.

KEM skaidro, ka likumprojekts izstrādāts, lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību no gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes, kā arī vienā likumprojektā noteiktu visas prasības, kas saistītas ar gaisa kvalitātes uzlabošanu pilsētās un valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu samazināšanu no dažādām tautsaimniecības nozarēm.

Likumprojektā regulēta gaisa kvalitātes novērtēšana un emisiju uzskaite, gaisa aizsardzības mērķi un rīcības plāni, dažādu darbību radītā gaisa piesārņojuma un traucējošu smaku samazināšana, iesaistīto iestāžu kompetences gaisa aizsardzības jomas politikas īstenošanā, informācija un ziņojumi, kā arī administratīvie pārkāpumi gaisa piesārņojuma jomā.

Tāpat likumprojektā ir iekļauti galvenie pamatprincipi, virzieni, pienākumi gaisa piesārņojuma jomā, noteiktas kompetences, atļauju veidi, iestādes, kas atbildīgas par to izsniegšanu, iestādes, kurās var šīs atļaujas apstrīdēt, kontroles iestādes, administratīvo pārkāpumu sodi un iestādes, kas tos piemēro gaisa piesārņojuma jomā.

Ja kādā pašvaldībā šie normatīvi tiek pārsniegti vai pastāv risks tos pārsniegt pašvaldībai sadarbībā ar KEM ir jārīkojas un jāizstrādā atbilstošs gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns, kurā ietver pasākumus, lai uzlabotu situāciju konkrētajā teritorijā, kā arī šie pasākumi jāīsteno. Kopumā likumprojektā minēti trīs veidu gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni, ko var izstrādāt pašvaldības.

Pirmais ir ilgtermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns, kas izstrādāts uz piecu gadu periodu un tajā iekļauti pasākumi, kurus var veikt tuvāko piecu gadu periodā. Otrais ir īstermiņa pasākumu plāns, kurā iekļauj neatliekamus un steidzami veicamus pasākumus gadījumā, ja trīs stundas pēc kārtas tiek pārsniegts trauksmes līmenis, kas ir ļoti augsts piesārņojuma līmenis un līdz šim Latvijā nav konstatēts. Trešais ir pārrobežu gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns, ko izstrādā kopīgi ar citām valstīm, ja galvenais gaisa piesārņojuma iemesls Latvijas teritorijā ir gaisa piesārņojuma pārnese no citas valsts.

Likumprojektā ierosināts noteikt, ka pašvaldībai, izstrādājot teritorijas plānošanas dokumentus, būtu jāizvērtē, vai ierosinātās izmaiņas nepasliktinās gaisa kvalitāti un neradīs problēmas ar atbilstošas gaisa kvalitātes nodrošināšanu nākotnē. Tas rosināts, jo bieži vien stadijā, kad jau ir veikta teritorijas apbūve un attīstīti dažādi projekti ir pat neiespējami novērst negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, ko rada nepārdomāta teritorijas apbūve un jaunu projektu attīstīšana.

Paredzēts, ka detalizētāks novērtējums jeb gaisa kvalitātes modelēšana jāveic tikai tām pašvaldībām, kuru teritorijās novērojams gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegums vai kur ir risks tos pārsniegt. Šādās teritorijās nav atbalstāma jaunu ražošanas un tirdzniecības objektu izvietošana, kas esošo situāciju pasliktina vēl vairāk. Attiecīgi pašvaldībai un vides prasības kontrolējošajām valsts iestādēm būtu jāveic visi iespējamie pasākumi, lai esošo gaisa kvalitāti uzlabotu, lai pēc tam var plānot atbilstošu teritorijas attīstību un jaunu piesārņojošo objektu izvietošanu.

Vienlaikus izņēmuma gadījumā pašvaldība var atkāpties no noteikto prasību ievērošanas, piemēram, gadījumā, ja ir paredzēts īstenot kādu tautsaimniecībai vai reģiona attīstībai būtisku projektu.

Paredzēts, ka pašvaldībai, izstrādājot teritorijas plānojumu, jāņem vērā gaisa kvalitātes normatīvus, kā arī kompetento valsts iestāžu sniegto informāciju un nosacījumus.

Pašvaldībām paredzēta iespēja izdot pašvaldību saistošos noteikumus apkures radītā gaisa piesārņojuma ierobežošanai.

KEM uzskata, ka apkures iekārtu radīto gaisa piesārņojuma samazināšanas jautājumu vislabāk varētu risināt tieši pašvaldību līmenī, izstrādājot pašvaldību saistošos noteikumus. Katrā pašvaldībā situācija ir atšķirīga, tāpēc šos jautājumus vislabāk izprot un varētu risināt konkrētā pašvaldība, izstrādājot pašvaldību saistošos noteikumus un nosakot kontroles kārtību, kā arī soda mehānismus. Pašvaldībai ir jāizvērtē, vai ir nepieciešams ieviest papildu pasākumus mājsaimniecību apkures radītā piesārņojuma samazināšanai.

Likumprojekts pašvaldībai dod tiesības ar saistošo noteikumu palīdzību noteiktās teritorijās aizliegt vai ierobežot tādu apkures iekārtu uzstādīšanu, kas kā kurināmo izmanto cieto biomasu, kūdru vai ogles, kā arī ierobežot šo kurināmo izmantošanu esošajās apkures iekārtās un šādu iekārtu darbināšanu.

Piemēram, ja kādā pašvaldības daļā tiek konstatēts, ka tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vai pastāv augsts risks tos pārsniegt un būtisks gaisa piesārņojuma avots ir apkures iekārtas, kas tiek izmantotas mazajos uzņēmumos vai mājsaimniecībās, tad pašvaldība var veikt gaisa kvalitātes modelēšanu, lai noteiktu kāds piesārņojums līmenis pastāv dažādās pilsētas teritorijās.

Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt, ka pilsētas centrālajā daļā vai vietās, kur ir augstāks gaisa piesārņojuma līmenis tiktu atļauta tikai bezemisiju tehnoloģiju uzstādīšana un izmantošana (siltumsūknis, saules tehnoloģiju risinājumi, elektroenerģija) vai pieslēgšanās centralizētajai siltumapgādei.

Kā norāda KEM, pašvaldībām, plānojot papildu pasākumus mājsaimniecību apkures radītā piesārņojuma samazināšanai, svarīgi paredzēt arī risinājumus kultūrvēsturiski vērtīgu krāšņu saglabāšanai.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka pašvaldība var noteikt prasību fiziskām un juridiskām personām sniegt informāciju par izmantotajām apkures iekārtām un tajās izmantoto energoresursu veidu un apjomu. Šāda informācija nepieciešama, lai apzinātu esošo situāciju konkrētajā pašvaldībā, būtu iespējams veikt emisiju aprēķinus un gaisa kvalitātes modelēšanu un novērtēt veikto pasākumu ietekmi uz gaisa piesārņojuma samazināšanu, kā arī būtu iespējams plānot papildus finansējumu esošo apkures iekārtu nomaiņai uz videi draudzīgākām.

Papildus pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt kārtību, kādā tiek veikta apkures iekārtu kontrole un pilnvarot kompetento pašvaldības institūciju, kura ir atbildīga par saistošajos noteikumos noteikto prasību izpildes kontroli. Lai visā valstī nodrošinātu vienotu pieeju prioritāri tā varētu būt pašvaldības vides kontroles amatpersona vai pašvaldības vides inspekcija, bet ja tādas pašvaldībā nav - tad būvvalde vai pašvaldības policija.

Ņemot vērā, ka pašvaldību izstrādātie saistošie noteikumi var skart gan mazos uzņēmumus, gan privātpersonas likumprojekts paredz, ka pašvaldībai ir pienākums laikus informēt sabiedrību par jaunajām prasībām un to spēkā stāšanās termiņiem. Vienlaikus ir jāparedz vismaz gadu ilgs pārejas periods attiecībā uz šādu jaunu prasību spēkā stāšanos.

Likumprojektā pašvaldībai ir noteikts pienākums nodrošināt labu gaisa kvalitāti saviem iedzīvotājiem, tādēļ likumprojekts dod arī tiesības un instrumentus, lai pašvaldība varētu risināt gaisa kvalitātes problēmas savā teritorijā.

Ja konkrētajā pašvaldībā tiek konstatētas gaisa kvalitātes problēmas, likumprojekts paredz pienākumu pašvaldībai izdot pašvaldību saistošos noteikumus zemo emisiju vai bezemisiju zonu izveidošanai vai ielu nodevas noteikšanai. Likumprojektā pašvaldībai ir noteikts pienākums nodrošināt labu gaisa kvalitāti saviem iedzīvotājiem, tādēļ likumprojekts dod arī tiesības un instrumentus, lai pašvaldība varētu risināt gaisa kvalitātes problēmas savā teritorijā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka sabiedrībā valda diskusijas un zināms satraukums par izstrādāto Gaisa aizsardzības likumu, taču praktiski regulējums neaizliedz lietot biomasu (piemēram, malku, granula, šķeldu), ogles vai kūdru mājokļu apkurei.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) veic regulārus gaisa mērījumus Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē. Ja kādā no šīm pilsētām gaisa kvalitāte neatbilst normām, pašvaldība izstrādās gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kurā var iekļaut dažādus pasākumus, piemēram, viens no pasākumiem var būt apkures iekārtu nomaiņa uz tīrākām tehnoloģijām (piemēram, siltumsūkņiem), vai citu prasību noteikšana apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai.

"Ar šo likumprojektu mēs dodam pašvaldībām tiesības jeb rīcības brīvību, ne pienākumu rīkoties, ja konkrētā teritorijā konstatēta slikta gaisa kvalitāte, lai nodrošinātu iedzīvotājiem tīru un veselīgu vidi savā pilsētā," norāda Melnis, skaidrojot, ka mājsaimniecības varēs turpināt izmantot biomasu, ogles vai kūdru, ja vien tās neatradīsies kādā no problēmteritorijām. Viņš pauž, ka malkas, granulu un šķeldas apkure netiek aizliegta, bet var tikt ierobežota noteiktās vietās tikai pēc rūpīgas izvērtēšanas un plāna izstrādes.