Aktualizēts Mārupes novada ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns

Ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidoto vienoto Mārupes novadu, kā arī pieaugošās prasības klimata pārvaldības jomā, Mārupes novada pašvaldības energopārvaldības darba grupa nolēma virzīt plāna aktualizāciju visa novada mērogā.

Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns (IEKRP) ir stratēģisks dokuments, kas ietver esošās situācijas izvērtējumu, datu analīzi, rekomendācijas dažādiem sektoriem visā novadā, kā arī nosaka konkrētas turpmākās rīcības un sasniedzamos emisiju samazinājuma rādītājus, veidojot koordinētu pieeju klimata pārmaiņu mazināšanai un pārejai uz ilgtspējīgu enerģētiku. Pašvaldības pārstāvji uzsver, ka Mārupes novads, būdams viens no straujāk augošajiem reģioniem Latvijā, apzinās klimata pārmaiņu ietekmi un dzīves kvalitātes nozīmi, tādēļ aktīvi iesaistās ilgtspējīgas attīstības procesos.

IEKRP ietvaros apkopota un analizēta siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju dinamika, īpaši izceļot galvenos emisiju avotus – enerģētiku, transportu, mājsaimniecību sektoru, lauksaimniecību, rūpniecības un pakalpojumu sektoru un atkritumu apsaimniekošanu. Analīze balstīta uz Centrālās statistikas pārvaldes, Ceļu satiksmes un drošības direkcijas, AS “Sadales tīkls”, AS “Gaso”, centrālās siltumapgādes uzņēmumu un pašvaldības datiem, kā arī ņemti vērā gan globālie, gan vietējie notikumi, kas ietekmējuši iedzīvotāju energopatēriņu un tā struktūru, kā rezultātā mainījušās CO₂ emisijas atsevišķos sektoros un novadā kopumā.

Akcentējot būtiskākos sektorus, pašvaldības pārstāvji secina:

• laikposmā no 2020. līdz 2022.gadam kopējais SEG emisiju apjoms Mārupes novadā svārstījās starp 176 tūkstošiem tonnu un 207 tūkstošiem tonnu CO₂ ekvivalenta. 2020.gadā Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi samazināja mobilitāti un enerģijas patēriņu, sasniedzot zemāko emisiju līmeni trīs gadu periodā. Savukārt 2021.gadā līdz ar ekonomikas atkopšanos emisijas pieauga, bet 2022.gadā energoresursu cenu krīzes ietekmē tās atkal saruka. Enerģētikas sektors konsekventi veidoja vairāk nekā 90% no kopējām emisijām;
• enerģētikas sektors ietver elektroenerģijas, dabasgāzes, siltumapgādes un transporta jomas. 2020.–2022.gadā elektroenerģijas, dabasgāzes un centralizētās siltumapgādes patēriņa radītās emisijas veidoja 42–44% no visa enerģētikas sektora. Lielāko daļu veidoja transports, kura patēriņš datu trūkuma dēļ nav detalizēti uzskaitīts. Emisiju līknes atspoguļo Covid-19, kara Ukrainā un energoefektivitātes politiku ietekmi;
• no 2018. līdz 2025.gadam transportlīdzekļu skaits Mārupes novadā pieaudzis par 51%, vieglo automobiļu – par 52%. Pozitīva tendence ir elektrotransporta skaita pieaugums – no 0,1% līdz 4,6% no kopējā vieglo (M1 kategorija) transportlīdzekļu autoparka;
• mājsaimniecību enerģijas patēriņš kopumā samazinās, īpaši dabasgāzes un centrālajai siltumapgādei, bet nedaudz pieaug elektroenerģijas patēriņš. Tas saistīts ar ēku energoefektivitātes pasākumu veikšanu un kopš 2018.gada pieejamām atbalsta programmām energoefektivitātei un pārejai uz atjaunīgajiem energoresursiem. 2024.gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu elektroenerģijas patēriņš pieaudzis par 30%, savukārt dabasgāzes un centralizētās siltumapgādes patēriņš samazinājies attiecīgi par 17% un 21%. Saules paneļu uzstādīšana mājsaimniecībās turpina pieaugt – 2024.gadā reģistrēti 1955 objekti ar kopējo jaudu 17,19 MW;
• rūpniecības un pakalpojumu sektors kopš 2018.gada uzrādījis 69% elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, līdz ar to arī CO₂ emisiju pieaugumu. Pretēji – lauksaimniecībā un mežsaimniecībā patēriņš samazinājies par 32%. Saules paneļus arvien biežāk uzstāda arī juridiskas personas – 2024.gadā tādi bija 84 objekti ar kopējo jaudu 7,29 MW;
• atkritumu apsaimniekošanā, lai gan kopējais atkritumu daudzums uz iedzīvotāju ir nedaudz pieaudzis, arī šķirošanas intensitāte ir ievērojami augusi – no 5% 2018.gadā līdz 29% 2024.gadā.

Analizējot datus dažādos griezumos, pašvaldības pārstāvji secina, ka galvenais CO₂ emisiju avots Mārupes novadā ir enerģētikas sektors, kas rada vairāk nekā 90% no kopējām emisijām. Lai sasniegtu izvirzītos klimata mērķus, būtiska nozīme ir energoefektivitātes uzlabošanai un enerģijas patēriņa samazinājumam. Jau šobrīd tiek īstenoti nozīmīgi pasākumi, piemēram, emisijas no elektroenerģijas un dabasgāzes patēriņa ir samazinātas par 22%, kas ir nozīmīgs solis virzībā uz ilgtspējīgu attīstību, norāda pašvaldībā.

"Mārupes novads virzās uz ilgtspējīgāku nākotni, pielāgojoties globāliem izaicinājumiem un efektīvi izmantojot valsts un Eiropas Savienības piedāvātās iespējas energoefektivitātes uzlabošanai. Nozīmīgi soļi sperti gan enerģētikas sektorā, gan transporta elektrifikācijā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanā. Tomēr emisiju mazināšanas mērķu sasniegšanai būs nepieciešama vēl aktīvāka rīcība un iedzīvotāju iesaiste," atzīmē pašvaldības pārstāvji.