Spēkā stājies Saulkrastu novada teritorijas plānojums

Mainījusies Saulkrastu pilsētas robeža

Lai veicinātu Saulkrastu pilsētas kā reģionāla attīstības centra potenciālu, ir mainītas Saulkrastu pilsētas robežas, iekļaujot tās sastāvā Zvejniekciemu un dārzkopības ciemus Pabaži un Veselība. Tiek piedāvāts iedalīt Saulkrastu pilsētu trīs apkaimēs: Pabažu, Saulkrastu un Zvejniekciema apkaime, taču šis iedalījums neietekmēs īpašumu adreses – visa teritorija juridiski saglabās vienotu nosaukumu Saulkrastu pilsēta. Rezultātā Saulkrastu pilsētas platība ir palielinājusies no 609 ha līdz 1377 ha, bet iedzīvotāju skaits – no aptuveni 3000 līdz vairāk nekā 5000.

Ko pilsētas robežu paplašināšana maina iedzīvotājiem?

Pirmkārt, tiks aktualizētas adreses. Valsts zemes dienests u.c. valsts iestādes nodrošinās automātiskas izmaiņas oficiālos reģistros, tomēr atsevišķos gadījumos, piemēram, līgumos starp privātā sektora dalībniekiem, būs jānorāda jaunās adreses.

Otrkārt, tiks pārdēvētas ielas ar vienādiem nosaukumiem, lai novērstu pārpratumus, jo apvienotajā teritorijā ir ielas ar vienādiem nosaukumiem (piemēram, ir divas Neibādes ielas).

Pievienoto Pabažu un Veselības ciemu ielām būs piešķirti nosaukumi un atbilstoši tiem būs noteiktas nekustamo īpašumu adreses.

Pilsētas teritorijā zemes īpašniekiem jārēķinās ar augstāku kompensācijas maksājumu par atmežošanu. Vienlaikus šī norma var tikt vērtēta pozitīvi, jo var atturēt privātos īpašniekus no nekontrolētas mežu izciršanas pilsētvidē.

Tagad Saulkrastu pilsētas Zvejniekciema daļā īpašniekiem, kuriem pieder zeme jūras krasta kāpu aizsargjoslā, būs iespēja veikt apbūvi, neatkarīgi no tā, vai vēsturiski šajā zemes vienībā bija apbūve. Pirms apbūves plānošanas būs jāiegūst Valsts vides dienesta sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums.

Valsts normatīvi paredz pilsētas teritorijā īsāku neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu ierašanās laiku, kas var būtiski paaugstināt iedzīvotāju drošību un dzīvības glābšanas iespējas ārkārtas situācijās.

Vai pilsētā pieaugs NĪN?

Zvejniekciema iedzīvotāji ir pauduši bažas par iespējamu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) paaugstināšanos saistībā ar pilsētas robežu paplašināšanu. Šīs bažas nav pamatotas.

NĪN pēc valsts izstrādātās formulas tiek aprēķināts no īpašumu kadastrālās vērtības, kuru reizi divos gados pārskata Valsts zemes dienests. Tiesa, īpašumu kadastrālā vērtība katru reizi var mainīties, taču tas nav atkarīgs no tā, vai tā ir lauku, vai pilsētas teritorija. Īpašumu kadastrālā vērtība ir atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus datiem. Ja jūsu īpašumam kaimiņos par augstu cenu tiek pārdots cits īpašums, tas var ietekmēt arī jūsu nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību un līdz ar to arī nodokļa apmēru.

Samazinājies dārzkopības ciemu skaits

Saulkrasti vēsturiski 1960.-1980. gados veidojās kā vieta, kur cilvēki labprāt būvēja savas vasarnīcas un iekopa dārzus, kas rezultējās ar to, ka Saulkrastu novadā izveidojās 34 ciemi: 27 Saulkrastu pagastā un 7 Sējas pagastā, kuru skaitā ir gan dārzkopības ciemi, gan vēsturiskie pagastu ciemi.

Teritorijas plānošanas procesā ir veikta esošo Saulkrastu pagasta ciemu apvienošana, lai izbeigtu bijušo dārzkopības kooperatīvu dalījumu pēc padomju laika rūpnīcu teritorijām. Vairākiem ciemiem piešķirti jauni nosaukumi. Jauno ciemu teritorijās ir iekļautas blīvi apbūvētas teritorijas vai teritorijas, kurās ir uzsākta blīvas apbūves veidošana, kā arī ir izslēgti vienlaidus mežu masīvi, lai saglabātu mežu joslas starp ciemiem vai gar valsts autoceļiem.

Rezultātā Saulkrastu pagastā būs 11 ciemi:
Bātciems (ciema platība nemainās – 23,7 ha),
Lilaste (ciema platība samazinās no 82,4 ha uz 82,2 ha),
Liepaine (ciema platība nemainās – 9,9 ha),
Ainava (ciemā iekļauts VEF Pabaži ciems, ciema platība pieaug no 11,8 ha uz 41,1 ha),
Biķernieki (bijušais VEF Biķernieki, ciema teritorija samazināta no 108,9 ha uz 69,5 ha),
Ķīšupe (ciemā apvienoti bijušie dārzkopības ciemi Ķīšupe 1, Ķīšupe 2 un Āres, ciema platība 72,6 ha),
Līči (ciemā iekļauts Astras ciems, ciema platība pieaug no 13,7 ha uz 46,9 ha),
Mežvidi (ciemā apvienoti bijušie dārzkopības ciemi Zeme, Gaisma un tuvākā Gāršmuižas daļa, kā arī ir iekļautas vairākas izstrādātās detālplānojumu teritorijas, ciema platība 77,6 ha),
Pēterupe (ciemā apvienoti bijušie dārzkopības ciemi Priedes, Roze, Vēsma, Jubileja, Selga, Saulainā ieleja, Banga, ciema platība 217,4 ha),
Saulīte (iekļauta Saulkrastu pilsētas daļa, kas atrodas no A-1 autoceļa virzienā uz Saulīti, ciema platība palielinās no 25,6 ha līdz 35,9 ha),
Silmala (iekļauta autoceļa V39 dienvidu pusē esošā Saulītes ciema daļa un iekļauta lokālplānojuma “Pakavi” teritorija, ciema platība palielinās no 28,1 ha uz 36,6 ha)

Izmaiņas arī Sējas pagasta ciemos

Sējas pagastā paliek 7 ciemi, bet mainās vairāku ciemu platība:
Ābelīte (platība nemainās),
Gāršmuiža (platība samazinās, veidojot kompaktu teritoriju vienā pusē “Rail Baltica” dzelzceļa līnijai, platība 147,1 ha),
Loja (platība pieaug, pievienojot teritorijas, kurās iepriekšējā Sējas teritorijas plānojumā bija atļauta par 2 ha mazāka minimālā zemes vienības platība, un ņemot vērā uzsākto zemes ierīcību un apbūvi, platība 164,5 ha),
Murjāņi (Ciema teritorijā iekļautas divu izstrādāto detālplānojumu teritorijas, izņemti meži gar Gauju un divu detālplānojumu daļa, kas atrodas aizsargjoslā ap gāzes krātuves monitoringa punktu, platība 226 ha),
Pabaži (platība pieaug no 325,5 ha līdz 477 ha, līdzīgu iemeslu dēļ kā Lojā),
Sēja (platība pieaug no 54,6 ha līdz 70,7 ha, līdzīgu iemeslu dēļ kā Lojā),
Vaivariņi (platība nemainās).

Sējas pagastā novērsta arī situācija, ka ciems Gāršmuiža atrodas trijās savstarpēji nesaistītās teritorijās. Turpmāk ciems atradīsies kompakti vienā pusē “Rail Baltica” dzelzceļa līnijai, viena daļa bijušā Gāršmuižas ciema pievienota Saulkrastu pagasta Mežvidu ciemam, bet otra atradīsies lauku teritorijā.

Noteikts jauns funkcionālo zonu iedalījums

Attīstot savu īpašumu vai plānojot īpašuma iegādi, ir svarīgi izpētīt, kādā funkcionālā zonā tas atrodas. Funkcionālā zona ir teritorija ar definētām robežām, noteiktiem atļautās izmantošanas veidiem un apbūves parametriem. Piemēram, iegādājoties zemi rūpnieciskās apbūves teritorijā, jums neļaus tajā būvēt privātmāju.

Saulkrastu novadā ir 12 funkcionālās zonas:
savrupmāju apbūves teritorijas (DzS) – 821 ha (3% no novada teritorijas);
mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM) – 404 ha (1,5%);
daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD) – 10 ha (0%)
publiskās apbūves teritorijas (P) – 79 ha (0,3%);
jauktas centra apbūves teritorijas (JC) – 86 ha (0,3%);
rūpnieciskās apbūves teritorijas (R) – 353 ha (1,3%);
tehniskās apbūves teritorijas (TA) – 49 ha (0,2%);
transporta infrastruktūras teritorijas (TR) – 791 ha (2,8%);
dabas un apstādījumu teritorijas (DA) – 453 ha (1,6%);
lauksaimniecības teritorijas – 6999 ha (25,2%);
mežu teritorijas (M) – 17208 ha (61,9%);
ūdeņu teritorijas (Ū) – 527 ha (1,9%).

Noteikta kārtība lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai

Ņemot vērā, ka Saulkrastu novada ciemos un pilsētā iedzīvotāji mēdz turēt lauksaimniecības dzīvniekus, teritorijas plānojumā ir atrunāti nosacījumi lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzēto būvju izvietojumam ciemos un pilsētā.

Iedzīvotāju labbūtības un atbilstošu sanitāro apstākļu nodrošināšanai minimālā zemes vienības platība, kādā pieļaujama lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvju izvietošana, ir 2400 kv.m, ievērojot 10 metru attālumu no kaimiņu zemes vienībām. Ārpus pilsētas un ciemiem būves lauksaimniecības dzīvniekiem ir atļautas Lauksaimniecības teritorijā (L) un Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R).

Plašāk ar teritorijas plānojumu var iepazīties publiskajā portālā “GeoLatvija.lv”.