Jūrmalas pašvaldība vēl vērtēs pilsētā notiekošos mežizstrādes darbus
- Autors: LETA
Foto - www.jurmala.lv
Jūrmalas pašvaldība pēc ekspertu atzinumu saņemšanas vēl vērtēs pilsētā notiekošos mežizstrādes darbus, kas piesaistījuši sabiedrības uzmanību, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Domē informē, ka pēc 2024. gada jūlija vētras tika apsekoti visi vētras skartie meža nogabali un izvēlēti tie, kuros nepieciešams veikt meža apsaimniekošanas darbus. Šajos nogabalos, pamatojoties uz Valsts meža dienesta (VMD) izsniegtajām atļaujām, tiek veiktas sanitārās un galvenās izlases cirtes.
Jūrmalā vairākās meža teritorijās tiek veiktas sanitārās izlases cirtes un galvenās izlases cirtes, kuru laikā mežā atkarībā no cirtes veida tiek izcirsti dažādu biotisku un abiotisku faktoru bojāti nokaltuši vai zaļi koki, tajā skaitā slimību, kukaiņu un sēņu bojāti koki, vēja lauzti vai gāzti koki, kā arī bīstami koki, kas apdraud gan meža apmeklētājus, gan darbu veicējus.
"Mežizstrāde ir daļa no normālas mežsaimniecības, kas dod ekoloģiskus ieguvumus. Sanitārā cirte mežā ir nepieciešama, lai uzturētu meža veselību un novērstu tālākus bojājumus," uzsver pašvaldībā.
Darbu veikšanai VMD 2025. gada jūnijā un jūlijā ir izsniedzis ciršanas apliecinājumus. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, lai nodrošinātu drošību, darbu teritorijā pie ceļiem un takām esot izvietotas brīdinājuma zīmes par mežizstrādes darbiem.
Tāpat mežizstrādes darbus vairākkārt esot apsekojuši VMD speciālisti. Pēc apsekojumiem sniegta informācija par to, ka normatīvo aktu pārkāpumi nav konstatēti un mežam un videi kaitējums normatīvo aktu izpratnē nav nodarīts.
Saskaņā ar cirsmu pirkuma līguma nosacījumiem mežizstrādātājam pēc visu koku ciršanas un pievešanas darbu pabeigšanas ir jāsakopj cirsmas teritorija, tajā skaitā jāizlīdzina radušās risas gan mežā, gan kokmateriālu krautuvēs, ja to dziļums pārsniedz normatīvajos aktos noteikto, jāsakopj gājēju celiņi un takas vietās, kur tos šķērsojuši kokmateriālu pievešanas ceļi. Tāpat jāveic meliorācijas sistēmas sakārtošana, ja tā bojāta mežizstrādes laikā.
Saskaņā ar pakalpojuma līgumu, kas noslēgts starp pašvaldību un SIA "Forest Mentor Group" (FMG) par mežu apsaimniekošanas nodrošināšanu, uzņēmums 27 kadastra vienībās jeb pašvaldībai piederošās meža teritorijās veic sākotnējo īpašumu apsekošanu, cirsmu sagatavošanas darbus, cirsmu uzmērīšanas un vērtēšanas darbus. Uzņēmums arī nodrošina cirsmu elektronisko izsoli vietnē e-silva.lv, mežizstrādes darbu uzraudzību pēc cirsmu pārdošanas, izcirsto meža platību atjaunošanu divās zemes vienībās, jaunaudžu un kultūru kopšanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kā arī īpašumu sastāvā ietilpstošo mežu uzraudzību, tai skaitā meža periodisku apsekošanu.
Administrācija ir saņēmusi no FMG skaidrojumu par notiekošo mežizstrādes laikā, kurā minēts, ka būtiski pārkāpumi mežizstrādes laikā nav konstatēti. Tomēr, ņemot vērā sabiedrības pausto viedokli, pašvaldība ir piesaistījusi sertificētu ārēju ekspertu mežā izcirstā apjoma novērtēšanai Krastciema mežā. Pēc minētā novērtējuma saņemšanas tiks lemts par tālāko rīcību saistībā gan ar FMG, gan mežizstrādes uzņēmumu.
Saskaņā ar pakalpojuma līgumu, kas noslēgts starp pašvaldību un FMG, nepārsniedzamā līgumcena noteikta 41 999 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Savukārt ciršanas tiesības Jūrmalas meža teritorijās izsolē iegādājās divi uzņēmumi par kopējo summu 637 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa - SIA "Anna Invest Group" un SIA "Woodmaster".
Mežizstrādes darbi Jūrmalā tiks veikti kopumā vairāk nekā 500 hektāru platībā vairākās apkaimēs, galvenokārt, lai novērstu 2024. gada vētras radītos postījumus. Darbu izpildes termiņš ir noteikts līdz 2026. gada 31. martam.
Jau ziņots, ka biedrība "Drošais pamats nākotnē" pieteica piketu pie Jūrmalas domes ēkas, lai vērstu uzmanību uz tās ieskatā būtiskiem pārkāpumiem mežizstrādes darbos, kas notiek Jūrmalas biotopu un īpaši aizsargājamo biotopu teritorijās. Biedrībā uzsver, ka tā ir dokumentējusi virkni pārkāpumu, tostarp dziļus un plašus augsnes struktūras bojājumus, neatļautu smagās tehnikas kustību īpaši aizsargājamās teritorijās, nenorobežotas un neapzīmogotas kokmateriālu krautnes, kā arī infrastruktūras un biotopu bojājumus bez atbilstošas uzraudzības.

