Rīgas lidostas attīstības plāna apstiprināšanas process varētu noslēgties nākamā gada martā

Lidostā informēja, ka ir noslēdzies Rīgas lidostas attīstības plāna sabiedriskās apspriešanas periods, kurā Rīgas lidosta nav saņēmusi nevienu iedzīvotāju iebildumu vai priekšlikumu.

Trijās sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs, kas notika Jaunmārupē, Piņķos un Imantas apkaimē Rīgā, kopumā klātienē un attālināti piedalījās 42 iedzīvotāji, un jautājumu loks, kas iedzīvotājus interesēja, galvenokārt bija saistīts ar lidaparātu trokšņu ietekmes mazināšanas pasākumiem, potenciālo otrā skrejceļa izbūvi nākotnē, piekļuvi lidostai un dzelzceļa "Rail Baltica" projekta virzību, minēja lidostā.

Sabiedriskās apspriešanas periodā lidosta ir saņēmusi atzinumus un vēstules no kompetentajām valsts institūcijām un sadarbības partneriem - Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta (VVD), Veselības inspekcijas un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL).

Lidostā atzīmēja, ka atzinumos nav minēti būtiski iebildumi pret attīstības plānu un tā vides pārskatu, bet ir norādīts uz atsevišķām tehniskām korekcijām vai apsvērumiem, kas ņemami vērā attīstības plānā un pilnveidojami vides pārskatā.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plānu ir saskaņojusi bez iebildumiem, kā arī atzinumu ir sniedzis lidostas akcionārs - Satiksmes ministrija (SM).

Pēc vides pārskata pilnveidošanas par to galīgo atzinumu sniegs VVD. Savukārt pēc tam attīstības plānu apstiprinās lidostas padome un saskaņos akcionārs.

Plānots, ka attīstības plāna apstiprināšanas process noslēgsies 2026. gada martā.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa iepriekš informēja, ka jaunais attīstības plāns ir sadalīts trijos posmos, vairāk vadoties pēc pieprasījuma, nevis laika grafika. Plānots, ka līdz 2030. gadam vai sasniedzot 10,5 miljonus apkalpoto pasažieru, būs pabeigta termināļa paplašināšanas sestā kārta, uzlaboti pievedceļi, atjaunoti skrejceļu un manevrēšanas ceļu segumi, pārbūvēts ceturtais perons, modernizētas tehniskās zonas un realizēti citi projekti.

Savukārt attīstības plāna otrais posms līdz 2040. gadam, sasniedzot 13,6 miljonus apkalpoto pasažieru, paredz jaunu manevrēšanas ceļu un ātro nobraukšanas manevrēšanas ceļu (RET) izbūvi, dienvidu piestātnes izbūvi, pirmā perona pārkonfigurāciju un otrā perona dienvidu paplašinājumu, izolētas lidaparātu stāvvietas pārvietošanu un citus projektus, informēja Odiņa.

Tāpat plāns līdz 2050. gadam sasniedzot 17,4 miljonus apkalpoto pasažieru, paredz rietumu paralēlā manevrēšanas ceļa pagarināšanu, lidostas pilsētas ilgtermiņa attīstību, tālāku otrā perona paplašināšanu, biznesa un vispārējās nozīmes aviācijas zonu pārcelšanu uz rietumu peronu, jauna pievedceļa izbūvi šai zonai un citus projektus.

Odiņa minēja, ka jaunajā attīstības plānā esošās lidostas infrastruktūras uzturēšana līdz 2050. gadam izmaksātu aptuveni 300 miljonus eiro, bet jauno investīciju projektu būvniecība izmaksātu aptuveni 500 miljonus eiro. Plānā paredzētos attīstības investīciju projektus Rīgas lidosta īstenos par saviem līdzekļiem, piesaistot finansējumu no starptautiskām finanšu institūcijām, Eiropas Savienības (ES) fondiem un izmantojot citus finansējuma piesaistes instrumentus.

Lidostas vadītāja arī informēja, ka iepriekšējā lidostas attīstības plānā rezervētā teritorija bija 1906 hektāru platībā, bet pašreizējā attīstības plāna rezervācija veido 1803 hektārus. Savukārt patlaban lidostas īpašumā ir 636 hektāri zemes.

Odiņa piebilda, ka zemes īpašumu iegādes process attīstības vajadzībām ir uzlabojams, lai nekavētu lidostas attīstību.

Izstrādātais Rīgas lidostas attīstības plāns 2025.-2050. gadam nosaka lidostas infrastruktūras attīstības vīziju turpmākajiem 25 gadiem un attīstībai nepieciešamās teritorijas.

Attīstības plāns paredz Rīgas lidostas lidlauka modernizāciju ar jauniem manevrēšanas ceļiem, dienvidu peronu un mūsdienīgām pretapledošanas apstrādes zonām, kas kompleksi stiprinās lidostas drošību, darbības nepārtrauktību un spēju pielāgoties satiksmes pieaugumam, vienlaikus ievērojot trokšņu un vides ietekmes standartus.

Plāns arī paredz mērķtiecīgu dažādu aviācijas pakalpojumu zonu attīstību, veidojot specializētas un pielāgotas teritorijas kravu apkalpošanai, lidaparātu tehniskajai apkopei, biznesa un vispārējai aviācijai.

Tāpat plāns paredz, ka Rīgas lidosta kļūs par modernu mobilitātes centru, kur vienkopus satiksies gaisa, dzelzceļa un autotransports. Termināļa paplašināšana un jaunā dienvidu piestātne nodrošināšot ātrāku un ērtāku pasažieru apkalpošanu, plašākas telpas, skaidru navigāciju un pieejamību, tostarp personām ar īpašām vajadzībām.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļš savienos lidostu ar Eiropas dzelzceļa tīklu un Rīgas centru, savukārt satiksmes mezgla pārbūve un jauni pievedceļi uzlabos piekļuves ērtību gan pasažieriem, gan darbiniekiem.

Attīstības plānā paredzēta arī lidostas pilsētas "RIX Airport City" attīstība. Tā būs daudzfunkcionāla biznesa, loģistikas un pakalpojumu vide ar birojiem, viesnīcām, atpūtas un izklaides iespējām, kas veicinās uzņēmējdarbības attīstību un investīciju piesaisti reģionā.

Tāpat lidostā norāda, ka ilgtspēja ir attīstības pamatelements, tāpēc lidosta ievieš atjaunojamās enerģijas, elektrotransporta un nākotnes ūdeņraža tehnoloģiju risinājumus.

Attīstības plānu Rīgas lidosta izstrādāja sadarbībā ar Spānijas aviācijas inženierijas uzņēmumu "Ineco" un Latvijas uzņēmumiem "Venteko" un "Reģionālie projekti". Plāna izstrādes procesā lidosta konsultējās ar ieinteresētajām pusēm, vietējo kopienu un biznesa partneriem, kā arī tam ir veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, min lidostā.

Jau vēstīts, ka Rīgas lidostā pagājušajā gadā tika apkalpoti 7,12 miljoni pasažieru, kas bija par 7% vairāk nekā 2023. gadā, taču par 8,7% mazāk nekā 2019. gadā jeb pirms Covid-19 laika.

Rīgas lidosta ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.