NATO Austrumu flanga valstu samita priekšsēdētāji uzsver vajadzību pēc lielākiem aizsardzības izdevumiem un ieguldījumiem ^{Apriņķis.lv}

Tā dēvētā Bukarestes devītnieka valstis atzinīgi vērtē jaunāko sabiedroto - Somijas un Zviedrijas - dalību NATO Austrumu flanga valstu samitā, kas otrdien notiek Rīgā. Samita priekšsēdētāju ieskatā, nesenā Zviedrijas un Somijas pievienošanās vēl vairāk stiprina NATO un uzlabo kolektīvo drošību.

Paziņojumā uzsvērts, ka NATO galvenais mērķis un lielākā atbildība ir nodrošināt kolektīvu aizsardzību pret visiem apdraudējumiem no visiem virzieniem. Samita priekšsēdētāji uzsver arī transatlantisko saišu nozīmi drošībai un vienotībai. "Sabiedrotie ir vienoti un apņēmušies atturēt uzbrukumu un aizsargāt katru sabiedroto teritorijas centimetru, aizstāvēt visu sabiedroto valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī uzvarēt jebkuru agresoru un liegt jebkuram pretiniekam jebkādu agresijas iespēju," atzīmēts paziņojumā.

Tāpat samita priekšsēdētāji norāda, ka ir uzlabota un tiks būtiski stiprināta sabiedroto klātbūtne atturēšanas un "uz priekšu izvērstas aizsardzības nodrošināšanai" Austrumu flangā no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai. Viņi arī apliecina sabiedroto apņemšanos īstenot alianses Madrides un Viļņas samitos pieņemtos lēmumus, lai ievērojami stiprinātu alianses atturēšanu un aizsardzību, kas balstās uz jaunas paaudzes NATO aizsardzības plāniem, pilnībā nodrošinātiem ar nepieciešamajiem spēkiem, materiālajiem krājumiem un spējām, tostarp pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, un kuri tiek regulāri pārbaudīti militārajās mācībās.

"Kā daļu no centieniem veicināt NATO aizsardzības plānu īstenošanu, mēs akcentējam komandvadības, kā arī spēku struktūru, nodrošinājuma un militārās mobilitātes nozīmi, tostarp uzlabojot vai paplašinot attiecīgo infrastruktūru, piemēram, pilnveidojot NATO degvielas piegādes sistēmu," akcentēts paziņojumā.

Samita priekšsēdētāji atzinīgi vērtē progresu, ko sabiedrotie ir panākuši aizsardzības ieguldījumu jomā, kā arī apņemšanos katru gadu ieguldīt aizsardzībā vismaz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta un vairāk. Polijas, Rumānijas un Latvijas prezidenti uzsver, ka, lai izpildītu no aizvien izaicinošākās drošības vides izrietošās prasības, ir nepieciešami lielāki aizsardzības izdevumi un ieguldījumi. Turklāt, lai īstenotu NATO aizsardzības plānus, būtiska nozīme ir sabiedroto apņēmībai steidzami nodrošināt visnepieciešamākās spējas.

Paziņojumā uzsvērts, ka Krievija ir un paliks nozīmīgākais un tiešākais drauds sabiedroto drošībai. NATO Austrumu flanga valstis ir apņēmušās strādāt pie visaptverošas stratēģijas, lai pretstāvētu, iegrožotu un pretdarbotos Krievijai, tostarp ierobežojot Krievijas spēju atjaunot savu militāro spēku un tās spēju radīt draudus. Samita priekšsēdētāji uzsver, ka valstis turpinās neatlaidīgi strādāt, lai uzturētu starptautisko spiedienu pret Krieviju, tostarp ar sankcijām un citiem pasākumiem tik ilgi, kamēr Krievija "turpina savu naidīgo politiku un rīcību, arī klaji pārkāpjot starptautiskās tiesības".

Prezidenti pauž arī bažas par Krievijas nesenajām ļaunprātīgajām hibrīdajām aktivitātēm sabiedroto teritorijā, kas rada draudus sabiedroto drošībai. Viņuprāt, šie incidenti ir daļa no arvien pieaugošās aktivitāšu kampaņas, ko Krievija turpina īstenot eiroatlantiskajā telpā, tostarp sabotāžas, vardarbības akti, kiberiejaukšanās un elektroniskā iejaukšanās, provokācijas pie sabiedroto robežām, dezinformācijas kampaņas un citas hibrīdās operācijas.

"Mēs atbalstām un solidarizējamies ar skartajiem sabiedrotajiem. Mēs rīkosimies gan individuāli, gan kolektīvi, lai atbildētu uz šīm aktivitātēm, palielinātu mūsu noturību un turpinātu cieši koordinēties, lai nodrošinātu, ka alianse un sabiedrotie ir gatavi atturēt un aizsargāties pret hibrīdajām aktivitātēm vai uzbrukumiem. Mēs nosodām Krievijas uzvedību un pieprasām, lai Krievija ievērotu savas starptautiskās saistības, kā to dara sabiedrotie," atzīmēts paziņojumā.

Polijas, Rumānijas un Latvijas prezidenti uzsver, ka tikšanās notiek laikā, kad Krievija "neizrāda nekādas pazīmes par atkāpšanos no nežēlīgā kara pret Ukrainu". Samita priekšsēdētāji apliecina savu nelokāmo atbalstu neatkarīgai un suverēnai Ukrainai tās starptautiski atzītajās robežās. Viņuprāt, spēcīga, neatkarīga un demokrātiska Ukraina ir vitāli svarīga eiroatlantiskās telpas stabilitātei.

"Mēs turpinām pieprasīt, lai Krievija nekavējoties pārtrauc agresijas karu un izved savus spēkus no Ukrainas teritorijas bez nosacījumiem. Mēs arī nosodām visus tos, tostarp Baltkrieviju, kas aktīvi veicina Krievijas karadarbību un ļaunprātīgu hibrīdo ietekmēšanu, tostarp pret sabiedrotajiem. Mēs aicinām tos pārtraukt savu līdzdalību Krievijas agresijā un destabilizējošās aktivitātēs," atzīmē samita priekšsēdētāji.

Tāpat viņi klāsta, ka Ķīnas un Krievijas stratēģiskās partnerības padziļināšanās un to savstarpēji "pastiprinošie centieni apdraudēt noteikumos balstītu starptautisko kārtību" ir pretēji NATO dalībvalstu vērtībām un interesēm. Prezidenti aicina visas valstis ievērot starptautisko kārtību, tostarp suverenitātes un teritoriālās integritātes principus, kā noteikts ANO Hartā, un nekādā veidā neatbalstīt Krievijas karadarbību, kā arī atturēties no jebkādas rīcības, kas palīdz Krievijai apiet sankcijas.

"Mēs esam apņēmības pilni atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai Ukraina gūtu uzvaru. Mēs turpināsim un palielināsim mūsu plašo atbalstu, tostarp ar militāro, finansiālo vai humāno palīdzību, ukraiņiem viņu varonīgajā savas tautas, teritorijas un mūsu kopīgo vērtību aizsardzībā," uzsvērts paziņojumā.

Samita priekšsēdētāji uzstāj, ka Krievija ir pilnībā atbildīga par savu nelikumīgo, nepamatoto un neizprovocēto agresijas karu pret Ukrainu. Viņu ieskatā, Krievijas kara noziegumi un starptautisko tiesību, tostarp cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību, pārkāpumi un to ļaunprātīga izmantošana nevar palikt nesodīti. Prezidenti novērtē centienus Šveicē organizēt Ukrainas Miera samitu. Tāpat viņi mudina starptautisko sabiedrību veicināt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā, kas aizstāv ANO Hartas principus, jo īpaši suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un neatkarību, un atbalsta centienus šajā jomā.

"Mēs atzinīgi vērtējam un atbalstām Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska apņemšanos noteikt visaptveroša, taisnīga un ilgstoša miera principus, balstoties uz viņa Miera formulu. Mēs pilnībā atbalstām Ukrainas eiroatlantiskos centienus. Ukrainas drošība ir ļoti svarīga sabiedrotajiem, aliansei un ilgstošam mieram eiroatlantiskajā telpā," pausts paziņojumā.

Samita priekšsēdētāji norāda uz stingru apņemšanos turpināt "neatgriezenisko kursu", kas tika nosprausts pieņemtajos vēsturiskajos lēmumos NATO samitos no Bukarestes līdz Viļņai, stingri nostiprinot Ukrainas nākotnes dalību NATO. Prezidenti sagaida, ka NATO samitā Vašingtonā pieņemtie lēmumi veicinās Ukrainas pilnīgu savietojamību ar NATO un veidos "taustāmu tiltu" tās dalībai NATO.

"Ceļā uz Vašingtonas samitu kopā ar sabiedrotajiem mēs esam apņēmušies vienoties par būtisku atbalsta pasākumu kopumu, tostarp par visaptverošu NATO lomu, atbalstot Ukrainas tiesības uz pašaizsardzību, un apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu ilgtermiņa finansiālo atbalstu. Svarīga loma savietojamības nodrošināšanā būs arī jaunā NATO un Ukrainas Kopīgā analīzes, apmācību un izglītības centra izveidei Polijā," uzsvērts paziņojumā.

Samita priekšsēdētāji atzinīgi vērtē Ukrainas apņemšanos un panākto progresu, neraugoties uz kara apstākļiem, īstenojot tās reformu programmu, kas ir būtiska, lai turpinātu virzību dalībai Eiropas Savienībā un NATO. Viņi iedrošina Ukrainu turpināt reformu procesus saskaņā ar sabiedroto sniegtajām rekomendācijām Ukrainas pielāgotajai Ikgadējai nacionālajai programmai.

Paziņojumā klāstīts, ka sadarbība ar partneriem ir būtiska NATO trīs pamatuzdevumu un 360 grādu drošības pieejas atbalstīšanā, ko izceļ pašreizējā drošības vide. Samita priekšsēdētāji izsaka atzinību Moldovai par tās centieniem saglabāt un īstenot reformas ceļā uz Eiropu. Prezidenti uzsver, ka Bukarestes devītnieka valstis turpinās stiprināt NATO pielāgoto atbalstu Bosnijai un Hercegovinai, Gruzijai un Moldovai, "apzinoties, ka šos partnerus visvairāk skar Krievijas kaitnieciskā ietekme".

"Mēs turpināsim censties veidot stratēģiskāku, saskaņotāku un efektīvāku sadarbību ar partneriem, lai pēc iespējas labāk reaģētu uz partneru vajadzībām un alianses mērķiem, jo īpaši ar Eiropas Savienību, kā arī ar partneriem mūsu kaimiņu reģionā, Indijas un Klusā okeāna, kā arī dienvidu reģionos," norādīts paziņojumā.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, otrdien Rīgā pirmo reizi notiek NATO Austrumu flanga valstu samits. Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadībā īsi pirms NATO samita Vašingtonā tiek koordinētas nostājas NATO Austrumu flanga drošībai un kolektīvajai aizsardzībai, kā arī ilgtermiņa atbalstam Ukrainai būtiskos jautājumos.

Samits Rīgā notiek pēc Latvijas prezidenta iniciatīvas. Ņemot vērā NATO jaunāko dalībvalstu Somijas un Zviedrijas stratēģisko lomu reģiona drošībā, pēc Rinkēviča ierosinājuma samitā piedalās arī Somijas prezidents un Zviedrijas premjerministrs.

Latvijas prezidents kopā ar NATO ģenerālsekretāru, Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Somijas prezidentiem, Zviedrijas premjerministru, kā arī Slovākijas un Ungārijas pārstāvjiem apspriež NATO reģionālo aizsardzības plānu efektīvu ieviešanu un alianses aizsardzības spēju stiprināšanu, kas izriet no NATO samitu Madridē un Viļņā lēmumiem. Sanāksmes dalībnieki arī diskutē par Vašingtonas samita potenciālajiem lēmumiem, lai veicinātu Ukrainas un NATO bruņoto spēku savietojamību un tuvinātu Ukrainas dalību NATO.