Rinkēvičs: Patlaban nav vienprātības, kad Ukrainu varētu aicināt iestāties NATO
- Autors: LETA
Foto - Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja
Ukrainas uzaicinājums iestāties NATO joprojām ir spēkā, taču pašlaik nav ne atbilstošu apstākļu, ne vienprātības par to, kad tas varētu notikt, preses konferencē pēc NATO samita Hāgā, Nīderlandē, žurnālistiem norādīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc samita deklarācijā Ukraina pieminēta tikai garāmejot, Rinkēvičs skaidroja, ka sabiedrotie apzināti izvēlējās koncentrēties uz konkrētiem jautājumiem. Pirmkārt, samits Hāgā bija veltīts alianses un tās aizsardzības spēju stiprināšanai, otrkārt, deklarācijā būtībā ir apstiprināts, ka Ukrainas jautājums joprojām ir nozīmīgs.
Prezidents atgādināja, ka 2008.gada Bukarestes deklarācijā tika pausts, ka Ukraina kādreiz kļūs par NATO dalībvalsti, taču netika noteikts konkrēts laiks. Turklāt katra nākamā deklarācija kopš tā laika šo apņemšanos ir atkārtoti apstiprinājusi. Rinkēvičs uzsvēra, ka deklarācijā nav liekvārdības, un gan NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, gan citu valstu līderi ir norādījuši, ka šie pamatprincipi paliek spēkā - Bukarestes deklarācija nav atcelta.
Runājot par vienprātību NATO dalībvalstu vidū attiecībā uz atbalstu Ukrainai, Rinkēvičs atzina, ka gan Eiropas Savienībā (ES), gan NATO vienmēr ir pastāvējušas nianses. Baltijas valstis, Polija, Ziemeļvalstis un Rumānija ir konsekventi atbalstījušas Ukrainu visos iespējamos veidos, savukārt citas valstis ir bijušas piesardzīgākas. Šī situācija nav mainījusies. Viņš piebilda, ka ES turpina pieņemt sankcijas, un šobrīd notiek diskusijas par 18. sankciju pakotni pret Krieviju.
"Notiek ierastais process - sākumā tiek izteikts priekšlikums, tad kāds iebilst, seko diplomātu un vēstnieku darbs, un visbeidzot ministri vienojas par attiecīgo lēmumu, un pakotne tiek pieņemta. Svarīgi, ka šie lēmumi ir juridiski saistoši. NATO vienmēr ir uzsvērts, ka atbalstu sniedz galvenokārt alianses dalībvalstis," sacīja Rinkēvičs.
Viņš norādīja, ka pastāv arī NATO programmas, par kurām dalībvalstis ir vienojušās un kuras tiek īstenotas, taču pamatā palīdzība Ukrainai tiek sniegta valstu līmenī, nevis caur alianses struktūrām. Tas nav mainījies. Tāpat katra valsts pati lemj, kā klasificēt savas militārā atbalsta programmas Ukrainai.
Prezidents uzsvēra, ka Latvija Ukrainas atbalstam atvēl 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Aizsardzības ministrijai ir konkrēti plāni šim un nākamajam gadam par palīdzības sniegšanu Ukrainai. Šogad Ukrainas rīcībā nonāks 42 "Patria" bruņutransportieri, un arī nākamajā gadā tiks īstenota atbalsta programma. Viņš piebilda, ka, izstrādājot Latvijas aizsardzības budžetu, valdība lems arī par atbalstu pēc 2028.gada, kad pašreizējā programma būs noslēgusies.