Braže: Transatlantiskā vienotība, visaptverošs atbalsts Ukrainai un Krievijas vājināšana ir ceļš uz ilgtspējīgu mieru Ukrainā

Ārlietu ministrijā (ĀM) informē, ka 29. un 30.augustā Gimnihā pārrunāta Krievijas agresija pret Ukrainu, Krievijas Centrālās Bankas iesaldēto aktīvu izmantošana Ukrainas atbalstam, kā arī drošības situācija Tuvajos Austrumos.

Ārlietu ministri diskutēja par turpmākā spiediena pret Krieviju pastiprināšanu, īpaši ēnu flotes ierobežošanu Baltijas jūrā. Sarunās Braže uzsvēra, ka patlaban nav nekādu pazīmju, ka Krievija vēlētos mieru vai būtu gatava pamieram. "28. un 29.augusta kārtējie Krievijas barbariskie uzbrukumi Ukrainas pilsētām, nogalinot nevainīgus civiliedzīvotājus, tai skaitā bērnus, kā arī nodarot postījumus kritiskajai infrastruktūrai, dzīvojamām mājām, skolām un birojiem, tostarp ES delegācijas telpām, ir spilgts apliecinājums, tam, ka Krievija turpina izvēlēties teroru un iznīcību."

Pēc Bražes teiktā, lai panāktu taisnīgu un ilgtspējīgu mieru un Ukrainā un apturētu Krieviju, izšķiroša loma ir transatlantiskajai vienotībai un sadarbībai. "Jāpastiprina visaptverošs spiediens pret Krieviju un jānodrošina Ukrainai nepieciešamās drošības garantijas, īpaši jāstiprina Ukrainas bruņotie spēki un aizsardzības spējas," norādīja ministre un uzsvēra, ka ļoti būtiska ir arī ASV iesaiste. Tikpat svarīgi ir nekavēties ar pirmā sarunu klastera atvēršanu ES sarunās ar Ukrainu.

ĀM atzīmē, ka paralēli miera panākšanas procesam šobrīd tiek veikti vairāki pasākumi Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanai. Viens no šādiem pasākumiem ir NATO iniciatīva kritiski nepieciešamā militārā ekipējuma Ukrainai nodrošināšanai (NATO Prioritized Ukraine Requirements List, PURL). Ministre Braže informēja, ka arī Latvija piedalīsies šajā NATO iniciatīvā un akcentēja, ka šogad Latvija veltīs gandrīz 0,3% no iekšzemes kopprodukta Ukrainas militārajam atbalstam.

Kā norāda ĀM, kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma sākuma ES un dalībvalstis sniegušas atbalstu Ukrainai 158,6 miljardu eiro apmērā, no kuriem vismaz 59,6 miljardi eiro bijusi militārā palīdzība. Latvijas atbalsts ietver arī 42 "Patria" 6x6 bruņutransportieru un cita veida militārā ekipējuma nodošanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, Ukrainas karavīru apmācības, kā arī atbalstu informācijas tehnoloģiju, atmīnēšanas, jūras spēju un elektroniskās karadarbības koalīcijās. Tāpat tiek veicināta Ukrainas militārās rūpniecības attīstība, īpaši dronu ražošana. Latvija iegulda Ukrainas militārajā dronu industrijā un finansē 2024.gadā izveidoto Dronu koalīciju, kuru Latvija vada kopā ar Lielbritāniju. Koalīcijā piedalās 20 valstis.

ES ārlietu ministri diskutēja arī par jaunu sankciju piemērošanu Krievijai, norāda ĀM. Šobrīd tiek sagatavoti priekšlikumi 19.sankciju kārtai. Joprojām galvenais fokuss ir uz tādiem ierobežojošajiem pasākumiem, kas maksimāli samazinātu Krievijas ienākumus, īpaši uzsverot energoresursu tirdzniecību (gāzes un naftas ienākumi), sankcionējot papildu ēnu flotes kuģus un militārās rūpniecības spējas, liedzot piekļuvi Rietumu tehnoloģijām. Kopumā ES ir piemērojusi sankcijas 447 "ēnu flotes" kuģiem.

Braže sanāksmē norādīja, ka Latvijas valdības nostāja ir stingra, proti, ka nedrīkst vājināt esošās sankcijas, un jaunajai sankciju kārtai jābūt mērķētai uz spēcīgiem nozaru ierobežojošajiem pasākumiem pret Krieviju, īpaši tās enerģētikas un finanšu nozarēm (tostarp kriptovalūtu). Šīs nozares rada galvenos ieņēmumus Krievijai, lai tā turpinātu finansēt agresiju pret Ukrainu. Jāiekļauj tālāki ierobežojumi Krievijas un Baltkrievijas mēslošanas līdzekļu importam, īpaši kālija hlorīda mēslošanas līdzekļu importam no Krievijas, kā arī jāpastiprina spiediens pret Krievijas "ēnu floti" un tās ekosistēmu, lai līdz šim panāktais naftas cenu griestu samazinājums netiktu apiets ar jaunu Krievijas "ēnu kuģu" nonākšanu ūdeņos. Papildu sankcijām svarīga ir tarifu paaugstināšana Krievijas un Baltkrievijas eksportam. "Tāpat jāturpina sadarbība ar ASV sekundāro sankciju jautājumā", norādīja ministre.

ĀM atzīmē, ka ES ārlietu ministriem notika neformāla viedokļu apmaiņa arī par Krievijas Centrālās Bankas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam, jo šobrīd arī ES un G7 dalībvalstis diskutē par tiesisku risinājumu iesaldēto līdzekļu plašākai izmantošanai Ukrainas vajadzībām. Kopumā ES, G7 un Austrālijā ir iesaldēti aptuveni 260 miljardi eiro Krievijas Centrālās Bankas noguldīto aktīvu. No tiem Eiropas Savienībā ir identificēti aptuveni 210 miljardi. Diskusijā piedalījās arī ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Ārlietu padome pārrunāja situāciju Gazas joslā un Irānas destabilizējošo lomu reģionā. Diskusijā piedalījās Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, kurš uzsvēra, ka "humanitārā situācija Gazā ir ārkārtīgi smaga, tāpēc ir vitāli svarīgi rīkoties nekavējoties - atgriezties pie pamiera, plašā apjomā sniegt humāno palīdzību palestīniešu civiliedzīvotājiem un atbrīvot visus ķīlniekus. "Hamās" ir nekavējoties jānoliek ieroči, atsakoties no varas Gazā."

Atbilstoši kopīgajai ES nostājai Latvija atbalsta miermīlīgu divu valstu risinājumu, kas panākts sarunās, ievērojot starptautisko tiesību prasības, jo īpaši ANO Drošības padomes rezolūciju 2735 (2024). Rezolūcija paredz tūlītēju pamieru, ķīlnieku atbrīvošanu un konflikta risinājumu, kas panākts sarunu ceļā.

Neformālajā ES ārlietu ministru sanāksmē piedalījās arī Lielbritānijas, Norvēģijas, Islandes ārlietu ministri, kā arī Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas (AFET) priekšsēdētājs.