Komisija pirmajam lasījumam virza ieceri par izstāšanos no Stambulas konvencijas

Komisijas deputāti trešdien sāka politisko diskusiju, jo iepriekš tika uzklausīti ministriju, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) rosināja jautājumus likumprojektu iesniedzējiem uzdot 20 minūtes. Deputāts Edmunds Cepurītis (P) norādīja, kas tas esot maz, ņemot vērā daudzās neskaidrības par to, kas minēts likumprojekta anotācijā. Arī Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) norādīja, ka nav iespējams izteikt viedokli, ja netiek pilnvērtīgi iztaujāti likumprojekta iesniedzēji.

Ramona Petraviča (LPV) iesniedzēju vārdā, atbildot uz jautājumiem, skaidroja, ka iniciatīvas mērķis ir denonsēt Stambulas konvenciju. Ja spēkā ir Stambulas konvencija, tad jānodrošina sociāli konstruētā dzimuma ieviešana izglītībā, kultūrā, pauda Petraviča. Viņa apgalvoja, ka jau no bērnudārza bērniem būs jāsāk mācīt, kas ir sociāli konstruēts dzimums, un, denonsējot konvenciju, "paši būsim atbildīgi par mācību saturu".

Cepurītis vērsa uzmanību uz tiesībsardzes sacīto, ka šādas iniciatīvas īstenošana sašaurinās cilvēktiesības. Petraviča norādīja, ka Latvijā cilvēktiesības aizsargā Satversme, nevis Stambulas konvencija. Mūrniece aicināja Cepurīti virzīties raitāk ar jautājumu uzdošanu.

Cepurītis atsaucās uz Ārlietu ministrijas sniegto informāciju, ka izstāšanās kaitēšot Latvijas starptautiskajai reputācijai, un jautāja, ko ir plānots darīt, lai to novērstu. Petraviča pauda, ka vislielāko kaitējumu var nodarīt atsevišķi deputāti, kuri valsts iekšpolitiku "nes ārā", un cenšas "netīro veļu mazgāt ārpus mājas". Petraviča norādīja, ka Latvija ir suverēna valsts, kas pati pieņem lēmumus.

Cepurītis vaicāja, kā varētu atbildēt uz to, ka citu valstu vēstnieki brīdinājuši par izstāšanās sekām, kā arī vaicāja, kā tiek vērtēts tas, ka tiek norādīts uz Krievijas dezinformācijas ietekmi šajā jautājumā. Petraviča teica, ka citu valstu vēstniekiem nav jāiejaucas mūsu iekšējos procesos, un ka piesaukt Krieviju esot "salmiņš", pie kā pieķerties, kad neesot citu argumentu.

Kalniņa-Lukaševica vaicāja, vai plānots izstāties arī no citiem starptautiskiem līgumiem, kuros minēts termins "gender". Petraviča teica, ka tad, kad tādi nāks, tas tikšot vērtēts. Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka šis termins ir lietots vairākās konvencijās, starptautiskos dokumentos, tostarp Romas Starptautiskās Krimināltiesas statūtos tas esot lietots deviņas reizes. Viņa vaicāja, vai plānots atteikties arī no minēto statūtu uzliktajām saistībām. Petraviča atbildēja, ka šobrīd tiek strādāts pie likumprojekta par izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Kalniņa-Lukaševica norādīja uz Ārvalstu investoru padomes vēstuli, kurā pausts, ka, ja Latvija izstāsies no Stambulas konvencijas, tam būs negatīva ietekme uz ekonomiku un tautsaimniecību, viņa vaicāja kāda ir likumprojekta ietekme uz valsts budžetu un tautsaimniecību. Petraviča atbildēja, ka tas nav jautājums par ekonomiku, bet gan vērtībām. Kalniņa-Lukaševica vēlējās dzirdēt viedokli no Finanšu ministrijas (FM), bet Mūrniece to liedza, jo patlaban esot laiks politiskajām diskusijām.

Juris Viļums (AS) aicināja FM tomēr īsi atbildēt. FM pārstāvis norādīja, ka precīza finanšu ietekme īstermiņā un ilgtermiņā būtu jāvērtē, taču finanšu investīciju pasaule vērtējot riskus, un, ņemot vērā to, ka Stambulas konvencija ir vērtību dokuments, tā varētu vērtēt neizlēmību, ko parāda ratifikācija un pēc tam denonsēšana.

Kalniņa-Lukaševica, atsaucoties uz Saeimas kārtības rulli, aicināja prasīt atzinumu finanšu ministram par šī likumprojekta ietekmi uz tautsaimniecību. Mūrniece un Viļums aicināja par to balsot, un deputāti noraidīja aicinājumu lūgt finanšu ministra atzinumu.

Mūrniece aicināja Kalniņu-Lukaševicu uzdot noslēdzošos jautājumus, bet Kalniņa-Lukaševica atbildēja, ka tad, kad izstāšanās no konvencijas tiek pamatota ar vienu vārdu, kas ir arī citos starptautiskos dokumentos, kā arī tad, kad ar komisijas balsojumu tiek pārkāpts Saeimas kārtības rullis, viņai vairs jautājumu neesot.

Irma Kalniņa (JV) norādīja, ka izstāšanās no konvencijas ietekmējot Latvijas tēlu, parādot to kā nedrošu valsti. Kalniņa pauda, ka pie viņas vērsušies vēstnieki ar jautājumiem, kāpēc Latvija vēlas izstāties no šīs konvencijas. Viņa arī vērsa uzmanību, ka jēdziens "gender" netulkojas tā, kā skaidrojusi Petraviča.

Mūrniece pauda, ka svarīgi esot ņemt vērā gan pašu Stambulas konvenciju, gan to paskaidrojošo ziņojumu. Viņa pauda, ka konvencija un tās panti esot interpretējami. Līdztekus Mūrniece norādīja uz neseno izstāšanos no Otavas konvencijas, un pauda, ka šī nebūšot vienīgā konvencija, no kuras Latvija ir izstājusies.

Kalniņa norādīja uz vēstuli no Ukrainas Augstākās Radas deputātiem, kurā tie aicina Latviju saglabāt uzticību Eiropas vērtībām un pretoties dezinformācijai, kas vērsta pret Stambulas konvenciju. Viņa aicināja šo vēstuli ņemt vērā.

Cepurītis pauda, ka šādas iniciatīvas var tikt virzītas iedomātā pasaulē, kas balstās un alternatīviem faktiem. Arī tas, kā noris šīs komisijas sēdes, to atspoguļo, pauda Cepurītis, norādot, ka netiek dota iespēja uzdot jautājumus ministrijām, FM sniegt atzinumu par ietekmi uz tautsaimniecību.

Kalniņa-Lukaševica, atsaucoties uz Mūrnieces komentāru par izstāšanos no Otavas konvencijas, norādīja, ka šis būs pirmais precedents, kad Saeima virzās uz lēmumu, kuru neatbalsta Ministru kabinets, kas to būtiski atšķirot no procesa, kad Latvija izstājās no Otavas konvencijas. Tad tika ņemts vērā arī Nacionālo bruņoto spēku vērtējums, atzīmēja deputāte.

Sēdes noslēgumā Mūrniece aicināja likumprojektu virzīt steidzamības kārtā ar priekšlikumu iesniegšanas termiņu viena diena. Pirmajā lasījumā likumprojektu plānots skatīt ceturtdien, 23. oktobrī, bet otrajā - pēc nedēļas - 30. oktobrī. Mūrniece pamatoja, ka bijušas pietiekami plašas diskusijas par šo jautājumu.

Četri opozīcijas partijas pārstāvošie deputāti visos balsojumos - par atbalstu pirmajā lasījumā, steidzamības noteikšanu, skatīšanu Saeimas sēdē ceturtdien - balsoja "par", bet koalīcijas partijas pārstāvošie deputāti - Cepurītis, Kalniņa un Kalniņa-Lukaševica balsoja "pret". Jānis Vucāns (ZZS) balsojumos nepiedalījās.

Jau vēstīts, ka septembra izskaņā, pateicoties Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā. Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada "drošības budžetu", taču ticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.