ĀM rosina uzdot valdībai veikt izvērtējumu par Stambulas konvencijas denonsēšanas ietekmi

Uršuļskis rosina uzdot Ministru kabinetam sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās izvērtēt konvencijas denonsēšanas ietekmi uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, atbilstību starptautiskajām saistībām un iesniegt ziņojumu Saeimā.

Viņš rosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas nosaka atlikt ĀM pienākumu iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram paziņojumu par konvencijas denonsēšanu līdz ziņojuma izskatīšanai Saeimā.

Kā norāda Uršuļskis, priekšlikumi ir iesniegti, lai, ievērojot labas likumdošanas principu, nodrošinātu pilnvērtīgu konvencijas denonsēšanas seku izvērtēšanu, tajā skaitā reaģējot uz pilsoniskās sabiedrības, investoru, starptautisko partneru un starptautisko organizāciju paustajiem viedokļiem par konvencijas denonsēšanu. Līdz Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpildei un sagatavotā ziņojuma izskatīšanai Saeimā tiek paredzēts uzdevums ĀM neiesniegt konvencijas depozitārijam paziņojumu par denonsēšanu.

Likumprojektu pirms izskatīšanas Saeimā 2.lasījumā plānots skatīt Ārlietu komisijā trešdien, 29. septembrī. Otrajā un galīgajā lasījumā Saeimā likumprojektu iecerēts skatīt ceturtdien, 30. oktobrī. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš tika noteikta viena diena - līdz 24. oktobra plkst. 17.

Kā vēstīts, ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā konceptuāli tika atbalstīts likumprojekts par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".

Par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, bet pret nebalsoja neviens deputāts. Viens deputāts - Didzis Šmits - balsojumā atturējās. Balsojumā nepiedalījās JV un "Progresīvo" deputāti, kā arī Andrejs Svilāns (AS), Amils Saļimovs ("Stabilitātei") un Skaidrīte Ābrama.

Deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem" debatēs akcentēja, ka izstāšanās no konvencijas grauj Latvijas tēlu, mazina iespējas cīņai ar vardarbību, kā arī veicina mītu izplatīšanu saistībā ar Stambulas konvenciju un Krievijas naratīvu izplatīšanu.

Opozīcijas deputāti savukārt debatēs pārmeta Latvijas vērtību nodošanu, kā arī ideoloģijas uzspiešanu sabiedrībai, kura to nevēloties.

Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.

Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti, pret bija 31 deputāts no "Progresīvo" un JV frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās, kļūstot par vienīgo šīs partijas pārstāvi, kurš nenobalsoja par steidzamības noteikšanu. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.

Paralēli Saeimas deputātu vairākums ir atbalstījis NA, ZZS un AS sagatavoto deklarāciju, kuru tās pasniedz kā "alternatīvu Stambulas konvencijai". Pret to iestājās "Progresīvie" un JV, attiecīgi norādot, ka šādi partijas, kuras vēlas denonsēt Stambulas konvenciju, cenšas "atmazgāt sevi", radīt ilūziju, ka šī deklarācija jebkādā veidā varētu būt alternatīva Stambulas konvencijai. Centra "Marta" pārstāve Beata Jonīte atzīmēja, ka vietējais politiķu paziņojums nevar aizstāt konvenciju, jo tas neparedz saistību un kontroles mehānismus valstij.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.