Braže uzsver nepieciešamību panākt ilgtspējīgu mieru Ukrainā un ierobežot Krieviju

Kā informēja ministres padomniece Signe Znotiņa-Znota, trešdien un ceturtdien darba vizītē Francijā ārlietu ministre ar Baro pārrunāja divpusējo un ekonomisko sadarbību, Eiropas aizsardzības industrijas attīstību, Eiropas Savienības (ES) un NATO ārējās robežas stiprināšanu, atbalstu Ukrainai un spiedienu pret Krieviju, tostarp darbu pie nākamās sankciju kārtas, un ES aktualitātes - pasākumus pret migrantu instrumentalizāciju, ES daudzgadu budžeta prioritātes un ES paplašināšanās procesu.

Ministri pārrunāja arī transatlantiskās attiecības, sadarbību NATO un citos starptautiskajos formātos, kā arī Latvijas darba prioritātes ANO Drošības padomē 2026.-2027. gadā. Francija ir viena no piecām ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm.

Ārlietu ministre pateikusies Francijai par sniegto atbalstu Ukrainai, tostarp līderību Labās gribas koalīcijā, un par nozīmīgo ieguldījumu NATO Austrumu flanga stiprināšanā - Francijas karavīru klātbūtni NATO daudznacionālajā brigādē Igaunijā, "Austrumu sardzē" Polijā un par regulāru dalību NATO gaisa telpas patrulēšanas misijā Baltijā. Viņa atzinīgi novērtēja Francijas dalību Latvijas un Lielbritānijas vadītājā Dronu koalīcijā.

Ārlietu ministri atzinuši, ka sankcijas strādā, tās negatīvi ietekmē Krievijas ekonomiku, un valstīm jāturpina kopīgie centieni visa veida spiediena izdarīšanai uz Krieviju - stiprināt sankcijas, novērst to apiešanu un koordinēti ar sabiedrotajiem vērsties pret "ēnu floti" un tās ekosistēmu, tostarp apdrošināšanas un apkopes kompānijām. "Uzsvēru, ka sankciju apiešana un Krievijas hibrīddraudi, tostarp migrācijas instrumentalizācija, rada papildu slogu Latvijai un drošības riskus visām ES valstīm," teikusi Braže. Tādēļ Latvijai, sargājot ES un arī NATO ārējo robežu, ir svarīgi saņemt praktisku atbalstu un soldaritāti ES līmenī, tostarp nākamā ES daudzgadu budžeta kontekstā.

Ministri pārrunājuši arī ekonomisko sadarbību, īpaši militārajā industrijā, kur jau patlaban ir labas iestrādes, piemēram, dronu tehnoloģiju jomā.

Braže pateicās Baro par Francijas ieguldījumu, nodrošinot franču valodas apguves un profesionālās pilnveides iespējas skolotājiem.

Ārlietu ministre tikās arī ar Francijas Aizsardzības un nacionālās drošības ģenerālsekretāru Nikolā Rošu, Moldovas prezidenti Maiju Sandu, kā arī bijušo Čīles prezidenti un ANO augsto komisāri cilvēktiesību jautājumos Mišelu Bašelē.

Ar Francijas lielāko uzņēmēju asociācijas "Francijas Uzņēmēju kustība" (Movement of the Enterprises of France, MEDEF) viceprezidentu Fabrisu Lesašē ārlietu ministre pārrunāja Latvijas un Francijas ekonomiskās sadarbības potenciālu IKT, inovāciju un jauno tehnoloģiju jomās. Francija ir 13. lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris. Braže uzsvēra, ka Latvijas priekšrocības ir otra konkurētspējīgākā nodokļu sistēma starp OECD valstīm, augsti kvalificēts darbaspēks, viena no straujāk augošajām jaunuzņēmumu ekosistēmām Eiropā, digitalizēti valsts pārvaldes pakalpojumi, attīstīta transporta un informācijas un telekomunikāciju infrastruktūra.

Parīzes Miera foruma diskusijā kopā ar Francijas Eiropas lietu ministru Benžamēnu Adadu, Ukrainas ārlietu ministra vietnieku Oleksandru Miščenko un Eiropas Komisijas Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītāju Peteru Vāgneru Braže uzsvēra, ka visu kopīga prioritāte ir panākt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā un ierobežot Krieviju, lai tā nespētu atjaunot militārās spējas un lai to atturētu no atkārtotiem uzbrukumiem. Tā būs vislabākā drošības garantija Eiropai.

Starptautiskajā augsta līmeņa konferencē par informācijas integritāti un neatkarīgajiem medijiem Braže iepazīstināja ar Latvijas paveikto neatkarīgo mediju atbalstam un cīņai pret dezinformāciju. Viņa arī informēja par NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā veidoto mākslīgā intelekta laboratoriju.