Ārlietu ministre: Ukrainai steidzami nepieciešams militārs un finansiāls atbalsts pašaizsardzībai

Kā informēja ministres padomniece Signe Znotiņa-Znota, Braže norādīja, ka ir jārod risinājums iesaldēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu novirzīšanai Ukrainas atbalstam un jāsniedz Ukrainai drošības garantijas.

Ārlietu ministri pārrunāja turpmākos soļus Krievijas ierobežošanai, tostarp progresu pie Eiropas Savienības sankciju 20. kārtas. Ministri arī apstiprināja sankcijas pret desmit Krievijas personām - tiesnešiem, prokuroriem, represīvo institūciju pārstāvjiem, kuri atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un pilsoniskās sabiedrības apspiešanu.

Sanāksmē attālināti piedalījās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Viņš uzsvēra, ka Krievija pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, tostarp bērniem, veic brutālus uzbrukumus. Tāpat mērķēti tiek bombardēta civilā infrastruktūra, enerģētikas objekti - agresors ziemu un salu izmanto kā ieroci.

ES Ārlietu padomē piedalījās ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans, informējot par līdz šim paveikto darbu ar globālajiem partneriem, lai novērstu sankciju apiešanu.

Braže aicināja visas ES dalībvalstis vairāk un straujāk palīdzēt nodrošināt Ukrainas prioritārās vajadzības, īpaši pretgaisa aizsardzības un tālas darbības ieroču sistēmas. Viņa klāstīja, ka Latvijas militārais atbalsts šogad sasniegs 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas ietver bruņutransportieru "Patria" piegādi, karavīru apmācības un Latvijā ražotu dronu piegādi.

"Latvija turpinās sniegt militāro atbalstu Ukrainai vismaz 0,25% no IKP apmērā 2026. gadā. Aicinu arī pārējās dalībvalstis palīdzēt nodrošināt nepārtrauktu atbalstu Ukrainai," norādīja Latvijas ārlietu ministre.

Viņasprāt, ir jāturpina spiediens pret Krieviju. Braže uzsvēra, ka sankcijas strādā un tās ir jāstiprina, Krievijas ekonomiskā situācija turpina pasliktināties. Runājot par "ēnu floti", Latvijas ārlietu ministre aicināja nodalīt sankciju piemērošanu "ēnu flotes" kuģiem un tās ekosistēmai, piemēram, apkalpēm, apdrošināšanas, bunkerēšanas uzņēmumiem, no nākamajām ES sankciju kārtām, lai sankcijas kuģiem varētu piemērot operatīvi.

Braže atzinīgi novērtēja jaunizveidoto ES militārās mobilitātes pakotni, kas paredzēta, lai atvieglotu karaspēka, ekipējuma un militāro aktīvu ātru un netraucētu pārvietošanu visā Eiropā, kā arī stiprinātu Eiropas aizsardzības industriju.

Viņa arī norādīja, ka pirms ES Ārlietu padomes tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, lai pārrunātu turpmāko atbalstu Ukrainai, Krievijas ierobežošanu un alianses aizsardzības spēju stiprināšanu. Braže atzīmēja, ka patlaban ES un NATO sadarbība ir ciešāka nekā jebkad agrāk, un to ir svarīgi cieši koordinēt, jo Krievija ir un būs lielākais apdraudējums visas transatlantiskās telpas drošībai, un tās mērķi nav mainījušies - mazināt atbalstu Ukrainai un šķelt tās sabiedrotos.

ES Ārlietu padomē ministri pārrunāja situācijas attīstību Tuvo Austrumu reģionā un ES iesaisti miera plāna Gazas joslā īstenošanā, ES sadarbību ar Dienvidaustrumāzijas Nāciju asociācijas valstīm, drošības situāciju Sudānā un Sāhilā.

Pēc ES Ārlietu padomes 20. novembrī un 21. novembrī notiks ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Kajas Kallasas rīkotais ES un Indijas un Klusā okeāna valstu ministru forums. Tā laikā notiks arī augsta līmeņa pasākums par jūras kritiskās infrastruktūras aizsardzību.