Metla-Rozentāle: Koalīcija, iespējams, darīs visu, lai noturētos līdz vēlēšanām

Viņas ieskatā valdības prioritāte patlaban ir saglabāt stabilitāti, vienlaikus pieļaujot iekšējas sadursmes starp koalīcijas partneriem, kas kalpos galvenokārt katras partijas individuālo pozīciju iezīmēšanai. Politoloģe uzsvēra, ka šādi konflikti, visticamāk, būs vadīti un kontrolēti, lai nesagrautu valdību, bet ļautu partijām skaidri pozicionēt sevi priekšvēlēšanu periodā.

Metla-Rozentāle atzīmēja, ka valdības interesēs nav radīt iespaidu par bezdarbību, jo tas dotu opozīcijai papildu argumentus apšaubīt valdības funkcionētspēju. Tāpēc valdība, viņas vērtējumā, centīsies demonstrēt spēju strādāt, koncentrējoties uz budžetā noteikto prioritāšu īstenošanu, tostarp aizsardzības spēju stiprināšanu, iekšējās drošības jautājumiem un izglītības politiku. Citu dinamiku darbā ienesīs arī Latvijas darbs ANO Drošības padomē, kas sākās 1. janvārī.

Vienlaikus politoloģe prognozēja, ka valdība izvairīsies no sociāli jūtīgu un ideoloģisku jautājumu risināšanas, piemēram, ģimenes politikas un identitātes tēmām. Viņas ieskatā tā dēvētās Stambulas konvencijas jautājums dienaskārtībā saglabāsies, taču lēmumi par to netiks pieņemti un, visticamāk, tiks atlikti nākamajai Saeimai un nākamajai valdībai.

Runājot par koalīcijas iekšējo dinamiku, Metla-Rozentāle akcentēja, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) centīsies aktīvi izmantot savu ietekmi valdībā, lai iezīmētu atšķirīgas pozīcijas gan vērtību jautājumos, gan vides un klimata politikā, gan fiskālajās prioritātēs, kā arī valsts pārvaldes reformu un publisko līdzekļu izlietojuma pārskatīšanas jautājumos. Vienlaikus, pēc politoloģes domām, ZZS nav ieinteresēta valdības krišanā, jo izstāšanās no valdības pirms vēlēšanām būtu politiski riskants solis, ņemot vērā partijas reitingus.

Viņa norādīja, ka būšana valdībā ZZS ļauj saglabāt sajūtu par ietekmi uz politiskajiem procesiem un demonstrēt vēlētājiem, ka partija atrodas pie varas svirām. Pēc politoloģes paustā, ir ticami, ka ZZS paliks valdībā, vienlaikus periodiski nostājoties pret citiem koalīcijas partneriem atsevišķos jautājumos un sadarbojoties ar opozīciju tikai tajos balsojumos, kuros sakrīt intereses, lai izdarītu spiedienu uz koalīcijas partneriem.

Metlas-Rozentāles ieskatā arī "Progresīvie" nav ieinteresēti valdības krišanā pirms vēlēšanām. Viņa uzsvēra, ka "Progresīvo" vēlētājs pārsvarā ir gados jaunāks un sociāli aktīvs, un šāda elektorāta acīs valdības krišana varētu radīt haosa un konservatīva regresa risku. Politoloģe akcentēja, ka arī "Progresīvie", visticamāk, izvēlēsies palikt valdībā, vienlaikus atrodoties konfrontācijā ar ZZS un uzsverot savas prioritātes sociālajos, klimata, pārvaldības un caurspīdīguma jautājumos.

Viņasprāt, "Jaunā vienotība" (JV) varētu turpināt ieņemt vidutāja lomu, cenšoties saturēt koalīciju un novērst tās sairšanu. Metla-Rozentāle norādīja, ka arī JV, izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, iespējams, secinājusi, ka premjera amata saglabāšana un būšana valdībā vēlētāju acīs ir vērtīgāka nekā aiziešana no koalīcijas.

Vērtējot opozīcijas partiju iespējamo rīcību priekšvēlēšanu periodā, politoloģe uzskata, ka Nacionālā apvienība (NA) turpinās fokusēties uz nacionālās identitātes, valodas, migrācijas un tradicionālo ģimenes vērtību jautājumiem, vienlaikus ieņemot stingru anti-Krievijas pozīciju. Viņas vērtējumā partija pēc asākas retorikas saistībā ar Stambulas konvenciju ir kļuvusi racionālāka attiecībā uz šo jautājumu, cenšoties līdzsvarot savu publisko tēlu, apzinoties, ka vēlētāju uzskati šajos jautājumos nav viennozīmīgi.

Savukārt Apvienoto sarakstu (AS) politoloģe saredz kā pragmatisku un konstruktīvu politisko spēku, kas, iespējams, uzsvērs ekonomikas attīstību, reģionu jautājumus un valsts pārvaldības kvalitāti, vienlaikus pozicionējot sevi kā iespējamu alternatīvu esošajām varas partijām.

Runājot par "Latviju pirmajā vietā" (LPV), Metla-Rozentāle akcentēja, ka partijas reitingi ir salīdzinoši augsti, tomēr šādam politiskajam piedāvājumam Latvijā varētu būt noteikti izaugsmes griesti. Viņa norādīja, ka neapmierinātība ar valdību automātiski nenozīmē atbalstu LPV un, lai gan partija, visticamāk, saglabās vadoša opozīcijas spēka lomu, tās iespējas kļūt par nozīmīgu valdības partneri ir ierobežotas.

Jautāta par iespējamām pēcvēlēšanu koalīcijām, politoloģe norādīja, ka izšķiroša būs vēlēšanu matemātika un partiju iegūto mandātu sadalījums. Viņa pieļāva dažādus scenārijus, tostarp dažādas rokādes starp ZZS, JV, "Progresīvajiem" un AS, taču neizslēdza arī cita koalīcijas modeļa atjaunošanu ar JV, NA un AS, ja tas ļautu izveidot stabilu vairākumu.

Metla-Rozentāle uzsvēra, ka patlaban vēl ir grūti prognozēt kādu konkrētu koalīcijas modeli, tomēr, viņasprāt, LPV arī pēc vēlēšanām paliks spēcīgs opozīcijas spēlētājs.