Valsts prezidenta amata kandidāts Jansons: Esmu par Levitu, bet neesmu pret sevi

Intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze", skaidrojot, kāpēc parakstījies zem apgalvojuma, ka "labākais kandidāts nākamajam Valsts prezidenta amatam ir Egils Levits", Jansons norāda: "Esmu par Levitu, bet neesmu pret sevi."

Tiesībsargs neuzskata, ka, piekrītot kandidēt uz Valsts prezidenta krēslu, viņš samazina sava favorīta Levita izredzes nonākt augstajā amatā. "Ja koalīcijas politiķi pieturēsies pie saviem publiskajiem paziņojumiem un balsos tā, kā viņi ir solījuši, tad Levits būs prezidents," skaidro Jansons.

Intervijā laikrakstam viņš klāsta arī iepriekš pausto, ka tiesībsarga amatā nav daudz instrumentu, kurus varētu izmantot, lai procesus vērstu par labu sabiedrībai. Līdz ar to, kļūstot par Valsts prezidentu, Jansonam būtu daudz lielākas iespējas aktualizēt to problemātiku, kas pastāv valstī, un piedāvāt iespējamos risinājumus.

"Prezidentam vajadzētu būt kā līdzsvarotājam starp varas atzariem un zināmā mērā arī politiskās dzīves līdzsvarotājam. Kā mēs redzam, diezgan liela sabiedrības daļa neuzticas politiķiem," turpina Jansons.

Viņš uzskata, ka Valsts prezidenta pilnvarām patlaban ir pietiekams apjoms un prezidents var izdarīt diezgan daudz, piemēram, sasaukt Ministru kabineta sēdes un arī Saeimas ārkārtas sēdes. "Valsts prezidenta aicinājums publiskajā telpā politiķiem ir ar pilnīgi citu ietekmi un uztveršanu, vērtību un svaru," uzskata Jansons.

Kā ziņots, kļūstot par Valsts prezidentu, tiesībsargs Jansons īpaši pievērstos valsts iekšpolitiskajiem procesiem, "jaunā līmenī" aktualizējot sociālo problēmu risināšanu. Jansons aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka sevi Valsts prezidenta amatā lielā mērā saistītu ar iekšpolitiku un tās procesiem – gan attiecībā uz sabiedrību kopumā, gan vismazāk aizsargāto iedzīvotāju aizsardzību, mēģinot mazināt sociālo nevienlīdzību.

Valsts prezidenta amatam izvirzīti trīs kandidāti – koalīcijas virzītais Levits, ZZS virzītais Jansons un dažu "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputātu atbalstītais parlamentārietis Didzis Šmits (KPV LV).

Atbalstu Levita kandidatūrai, kas jau pieteikta oficiāli, ir paudusi nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un brīvībai/LNNK", Jaunā konservatīvā partija un partiju apvienība "Attīstībai/Par!", kurām kopā ir 41 balss. Levitu plāno atbalstīt arī "Jaunā Vienotība", kuru Saeimā pārstāv astoņi deputāti. No partijas "KPV LV" pagaidām atbalstu Levita kandidatūrai ir pauduši vairāki deputāti – Artuss Kaimiņš, Ramona Petraviča, Aldis Blumbergs, Jānis Vitenbergs, Aivars Geidāns, kā arī Ivars Puga. Līdz ar to, ja Saeimas deputāti balsos kā solījuši, tad Levits varētu saņemt vismaz 55 deputātu balsis, ar kurām būtu gana kļūšanai par valsts pirmo personu.

Savukārt ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis izvēli par labu Jansonam pamato ar kandidāta lielajām zināšanām un pieredzi, strādājot tiesībsarga postenī, proti, to, kas nepieciešams Latvijas cilvēkiem. Atsevišķi "KPV LV" iekšējie opozicionāri pauduši atbalstu Šmitam kā Valsts prezidenta amata kandidātam, aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja pats politiķis.

Tikmēr partijas "Saskaņa" pārstāvji pauduši, ka savu Valsts prezidenta amata kandidātu nevirzīs, taču visus citus šim amatam pieteiktos pretendentus salīdzinās ar savu kādreizējo augstā amata kandidātu, mācītāju Pēteri Sproģi, mēģinot viņos saskatīt morālās vērtības. Kā aģentūrai LETA sacīja politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, šāda pozīcija pamatojama ar to, ka viņu līdzšinējais kandidāts Sproģis vairs nav starp amata pretendentiem. "Mūs interesē morālā latiņa. Tās trūkums ir iemesls tam, kāpēc Latvijā nav uzticības politiķiem," norādīja Urbanovičs.

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 deputāta balss. Šoreiz pēc izmaiņām Satversmē Valsts prezidents tiks ievēlēts atklātā balsojumā. Pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā. Vēl turpināsies frakciju diskusija, vai vēlēšanas tiks rīkotas maija beigās vai jūnija sākumā.