Menu
 

Kariņš: Valdība neplāno neko plaši atvērt

  • Autors:  LETA
Foto - Valsts kanceleja Foto - Valsts kanceleja

Esošajā situācijā Ministru kabinets neplāno neko plaši atvērt un atvieglot ierobežojumus. Tā vietā tiek meklēti risinājumi ierobežojumu pārkārtošanai, tos padarot ilgtspējīgākus, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka patlaban ne tuvu neesam pandēmijas beigās un krīzes pārvarēšanā vēl ejams tāls ceļš, ko savukārt tiek mēģināt iet, pakāpeniski pārejot no tikai liegumiem uz drošu un ilgtspējīgu sadzīves modeli. Tas nozīmētu meklēt risinājumus, kā varētu darboties tautsaimniecība un pieejamāka kļūt izglītība klātienē.

"Tas ir izaicinājums, jo, ja ejam pārāk strauji, tad gaidāms tas pats, kas notika citās valstīs - saslimstības pieaugums, ko mēs nevēlamies. Jāatrod, kā, ievērojot drošības pasākums, var ieiet drošākā sadzīvē," sacīja politiķis.

Kariņš akcentēja, ka gaidāmās valdības diskusijas par ierobežojumu pārskatīšanu nevajadzētu saukt par to mīkstināšanu, jo patlaban vēl nekas nebeidzas. Ja saslimstības ar Covid-19 rādītāji mazināsies, tad, iespējams, varētu atsākt darbu mazie veikali, kā arī paplašināts to klašu loks, kas drošākās pašvaldībās varēs doties uz skolu klātienē.

Pagājušajā nedēļā tika piedāvāts, ka ārā varētu tikties divas mājsaimniecības līdz desmit cilvēkiem. "Mums visiem jālieto veselais saprāts. Zinām, ka slimība pārnesas pa gaisu. Pēdējais pieļaujamais būtu pulcēšanās iekštelpās, bet ārā varētu satikties divas mājsaimniecības līdz desmit cilvēkiem, kā arī varētu skatīt citas aktivitātes ārā līdz desmit cilvēkiem," stāstīja valdības vadītājs.

"Pamatā nedrīkstam pieļaut pulcēšanos jebkuros apstākļos. Īpaši bīstama ir pulcēšanās iekšā. Arī pēc Lieldienām ieteicams strādāt attālināti, jo tas ir drošs veids, kā darba kolektīvam nesaslimt. Ar izglītību ir liels izaicinājums, jo apzināmies, ka skolas ir liela riska kategorija. Ja nepazaudējam iemaņu, ko esam iemācījušies, varēsim sevi krietni labāk pasargāt nekā rudenī," teica Kariņš.

Vērtējot epidemioloģisko situāciju, secināts, ka Covid-19 izplatības trešais vilnis ir sasniedzis arī Latviju. "Paldies Dievam, tas neizpaužas ar lielu saslimstības pieaugumu, jo cilvēki ievēro noteikumus," vērtēja premjers.

"Mēs neplānojam neko plaši atvērt vai atslābt. Mums ir jālīdzsvaro cilvēku vajadzības pret to, ka nevēlamies, lai viņi saslimtu. Mēs nevis atceļam, bet pārkārtojam ierobežojumus, padarot tos ilgtspējīgākus," uzsvēra Kariņš.

Valdības vadītājs mudināja cilvēkus nezaudēt modrību un neatslābt, arī Lieldienās nepulcējoties un neciemojoties. "Neciemosimies, nedrūzmēsimiem, jo sekas visai sabiedrībai būs graujošas. Gaisma tuneļa galā ir. Galvenais nenolaist savu modrību pārāk agri," pauda Kariņš.

Premjers skaidroja, ka ārkārtējā situācija, visticamāk, nebūs jāpagarina, jo Saeimā pieņemtais likums dod valdībai plašas pilnvaras ātri rīkoties situācijas pasliktināšanās gadījumā.

Valdības vadītājs arī piebilda, ka Latvija ir audzējusi ārējo parātu, kas patlaban sasniedz ap 48% no iekšzemes kopprodukta, kas gan ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. "Bet tas nav rādītājs, kurā var justies ērti," norādīja politiķis. Viņš akcentēja, ka Latvija nemeklē iespēju "padzīt parādu lielāku", bet, ja būs nepieciešams, aizņemsimies.

2 komentāri

  • Taurētājs
    Taurētājs Trešdiena, 31 Marts 2021 21:09 Komentāra saite

    Daudz kas par jaunajām vakcīnām joprojām nav zināms. Zinātnieki joprojām nevar skaidri noteikt, cik ilgi vakcīna aizsargā pret vīrusu un vai tā palīdz ierobežot vai apturēt tās izplatību populācijā. Vēl nav skaidrs, vai vakcinētie cilvēki var pārnēsāt infekciju citiem.
    « Ar pandēmijas pozitīvo impulsu un reālo devumu cilvēces radikālā pārveidošanā globālisma prozelīti ir apmierināti. Apmierinātība netiek slēpta. Pandēmija kļuva tramplīns, Trojas zirgs. Pandēmiju izdevās veiksmīgi izmantot totalitārisma ieviešanā, aptverot gandrīz visu cilvēci. Cīņa pret infekciju deva iespēju izveidot politisku režīmu, kas visaptveroši kontrolē sabiedrības dzīvi, neievēro vai atceļ konstitucionālās tiesības, nepieļauj legālu opozīciju, malā nobīda zinātni un kompetentus speciālistus, falsificē demogrāfisko statistiku, masu komunikācijā uzkurina nāves bailes. “COVID-19” pandēmija palīdzēja panākt dzīves trajektorijas krasu pagriezienu. Koncepta eksistenciālā kondīcija garantēja labus rezultātus. Koncepta saturā iekļautā intelektuālā intuīcija nebija kļūdījusies, jo karantīnas, attālinātā darba, pašizolācijas, “neobligāti obligātās” vakcinēšanas adaptēšana ļaužu masās notika bez būtiskas pretestības. Pretestība sastopama, taču neviena valdība nav padzīta par cilvēciski neadekvāto politiku pandēmijas laikā. »

    Paziņot
  • IKT
    IKT Ceturtdiena, 01 Aprīlis 2021 01:55 Komentāra saite

    Jā, , "COVID-19" tikpat labi var būt ierocis pret novecojošo sabiedrību.
    Ministru prezidentam kabinetā vajadzētu jaunu ministru - IKT attīstības ministru, tad nerastos situācija, kad palaiž procesu bez atbilstoša programnodrošinājuma. Tad visiem korī nebūs jābrīnās kāpēc jau martā nepasūtījām programmu?
    Piemēram. Masveida vakcinēšana palaista, bet programmas ta nav. Tā ekseļmašīna būtu jāaptur. Neprofesionāļi pat nevar iedomāties uz ko IKT nozare ir spējīga. Tā ir tikai jāliek lietā, ja negrib Latviju joprojām redzēt "banānu republikas pastalās".

    Paziņot
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.