Karstā laikā pieaug riski smēķētājiem

Salīdzinoši smagāk karstais laiks var skart cigarešu smēķētājus, jo regulāra cigarešu dūmu ieelpošana jau pati par sevi ir papildu slodze sirdij, asinsvadiem un plaušām. Cigarešu smēķēšana komplektā ar karstu laiku var nodrošināt šiem dzīvībai svarīgajiem orgāniem dubultu slodzi.

Nevajadzētu aizmirst, ka smēķēšana ir viens no visbiežākajiem riska faktoriem, kas veicina miokarda infarkta, pēkšņas nāves, sirds mazspējas, insultu un citu ļoti smagu sirds un asinsvadu slimību attīstīšanos. Galvenais cēlonis ir dūmi, kas rodas, sadegot cigaretei, jo tajos ir aptuveni septiņi tūkstoši ķīmisko vielu. Tostarp vairāk nekā simts no tām ir kancerogēnas, kas līdzās sirdslēkmēm, plaušu un smaganu slimībām var izraisīt arī vēzi.

Tabakas dūmos esošās ķīmiskās vielas bojā asins šūnas un kaitē sirdsdarbībai, izraisot sirds un asinsvadu slimības. Cigarešu dūmos veidojas oglekļa monoksīds, kas ir galvenais smēķētāju sirds un asinsvadu slimību cēlonis. Smēķēšana izraisa artēriju sašaurināšanos un nosprostošanos, samazinot asins un skābekļa plūsmu uz sirdi. Smēķēšanas radītie kaitējumi, piemēram, palielina aterosklerozes risku, kas savukārt izraisa infarktu un insultu.

Elpas trūkums, aizdusa, pastiprinātas sirdsklauves pat pie visai nelielas fiziskas slodzes ir visai ierasta regulāru smēķētāju ikdiena. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc aktīva dzīvesveida cienītāju vidū ir maz smēķētāju.

Ārsti uzsver, ka cilvēkiem ar sirds un asinsvadu sistēmas problēmām ir ļoti svarīgi karstā laikā būt īpaši piesardzīgiem un izvairīties no papildu slodzes organismam, tai skaitā nesmēķēt cigaretes un nedzert alkoholiskos dzērienus.

Der zināt, ka karstuma un saules dūriens nav viens un tas pats. Karstuma dūriens izpaužas kā pārkaršana, kas notiek, kad ķermenis kādu iemeslu dēļ nevar atdzist un uzturēt sevi veselīgā temperatūrā. Savukārt saules dūriens ir īpašs karstuma dūriena gadījums – tā ir lokāla galvas pārkaršana, ko izraisa tiešie saules stari. Abi dūrieni ir ļoti bīstami, jo tiek apdraudēta ne vien veselība, bet arī jūsu dzīvība. Ķermenis parasti jūt karstuma dūriena tuvošanos un signalizē, ka nespēj tikt galā ar termoregulāciju un tam steidzami jāpalīdz atdzist. Par to, piemēram, liecina bāla, auksta āda, galvas reiboņi, vājums un apjukums, ir sajūta, ka acis kļūst tumšākas, ir pastiprināta svīšana, galvassāpes, slikta dūša, neliela vemšana, sirdsklauves, muskuļu spazmas un krampji un tumšs urīns. Ja cilvēks laikus nereaģē, ķermeņa temperatūra var pacelties virs 40 °C, kļūst apgrūtināta elpošana, var sākties stipra vemšana, samaņas zudums, nopietni sirds ritma traucējumi, iespējami iekšējo orgānu bojājumi karstuma šoka dēļ un smadzeņu darbības traucējumi.

Asinsvadu paplašināšanās var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos un palielināt slodzi sirdij, kas var kaitēt veselībai. Svīšana veicina šķidruma un sāļu zudumu, kas ir svarīgs līdzsvars organisma darbībai. Ikvienam jāzina, ka karstuma izraisītas veselības problēmas, piemēram, karstuma dūriens, ir ļoti bīstams veselībai un pat dzīvībai, tādēļ, ja gaisa temperatūra pārsniedz 25–26 °C, ir jābūt ļoti vērīgiem pret sevi un apkārtējiem.

Kopumā vasaru uzskata kā ļoti piemērotu periodu, lai mēģinātu atmest cigarešu smēķēšanu, jo ir salīdzinoši viegli to aizstāt ar kādu labāku ieradumu, piemēram, skriešanu, ceļošanu, sporta spēlēm, vai vienkārši pavadīt vairāk laika svaigā gaisā un dabā. Diemžēl statistika liecina, smēķēšanas atmetēji biežāk tomēr nenoturas pie savas apņemšanās un pēc kāda laika atkal atsāk savu kaitīgo ieradumu. Vēl viena iespēja, ko šādos gadījumos mēdz izmēģināt, ir pārslēgšanās uz bezdūmu alternatīvām (piemēram, karsējamā tabaku, nikotīna spilventiņi u. c.), kas nededzina tabaku un tādējādi izdala mazāk kaitīgo un potenciāli kaitīgo vielu. Jāņem gan vērā, ka arī tās nav bez riska un nav uzskatāmas par smēķēšanas atmešanas līdzekļiem, bet tikai kā alternatīva jau esošiem smēķētājiem.

Karstā laikā jāpiesargās arī no pārlieku lielas sauļošanās, kas var izraisīt ādas apdegumus. Droša uzturēšanās saulē nav iedomājama bez aizsarglīdzekļiem, kas satur aizsargfiltrus, mazinot saules apdeguma risku. Savukārt gadījumos, kad saules apdegums ir konstatēts, svarīgi ir atcerēties, ka āda vispirms ir jāatdzesē un jāmitrina. Vislabāk šādu funkciju pildīs speciāli, šim mērķim paredzēti līdzekļi pēc sauļošanās, kas iedarbosies labāk, nekā parastie ķermeņa pieniņi un krēmi.

Ieteikumi karstuma risku mazināšanai

Uzņemt šķidrumu vairāk nekā parasti. Ejot ārpus mājas, vienmēr paņemat līdzi ūdens pudeli, lai dienas gaitā regulāri padzertos. Nelietojiet alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina ķermeņa atūdeņošanos.

Ilgstoši neuzturēties atklātā saulē. Pēc iespējas vairāk atrasties labi vēdināmās telpās.

Ārā jāvalkā cepure un gaišas, vieglas, “elpojošas” drēbes.

Pilsētā uz ielas jāturas vairāk ēnas pusē, jāizmanto atvēsināšanās iespējas veikalos un citās telpās ar kondicionēšanas iekārtām.

Ieteicams iet vēsā dušā, vannā vai norīvējieties ar slapju dvieli.