Abu Meri: Finansējuma apmērs onkoloģijai būs izaicinošs jautājums 2026.gada budžetā

Kā atzīmēja ministrs, būtiski pasākumi nākamgad attiecināmi tieši uz bērnu onkoloģijas jomu, taču jautājums, cik lielu daļu no pieejamā budžeta šo un citu onkoloģijas pasākumu īstenošanai tiks atvēlēta.

Šogad VM sāka gadu ar septiņu miljonu eiro iztrūkumu. Lai neveidotu papildu parādsaistības vai zaudējumus, būtiski nodrošināt apmaksu par ārzemēs sniegtiem veselības aprūpes pakalpojumiem latviešiem, pretējā gadījumā no jūnija ārvalstis var šiem maksājumiem piemērot soda sankcijas.

Ministrs uzsvēra, ka būtiski šogad turpināt atbalstīt un piesaistīt darbam ģimenes ārstus reģionos. Tāpat pašlaik ministrijā ir jauni priekšlikumi tam, lai samazinātu jaunā zāļu cenu modeļa uzcenojumu maznodrošinātajām iedzīvotāju grupām.

Turpinās darbs arī kompensējamo medikamentu jomā, lai risinātu gadījumus, kad vidēji septiņiem līdz desmit pacientiem gadā nepieciešami tādi ārvalstu medikamenti, kas pat nav reģistrēto medikamentu sarakstā.

Tāpat demogrāfijai aktuāla ir VM Mātes un bērna plāna īstenošana, kurā jau definēti skaidri rīcības plāni, atzīmēja Abu Meri.

Daudz darīts esot arī kritisko medikamentu rezervju nodrošināšanas jomā. Abu Meri norādīja, ka pašlaik ražotāju piegādes ķēžu dēļ pietrūkst šķīduma intravitreālo injekciju veikšanai. Šo šķīdumu lielos apmēros sūta uz ASV, līdz ar to plašāk novērojams šī medikamenta trūkums citviet.

Līdz ar 2026.gadu plānots arī turpināt slimnīcu sadarbības tīkla pilnveidošanu, nodrošināt ciešāku Daugavpils Reģionālās slimnīcas sadarbību ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu. Šogad VM izstrādās stacionāro aprūpes pakalpojumu pamatprofilu prasības, kā arī observācijas jeb 24 stundu ārstniecības personu novērošanas, uzraudzības kritērijus, ko plānots ieviest nākamgad.

Vienlaikus kritisks rādītājs novērojams mirstības samazināšanā, ar ko "iet lēni", tāpēc virkne pasākumu būs mērķēti tās efektīvākai mazināšanai. Pēc VM datiem, 2021. un 2022.gadā novērots medicīniski novēršamās mirstības uz 100 000 iedzīvotājiem rādītāja pieaugums - Latvija atrodas otrajā vietā pēc medicīniski novēršamās mirstības ES. Ministrija to skaidro ar Covid-19 pandēmiju, un, lai gan 2023.gadā rādītājs samazinājies, tas joprojām nesasniedza pirms Covid-19 pandēmijas līmeni. VM aplēses liecina, ka pandēmijas sekas būs jūtamas vēl turpmākos gadus un 2027.gadā vēl netiks sasniegts pozitīvs rādītājs. To var skaidrot ne vien ar pandēmijas ietekmi, bet arī ar zemu iedzīvotāju veselībpratību, ierobežotu pakalpojumu un zāļu pieejamību.

Atbildot uz potenciālu slimnīcas pakalpojumu kvotu trūkumu vasarā, Abu Meri sacīja, ka jautājums par pakalpojumu pieejamību un rindām slimnīcās saistīts ne tikai ar mediķu trūkumu, bet arī ar nepietiekamu finansējumu. Tomēr esošā, pieejamā finansējuma izlietojums ir slimnīcas pārziņā - tām jāgādā, ka kvotas netiek uzreiz iztērētas, plānojot to izlietojumu tā, lai nerastos situācija, ka kādam pacientam konkrēts pieraksts uz operāciju nākotnē tiek atcelts priekšlaicīgu kvotu iztērēšanas rezultātā.

Līdztekus jūnijā būs pagājis pusgads kopš zāļu cenu reformas ieviešanas, un tad VM paredzējusi detalizētāk vērtēt tās ietekmi.

Savukārt VM valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins informēja, ka 2024.gadam un turpmāk ik gadu papildu piešķirti 275 miljoni eiro budžeta pasākumiem. Papildu budžetam 2024.gadā piešķirti 0,748 miljoni eiro. Savukārt no papildu piešķirtajiem 275 miljoniem eiro neizlietots ir finansējums 6,8 miljonu eiro apmērā. Tostarp no papildu finansējuma 2,4 miljoni lūgti primārajai veselības aprūpei, 2,9 miljoni eiro - laboratorijas pakalpojumiem, savukārt 1,2 miljoni eiro - Nacionālā veselības dienesta pasākumiem. Tāpat 2,3 miljoni novirzīti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vajadzībām, tostarp 1,5 miljoni eiro atlīdzībām, bet 0,7 miljoni eiro - precēm un pakalpojumiem.

Kopumā kopš 2018.gada līdz 2023.gadam par 11% samazinājusies priekšlaicīga mirstība no ļaundabīgiem audzējiem uz 100 000 iedzīvotāju vecumā līdz 64 gadiem. Savukārt no 2019.gada līdz 2023.gadam par 23,5% samazinājusies arī zīdaiņu mirstība.

Pozitīvas tendences vērojamas arī mirstības samazinājumā no tādām sirds un asinsvadu slimībām kā miokarda infarkts un išēmisks insults.

Lai gan no 2018. līdz 2022.gadam par 40,4% samazinājušies pacientu tiešie maksājumi par recepšu zālēm no kopējiem veselības izdevumiem, tie Latvijā ir vieni no augstākajiem. Kā norādīja Kņigins, tiešie maksājumi Latvijas veselības aprūpē 2022.gadā veidoja 30,7%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Ministrijas pārstāvji to skaidro ar nepietiekamu valsts finansējumu veselības aprūpei, kas rezultātā rada lielu finansiālo slogu iedzīvotājiem.

Līdztekus viszemākais uzlabojums laikā no 2019. līdz 2023.gadam panākts pašnāvību skaita samazinājumā. Trīs gadu laikā mirstība no pašnāvībām samazinājusies vien par 5,3%.

Ministrijas pārstāvji bija vienisprātis, ka nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā būtiski uzsvērt un meklēt veselības sasaisti ar budžeta prioritātēm - aizsardzību un drošību. Atkārtoti un konkrētāk par nākamgad paredzēto veselības budžetu plānots diskutēt maija beigās vai jūnija sākumā. VM lūgts sagatavot detalizētāku izklāstu par budžeta prioritātēm un riskiem par jomām, kur finansējums varētu nebūt pietiekams.