Pierīgā 15% iedzīvotāju būtu gatavi ziņot par viltotu medikamentu piedāvājumiem
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com
81% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka neiegādātos viltotus medikamentus vai uztura bagātinātājus, ja tie būtu būtiski lētāki par oriģinālu, noskaidrots pētījumu kompānijas Kantar aptaujā, kas veikta pēc Patentu valdes pasūtījuma kampaņas “Izvēlies oriģinālu – viltojums maksā dzīvību!” ietvaros. Savukārt tikai 15,7% būtu gatavi informēt atbildīgās iestādes par iespējamu krāpniecību, tikmēr 67% atteiktos iegādāties, taču neziņotu tālāk.
Aptauja uzrāda nelielas atšķirības starp Latvijas reģioniem. Rīgā 16% iedzīvotāju būtu gatavi atteikties un ziņot par viltotu medikamentu piedāvājumiem, kamēr Pierīgā šis īpatsvars ir 15%, Vidzemē 20,1%, Kurzemē 13,3%, Zemgalē 18,5% un Latgalē 10%. Vienlaikus kopējais to īpatsvars, kuri atteiktos iegādāties (gan ziņotu, gan neziņotu), visos reģionos, pārsniedz 80%. Latgalē salīdzinoši augstāks ir to respondentu skaits, kuri atzinuši, ka situāciju ignorētu vai nezina, kā rīkotos.
Tāpat reģionālajā griezumā redzams, ka ar piedāvājumu iegādāties viltotus medikamentus vai uztura bagātinātājus pēdējā gada laikā visbiežāk ir saskārušies iedzīvotāji Rīgā (19%), kam seko Latgale (18%), Vidzeme (15%), Zemgale (14%) un Kurzeme (12%). Savukārt vēlmi potenciāli iegādāties šādus produktus visbiežāk izsaka respondenti Latgalē (6%) un Kurzemē (5%), Rīgā šādu atbildi snieguši 5% aptaujāto, pavēstīja Patentu valdē.
Saskaņā ar aptaujas datiem, 81% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka neiegādātos viltotus medikamentus vai uztura bagātinātājus, ja tie būtu ievērojami lētāki par oriģinālu. Šādu atbildi biežāk sniegušas sievietes (81,99%) nekā vīrieši (79,74%). Tikai 4,8% respondentu atzīst, ka būtu gatavi iegādāties šādus produktus, savukārt 14,3% norāda, ka nav konkrēta viedokļa.
Aptaujas dati arī liecina, ka 15,8% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir personīgi saskārušies ar piedāvājumu iegādāties nezināmas izcelsmes (viltotus) medikamentus vai uztura bagātinātājus (piemēram, no privātpersonām, sociālajos medijos, internetā no vietnēm, kas nav licencētas aptiekas vai nav iekļautas Zāļu valsts aģentūras sarakstā u.c.)
Vaicājot, kā iedzīvotāji rīkotos, sastopoties ar piedāvājumu iegādāties viltotu medikamentu vai uztura bagātinātāju, 15,7% atbildēja, ka informētu par to attiecīgās iestādes, 67% atteiktos iegādāties, tomēr neziņotu tālāk. Tajā pašā laikā 14% atzīst, ka nezina, kā rīkotos, bet 19% izvēlētos šādu piedāvājumu ignorēt.
Visatbildīgāk pret viltotu medikamentu piedāvāšanas gadījumiem izturas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 49 gadiem – šajā grupā 18,5% būtu gatavi atteikties un ziņotu par pārkāpumu. Savukārt jaunākajā vecuma grupā (18–29 gadi) 14,2% norādījuši, ka nezina, kā rīkotos.
Dati skaidri apliecina, ka izglītības līmenim ir saistība ar respondentu attieksmi pret viltotiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem, kā arī rīcību situācijās, kad tiek piedāvāti viltoti medikamenti vai uztura bagātinātāji. Starp respondentiem ar augstāko izglītību 19,9% būtu gatavi atteikties un ziņotu par pārkāpumu, savukārt starp tiem, kuriem ir vidējā izglītība, šis rādītājs ir tikai 9,4%.