Jāuzlabo pacientu informēšana par rīcību pēc izrakstīšanās no slimnīcas vai ārsta apmeklējuma, uzsver pētnieki
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Latvijā jāuzlabo pacientu informēšana par rīcību pēc izrakstīšanās no slimnīcas vai ārsta apmeklējuma, secināts Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta un Latvijas Universitātes komandas veiktajā pētījumā, kurā izstrādāti rīcībpolitikas ieteikumi pacientu tiesību stiprināšanai Latvijā.
Pētījumā norādīts - lai gan Latvijā ir izveidots vienots pacientu tiesību ietvars Pacientu tiesību likumā, tomēr atsevišķās jomās ir nepieciešami uzlabojumi. Sevišķi esot jāuzlabo informācijas sniegšana par tālāko rīcību, turpmāko ārstēšanu vai rehabilitāciju, izrakstoties no slimnīcas vai pēc ārsta apmeklējuma, kā arī tulku iesaiste saziņā ar pacientiem, kuri nepārzina latviešu valodu.
Kā aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Zane Grēta Grants, pētījuma mērķis bija sagatavot pacientu pieredzē un pierādījumos balstītus ieteikumus politikas veidotājiem, lai uzlabotu pacientu tiesību īstenošanu Latvijas veselības aprūpē un veicinātu pacientu veselībpratību un zināšanas par savām tiesībām.
Tāpat viena no problēmām, kas izcelta ziņojumā, saistīta ar to, ka vēl arvien liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav informēti par iespējām īstenot pacientu tiesības e-veselībā un nav šīs iespējas izmantojuši, piemēram, lai pilnvarotu citu personu pieņemt ar savu ārstniecību saistītus lēmumus vai paust gribu par savu orgānu izmantošanu pēc nāves.
Pētījumā uzsvērts, ka svarīgi būtu uzlabot informāciju un pacientu tiesību īstenošanu mazāk aizsargāto grupu pacientiem, kam īpaši trūkst zināšanu un prasmju šajā jomā. To vidū ir seniori, cilvēki ar redzes vai dzirdes traucējumiem, mazākumtautību pacienti un cilvēki ar zemiem ienākumiem.
Vienlaikus secināts, ka gan ārstējoties slimnīcās, gan apmeklējot ārstu ambulatori, pacientiem trūkst informācijas un vienota skaidrojuma par tiesībām uz tuvinieku jeb atbalsta personu klātbūtni ārstniecības procesā.
Pētījuma rezultātā tapis ziņojums "Pacientu tiesības kā daļa no veselībpratības un to īstenošanas stiprināšana Latvijā". Tajā apkopoti Latvijas iedzīvotāju reprezentatīvas aptaujas, fokusgrupu diskusiju un interviju rezultāti, kas atklāj būtiskas atšķirības pacientu tiesību īstenošanā dažādās iedzīvotāju grupās un atšķirīgos veselības aprūpes kontekstos.
Ziņojumā iekļautas konkrētas rīcībpolitikas rekomendācijas, tostarp nepieciešamība sniegt informāciju par Pacientu tiesību likuma saturu vieglajā valodā, iesaistīt pacientu organizācijas pacientu tiesību aizsardzības plānu izstrādē un īstenošanā un apsvērt pacientu ombuda izveidi.
Turpmākie soļi ietver ziņojuma ieteikumu integrēšanu veselības aprūpes politikas plānošanā un ārstniecības iestāžu praksē, skaidro slimnīcā.
Pētījumu 300 000 eiro apmērā finansē Latvijas Zinātnes padome, valsts pētījumu programmas "Sabiedrības veselība" projektā "Latvijas iedzīvotāju veselībpratības novērtēšana un pilnveidošana: uz populāciju orientētās informatīvas izglītošanas platformas izstrāde un validācija dzīvesveida saistīto risku izpētei un uzraudzībai".
Pētījums tiek īstenots no 2023.gada 27.decembra līdz šī gada beigām.