Latvijā ar lieko svaru cīnās teju puse iedzīvotāju; katrs trešais saskāries ar līdzcilvēku neiecietību
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Katram otrajam aptaujātajam Latvijas iedzīvotājam šogad bijusi aktuāla svara samazināšana, un katrs trešais atzina, ka lieko kilogramu dēļ saskāries ar neiecietību vai aizspriedumiem, noskaidrots “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā par aptaukošanos un diabēta riska faktoriem.
Pēdējā gada laikā svaru samazināt mēģinājuši 47 % iedzīvotāju, no kuriem katram piektajam tas nav izdevies. Ar neiecietību vai aizspriedumiem no apkārtējiem liekā svara dēļ saskārušies 37 % iedzīvotāju, un biežāk to atzīst sievietes un jaunieši līdz 30 gadiem.
Jauniešiem galvenie motivatori cīņā ar liekajiem kilogramiem bijuši izskata un pašvērtējuma uzlabošana (85 %), nevis veselības aspekti. Līdzīga tendence iezīmējas arī sieviešu vidū (77 %). Savukārt cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma motivācija biežāk saistīta ar veselību – 63 % svaru mēģinājuši samazināt, lai justos labāk, piemēram, lai uzlabotu miega kvalitāti, mazinātu nogurumu, locītavu sāpes, aizdusu, un vēl 43 % kā iemeslu minējuši paaugstinātus veselības rādītājus – asinsspiedienu, glikozes līmeni vai holesterīnu.
Aptaukošanos kā slimību atzīst lielākā daļa sabiedrības – 75 %. Liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids un saldumu un saldinātu dzērienu pārmērīga lietošana iedzīvotāju uzskatos ir izplatītākie cukura diabēta rašanās riska faktori. Taču savu ķermeņa masas indeksu nezina puse aptaujāto, un vēl 11 % nezina, kas ir šis rādītājs.
Aptaujā skaidroti arī iedzīvotāju uzskati par šķēršļiem svara samazināšanai – 66 % domā, ka biežāk pie vainas ir motivācijas trūkums, turklāt jauniešu vidū šādi atbildējuši 81 %. Vēl vairāk nekā trešdaļa norāda, ka pietrūkst zināšanu, lai sasniegtu rezultātu, un arī veselības stāvoklis, piemēram, hormonālie traucējumi, varētu būt šķērslis svara samazināšanai.
Neveiksmīgu līdzšinējo svara zaudēšanas pieredzi atzīmējuši 22 % aptaujāto.