Slimnīcu tīkla reformas gaitā nākamgad plāno katras iestādes atsevišķu izvērtēšanu

VM pārstāve atzīmēja, ka šobrīd jau starp vairākām iestādēm notiek neformāla sadarbība. Attiecīgi tālāk plānots vērtēt katrā iestādē obligāti nodrošināmos pakalpojumus, balstoties tajā, ko katra slimnīca var paveikt ar pieejamajiem cilvēkresursiem.

Pēc Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētāja Marģera Zeitmaņa domām, par slimnīcu kritērijiem varot diskutēt mūžīgi, tomēr reģionos gaida pozitīvu signālu, ka tuvākajā laikā "nekas netiks vērts ciet un nebūs spriedze". Īpaši būtiski tas skar reģionā piesaistīto darbaspēku, kas izmaiņu ietekmē varētu aizplūst, viņš norādīja.

Janka uzsvēra, ka slimnīcu tīkla reforma neparedz slimnīcu skaita samazināšanu. Tikšot vien pārdalīti pakalpojumi, kas attiecas uz visu valsti, ne vien reģioniem.

Viņa arī uzsvēra, ka ziņojumā neviena slimnīca nav nosaukta vārdā. "Ir galvenie principi un uzdevumi, ar kuriem mums ir jāstrādā tālāk," sacīja Janka. Arī turpmāk par plānotajām izmaiņām paredzēts diskutēt, iesaistot Latvijas Slimnīcu biedrību un citus sadarbības partnerus, viņa solīja.

Viņa uzsvēra, ka vienlīdz būtiski ir izvērtēt ārstniecības iestāžu kvalitātes indikatorus kopumā, pārbaudot, vai šie rādītāji atbilst Eiropas līmenim. Ja šie rādītāji ir neatbilstoši, var veikt auditu, kas vērsts nevis uz nosodījumu, bet kvalitātes uzlabošanu. Reformu pakāpeniski plānots īstenot vismaz piecu, ja ne vairāk, gadu laikā, atzīmēja Janka.

Deputāte Līga Kozlovska (ZZS) sacīja, ka cer, ka visas izmaiņas - par visiem kritērijiem - tiks atsevišķi apspriestas ar katru austrumu pierobežas slimnīcu, lai nodrošinātu adekvātas palīdzības sasniegšanu.

Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārā sekretāre Liene Gātere atzīmēja, ka AM nav strādājusi vai tikusi pieaicināta pie VM slimnīcu tīkla izmaiņu informatīvā ziņojuma, tomēr sadarbība ar VM notiek.

AM gan ir iesniegusi VM datus par kara laika ievainojumu veidiem, sagaidot, ka VM un Katastrofu medicīnas centrs risinātu nepieciešamību šādā situācijā sniegt palīdzību. Arī VM pārstāvji apstiprināja, ka kopā ar AM un Katastrofu medicīnas centru jāstrādā pie tā, lai esošo slimnīcu infrastruktūru varētu nepieciešamības gadījumā pielāgot ārkārtas apstākļiem.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule sēdes laikā prezentēja datus par NMPD nodrošinājumu Latgalē, skaidrojot, ka tur tas ir viens no augstākajiem visā valstī. Ikdienā NMPD saņem aptuveni 1500 ienākošos zvanus, tostarp izpilda aptuveni 900 izsaukumus dienā. Pusē gadījumu nav nepieciešams pacientu nogādāt slimnīcā. 5,4% izsaukumu ietver pārvešanas starp slimnīcām, tostarp transportējot pacientus uz augstāka līmeņa ārstniecības iestādēm. No kopējā vidējā izsaukumu skaita dienā Latgalē ir aptuveni 10% līdz 14% no visiem izsaukumiem, kas ir salīdzinoši neliels izsaukumu īpatsvars, norādīja Cipule.

Atbilstoši 2023./2024. gada datiem vidēji valstspilsētās NMPD ierodas 10,6 minūšu laikā, novadu pilsētās 11,2 minūtēs, bet lauku teritorijās - 17,8 minūšu laikā. Visi vidējie rādītāji atbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem ierašanās laikiem, pat sasniedzot labākus rādītājus, skaidroja dienesta vadītāja.

Cipule arī atzīmēja, ka tieši Latgales reģionā - Daugavpils un Rēzeknes brigāžu atbalsta centros - savlaicīgi izpildītu visaugstākās un augstas prioritātes izsaukumu īpatsvars ir palielinājies. Piemēram, šī gada pirmajā ceturksnī šo izsaukumu īpatsvars Daugavpilī veidoja 82%, bet Rēzeknes punktā - 91%. "Tieši Daugavpils un Rēzekne ir līderi reaģētspējas nodrošināšanā," sacīja Cipule.

Līdztekus Cipule atzīmēja, ka potenciālu slimnīcu tīkla pārmaiņu gadījumā Latgales reģionā ir laba personāla pieejamība un "darbinieki stāv rindā, lai varētu strādāt NMPD". Līdz ar to būtu iespējams vajadzības gadījumā reaģēt uz izmaiņām slimnīcu tīklā.

Atbildot uz klātesošo jautājumiem, Cipule minēja, ka NMPD rīcībā pašlaik nav datu, kas liecinātu, ka Latgales reģionā vajadzētu izvietot papildu brigādes. Viņa atgādināja, ka brigāžu izvietojums tiek plānots atbilstoši iedzīvotāju skaitam un blīvumam.

Ir arī situācijas, kad reģionos brigāde pavada maiņas bez izsaukumiem, tāpēc būtu jāvērtē efektivitāte brigāžu izvietojumā, uzsvēra Cipule. "Ja katrā vietā izvietosim bezgalīgi daudz brigāžu - tās ir ļoti lielas izmaksas," sacīja NMPD direktore, atzīmējot, ka vienas brigādes izmaksas gadā veido aptuveni pusmiljonu eiro.

Vienlaikus NMPD ar pilotprojektu palīdzību vērtē potenciālos brigāžu atrašanās punktus, bet pašlaik nav pierādījumu, ka būtu nepieciešamība pēc papildu brigādēm. Tomēr atbilstoši potenciālām izmaiņām slimnīcu tīklā nākotnē NMPD ir gatavs vērtēt šo nepieciešamību, atzina Cipule.

Zeitmanis sēdes laikā aktualizēja jautājumu par to, kā, samazinot slimnīcu neatliekamās uzņemšanas nodaļas, NMPD tiks galā ar pacientu pieplūdumu, kas šobrīd paši ierodas saņemt neatliekamo palīdzību.

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības dati liecina, ka puse cilvēku paši ierodas uzņemšanas nodaļā. Viņš vaicāja, vai VM ir modelējusi šo "pašatnācēju" skaitu, tā ietekmi un iespējamos risinājumus, kā ar šo pieplūdumu tiks galā.

Valsts sekretāres vietnieks veselības politikas jautājumos Svens Henkuzens skaidroja, ka liela daļa "pašatnācēju" gadījumu saistīti ar to, ka ir nepieejama ambulatorā un ģimenes ārsta palīdzība. Tāpēc VM mērķis ir samazināt rindas un paaugstināt tieši ambulatoro pakalpojumu pieejamību.

Savukārt Janka norādīja, ka būtiski stacionāro pakalpojumu līmenī arī reģionos nodrošināt kvalitāti un drošību, kas līdzinātos klīnisko universitāšu slimnīcu līmenim. Viņa piekrita tam, ka pacientu skaits, kas paši vēršas uzņemšanas nodaļās, pieaug. VM vērtē, kāpēc šo pacientu skaits pieaug tieši nakts stundās, piemēram, Rīgā šo pacientu pieplūdums vērojams no plkst.22.00, bet reģionos lielākā plūsma ir līdz plkst.22.00.

Viena no ministrijas iecerēm ir ģimenes ārstu diennakts konsultatīvo atbalsta tālruni pārcelt uz kādu no lielajām slimnīcām, kur ir lielāks speciālistu klāsts, kas var plašāk izvērtēt, ko pacientam darīt tālāk.

Kā vēstīts, VM rosina līdz 2029. gadam pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli pašreizējo piecu vietā, kā arī ieviest kvalitātes rādītājos balstītu finansēšanas sistēmu un paredzēt ārstniecības iestādēm lielāku elastību līdzekļu izmantošanā, paredz sabiedriskajai apspriešanai nodotais ministrijas ziņojums "Par slimnīcu tīklu".