Iesaistot vairāk nekā 2800 jauniešu, pētīs bērnībā gūtās nelabvēlīgās pieredzes izplatību un tās ietekmi uz veselību

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā agrīnā vecumā piedzīvota nelabvēlīga pieredze ietekmē jauniešu veselību šodien, lai uz iegūto datu pamata izstrādātu rekomendācijas nelabvēlīgu pieredžu mazināšanai.

Dalība pētījumā būs anonīma un brīvprātīga.

Pētījumā tiks izmantota starptautiski atzītā ACE (Adverse Childhood Experiences) metodoloģija, kuru kopš 2006. gada rekomendē Pasaules Veselības organizācija, lai novērtētu bērnības pieredzes saikni ar cilvēka veselību un dzīves kvalitāti pieaugušā vecumā.

Katrs dalībnieks aizpildīs elektronisku anketu, un visi iegūtie dati tiks analizēti un publicēti tikai apkopotā veidā, garantējot katra dalībnieka konfidencialitāti.

Tuvākajā laikā pētījuma reprezentatīvajā izlasē iekļautās izglītības iestādes saņems uzaicinājumu piedalīties pētījumā.

Kā skaidro VM Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Sanita Lazdiņa, jebkura veida vardarbība pret bērnu ir viens no smagākajiem bērnībā gūtās nelabvēlīgās pieredzes veidiem. Šīs pieredzes sekas var novest pie veselībai bīstamiem paradumiem, kas turpmākajā dzīvē izpaužas kā vardarbīga uzvedība, atkarību izraisošu vielu lietošana, kā arī slikta fiziskā un psihiskā veselība.

Lazdiņa skaidro, ka VM ir būtiski ievākt datus par aktuālo situāciju valstī, lai izvērtētu, kā tā ir mainījusies kopš pēdējā pētījuma veikšanas. Tāpat šādi dati ir nepieciešami, lai apzinātu mērķa grupas vajadzības un plānotu turpmāko politiku vardarbības gadījumu pret bērnu novēršanai, tostarp, vai nepieciešams attīstīt jaunus veselības aprūpes pakalpojumus.

Lazdiņa uzsver, ka videi, kurā aug un attīstās bērns, ir būtiska loma, taču tikpat svarīga ir dažādu valsts un pašvaldības iestāžu darbība, lai jau preventīvi novērstu un pēc iespējas ātrāk atklātu potenciālos vardarbības pret bērnu gadījumus.

Vienlaikus jānodrošina nepieciešamie atbalsta un aprūpes pakalpojumi ģimenēm, kā arī skaidri rīcības algoritmi atbildīgajām valsts un pašvaldību iestādēm, jo vardarbības novēršana ir kopīga atbildība, norāda VM pārstāve.

Bolinskis skaidro, ka pētījuma aktualitāti nosaka ne tikai tas, ka pēdējos gados nav veikts līdzīga veida pētījums, kas atspoguļotu "reālo situāciju", bet arī izmaiņas sabiedrībā. Ir mainījušies riska faktori, īpaši pieaugot apdraudējumam digitālajā vidē, piemēram, kibervardarbībai un seksuālai izmantošanai tiešsaistē.

Savukārt centra "Dardedze" valdes locekle Anda Avena uzsver, ka pētījums par bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi palīdz sabiedrībai būt godīgai pret sevi un saprast, kas un cik lielā mērā ietekmē bērnību, atstājot nospiedumu uz cilvēka turpmāko dzīvi.

Viņasprāt, pētījums ļaus apzināties vardarbības, tai skaitā bērnu pamešanas novārtā, apmērus un vienlaikus ieraudzīt arī citus negatīvos faktorus, kas laupa bērnam drošo pamatu - vecāku konfliktus, atkarības un mentālās veselības problēmas.

Avena uzsver, ka, zinot šo riska faktoru izplatību, var daudz efektīvāk plānot atbalsta pakalpojumus, balstoties reālos datos, nevis minējumos vai sajūtās.

Viņa norāda, ka šādi pētījumi būtu veicami regulāri, jo tikai sistemātiski ievācot datus, var novērtēt, vai tas, kas tiek darīts, bērniem patiešām palīdz.

Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Metodiskās vadības centra pārstāvis Ņikita Bezborodovs skaidro, ka sabiedrībā maz tiek runāts par to, ka arī bērnībā piedzīvota emocionāla vai fiziska vardarbība tālākajā dzīvē ir tiešs riska faktors ne tikai psihiskām, bet arī fiziskām saslimšanām.

Bezborodovs atsaucas uz pētījumiem, kas skaidri pierāda - jo vairāk nelabvēlīgu pieredžu bērnībā, jo pieaugušā vecumā lielāks risks saskarties ar depresiju, atkarībām un pat sirds un asinsvadu slimībām.

Viņš uzsver, ka agrīnās nelabvēlīgās pieredzes ir viens no galvenajiem, bet līdz šim nepietiekami apzinātiem sabiedrības veselības riska faktoriem, tādēļ ir kritiski svarīgi iegūt jaunus datus par aktuālo situāciju Latvijā, jo pēdējais līdzīga mēroga pētījums veikts pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Arī Bērnu aizsardzības centra (BAC) vadītāja Gunita Kovaļevska iezīmē pētījuma datu nozīmi atbalsta pasākumu plānošanā. Viņa norāda, ka BAC no pētījuma cer saņemt ieguvumus savam darbam, attīstot atbalsta pakalpojumus, ņemot vērā pētījumā identificētās vajadzības.

"Ilgtermiņā tas noteikti būtu milzīgs ieguvums, jo mūsu valstī, kā zināms, nav plašu salīdzinošo datu par vardarbības ietekmi tieši uz bērniem," atzīst Kovaļevska.

Pētījumu līdzfinansē no "Eiropas Sociālā fonda Plus" (ESF+) līdzekļiem projektā "Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi".

Kopējais līdz 2026. gadam pieejamais finansējums šajā projektā ir 8 470 450 eiro, tai skaitā ESF+ finansējums ir 7 199 882 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums - 1 270 568 eiro.