Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā pirms otrā lasījumā, kas tostarp paredz noteikt, ka mazumtirdzniecības uzņēmumiem informācija par Krievijā un Baltkrievijā ražotiem produktiem tirdzniecības vietā jānorāda tikai rakstveidā.
Ņemot vērā Krievijas pret Ukrainu vērstā nelikumīgā, neprovocētā un nepamatotā agresijas kara rezultātus – iznīcību un ciešanas –, tostarp daudzu tūkstošu Ukrainas civiliedzīvotāju slepkavības un pret civilās infrastruktūras objektiem vērstos terora aktus, Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 21.februārī, pieņēma paziņojumu, godinot Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome ārkārtas sēdē lēmusi izvērtēt iespēju uzsākt tiesvedību par streika prasību neizpildi, informēja LIZDA pārstāve Ilze Zālīte. Komentējot, ko nozīmē "izvērtē iespēju uzsākt", Zālīte sacīja, ka LIZDA precizēs dažādas juridiskās nianses.
Pašvaldību šogad apstiprinātie budžeti ir trūcīgāki, mazāk ir investīciju projektu, un tas galvenokārt saistīts ar pieaugošajām izmaksām izglītības jomā, pārceļot daļu finansējuma no valsts uz pašvaldību pleciem.
Tikai 10% eiropiešu tic, ka Ukraina var sakaut Krieviju kaujas laukā, liecina trešdien publicēti aptaujas rezultāti.
Grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas noteiks, ka priekšvēlēšanu aģitācijas autoram jādara zināms vēlētājam, ka aģitācijas tapšanā izmantots mākslīgais intelekts, vajadzētu būt saistošiem ar nākamā gada pašvaldību vēlēšanām, uzskata Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) jau martā sāks izmaksāt piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām tiem iedzīvotājiem, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija tika piešķirta laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim, informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.
Vairāk nekā puse (53%) vīriešu Latvijā uzskata, ka attiecības ģimenē un ar līdzcilvēkiem ir nozīmīgs faktors, kas būtiski ietekmē viņu emocionālo stāvokli, liecina mazumtirdzniecības tīkla “Narvesen” aptauja. Otrajā un trešajā vietā ierindojas tādi aspekti kā finansiāla rakstura problēmas (52%) vai veselības jautājumi (52%) un stresa situācijas darbā (49%).
2024.gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 8,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 11,3 %, eksportētajai produkcijai – par 4,9 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas saruka par 5,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 4,2 %.
Ieslodzījumu vietu pārvaldē (IeVP) pašlaik ir 430 brīvas vakances, kuras ir grūti aizpildīt, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē informēja IeVP priekšnieks Dmitrijs Kaļins.
2023.gadā par 43 % pieaudzis lauksaimniecības vai mežizstrādes darbos bojāta elektrotīkla gadījumu skaits – no 157 bojājumiem 2022. gadā uz 224 pērn, liecina AS "Sadales tīkls" dati.
2023.gadā Latvijā ar remigrācijas koordinatora atbalstu visvairāk cilvēku atgriezās Rīgas plānošanas reģionā – 243 personas, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš, kad uz Rīgas reģionu pārcēlās 198 cilvēki. Pērn uzsākta koordinatora saziņa vēl ar 460 remigrantiem, kuri tuvākajos gados plāno pārcelties uz dzīvi Rīgas reģionā.
Mārupes novada Izglītības, kultūras un sporta pārvalde 7. martā Mārupes Kultūras namā aicina vecākus un ikvienu citu interesentu uz domu darītavu “Pasaule pieder tiem, kas lasa”, kurā par lasīšanas nozīmi diskutēs sabiedrībā zināmi ļaudis. Domu darītavas galvenais mērķis ir sniegt atbalstu vecākiem, lai jau ģimenē būtu izpratne par lasīšanas nozīmi, kas savukārt sniedz atbalstu skolām bērna turpmākai interesei par lasīšanu un līdz ar to kvalitatīvākai izglītības ieguvei.
Daugavas hidroelektrostacijās (HES) 2023.gadā saražots par 39% vairāk elektroenerģijas nekā 2022.gadā, informēja "Latvenergo" koncerna pārstāvji.
42% autovadītāji vīrieši Latvijā atzīst, ka kādreiz ir braukuši reibumā. 32% no viņiem norāda, ka nav pārsnieguši pieļaujamo 0,5 promiļu robežu, 9% atzīst, ka dažas reizes šo robežu ir pārsnieguši, bet 1% norāda, ka to pārsniedz vairākas reizes gadā. Igaunijā situācija ir ļoti līdzīga – 43% autovadītāji vīrieši norāda, ka kādreiz ir braukuši reibumā. 17% ievērojuši pieļaujamo promiļu robežu, kas Igaunijā ir 0,2 promiles, 21% dažas reizes ir pārsnieguši šo limitu, bet 5% atļauto promiļu robežu pārsnieguši vairākas reizes, liecina “”Carlsberg 0.0” atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
