Saulkrastu pērle – Baltā kāpa Apriņķis.lv
- Autors: Ilze Ručevska
Foto – Ilze Ručevska
Novadu reforma ir sacēlusi īstu virpuļviesuli, kurā ierauti gan pašvaldību pārstāvji, gan iedzīvotāji. Tomēr šajā karuselī der atcerēties arī par apdzīvotajām vietām un pērlēm to teritorijās, kuras tās glabā jau daudzus gadus. Šī rakstu sērija būs veltīta Pierīgas novadu pilsētām un nozīmīgākajiem vides objektiem to teritorijās. Pirmā pieturvieta – Baltā kāpa Saulkrastos.
Baltā kāpa nav vienkārši kāpa. Tai ir savs stāsts un savs raksturs. Baltā kāpa atrodas Saulkrastu pilsētā, un no tās paveras lielisks skats uz jūru un plašo pludmali. Vairāk par pilsētai nozīmīgo dabas objektu “Rīgas Apriņķa Avīzei” pastāstīja Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis, kurš pēc izglītības ir ainavu arhitekts un septiņus gadus veidojis pilsētas ainavu Jūrmalā.
“Pieminot Saulkrastus, pirmais, kas parasti ienāk prātā, ir Baltā kāpa. Protams, ir arī citi apskates objekti, tomēr Baltā kāpa izceļas, jo tas ir visapmeklētākais objekts visā Vidzemes piekrastē,” atklāj Normunds Līcis.
Dabas piemineklis
No Rīgas puses iebraucot Saulkrastos un dodoties uz Balto kāpu, pirmais, ko apmeklētāji ievēro, ir dažādi vides objekti, kas mudina ieklausīties dabā un būt pret to saudzīgiem. Visā kāpas garumā ir izvietoti arī informatīvie stendi. Pie vides objekta “Ieejas vārti”, kas veidots kā stilizēts Baltās kāpas siluets, var izlasīt sīkāku informāciju par kāpu un tās rašanos.
“Vides objekti Baltajā kāpā un tās tuvumā ir izvietoti, lai liktu apmeklētājiem aizdomāties par vides saudzēšanu un rosinātu rūpēties par to. Piemēram, ežu mamma Frīda aicina dabā doties klusi un vērīgi, bet zaķis Fredis mudina būt tīrīgiem un nemēslot dabā. Savukārt kukaiņu celiņš, kurš šķērso apmeklētājiem veidoto taciņu, pievērš uzmanību tam, ka mums visapkārt noris aktīva dzīve – rosās visdažādākie kukainīši. Dodoties tālāk pa jaunizveidoto pastaigu taku, ir iespējams ieklausīties dabas skaņās, izmantojot klausīšanās ierīci, kas izveidota taures formā,” stāsta Līča kungs.
Tāpat šeit var aplūkot slavenās Katrīnas liepas – arī tām ir sena un interesanta vēsture. Nostāsti vēsta, ka liepas stādījuši Krievijas ķeizarienes Katrīnas II padotie laikā, kad ķeizariene neilgu laiku atpūtusies Pabažu jūrmalā. Resnākā no liepām gan ir nopietni izdegusi – stumbra vidus ir faktiski tukšs.
Saulkrastu pērle
Baltā kāpa atrodas Inčupes labajā krastā, pie upes ietekas jūrā, no kuras paveras ļoti skaists skats uz Rīgas līci. Tās baltais, 18 metru augstais smilšu atsegums senatnē kalpojis par orientieri vietējiem zvejniekiem. Nosaukumu kāpa ieguvusi no baltajiem sacietējušo smilšu slāņiem, kuri vizuāli līdzinās smilšakmenim. Kāpa stiepjas visas pilsētas garumā. Tās augstākā vieta ir Bādciemā, kas atrodas dabas parkā “Piejūra”.
“Vētru un Inčupes gultnes maiņas dēļ gan Baltā kāpa, gan kāpu zona ir mainījusi izskatu. Pašā kāpas spicē jau gadus četrus piecus nogruvumi nav bijuši, pašlaik tie ik palaikam notiek aptuveni 100 metrus tālāk uz centra pusi, kur upe mēģina uztaisīt vēl vienu loku, iegraužoties kāpā. Ūdens līmenis Inčupē periodiski mainās, ar laiku radot ievērojamus smilšu nogruvumus Baltās kāpas apkārtnē. Pirms dažiem gadiem upe grauza pašu Baltās kāpas spici, bet, kā jau teicu, šobrīd nogruvumi ir tālāk no pašas kāpas spices,” skaidro Normunds Līcis.
“Šī ir izcila vieta, jo no tās paveras lielisks skats. Vietu ir iecienījuši jaunlaulātie, it īpaši vasarā. Cilvēki brauc gan pēc kāzām, gan arī pašas kāzu ceremonijas notiek Baltajā kāpā,” stāsta Normunds Līcis.
Kāpa, kas stiepjas visas pilsētas garumā, vietām augstāka, vietām zemāka, ir no smiltīm, tādēļ nelabvēlīgos laikapstākļos un erozijas dēļ nogruvumi notiks. Līča kungs uzsver, ka kāpu ir iespējams nostiprināt ar zaru pinumiem, kā arī aicina vecākus vasaras sezonā uzmanīt bērnus un neļaut viņiem kāpu pakājē rakt alas, jo ar katru alu kāpa tiek grauta. Tāpat visi uzlabojumi, kuri veikti Baltajā kāpā, bijuši, lai veicinātu cilvēku organizētu pārvietošanos, mazinot noslogojumu pašai kāpai. Domes priekšsēdētājs uzsver, ka cita veida labiekārtošana ar papildu objektiem netiek plānota, jo nav plāna kāpu nevajadzīgi noslogot.
Iemūžināta filmu kadros
Baltā kāpa ir slavena ne tikai ar elpu aizraujošajiem skatiem, bet arī ar “dalību” filmās. Tieši šeit uzņemti Rīgas Kinostudijas mākslas filmas “Nauris” (1957) jūrmalas skati; filmas ainas filmētas arī Saulkrastu vidusskolā un Inčupē. Baltajā kāpā uzņemtas arī filmas “Kā gulbji balti padebeši iet” (1956) ainas. Savukārt pirmais skatu namiņš Baltās kāpas spicē ir ticis uzbūvēts pēc kādas šeit padomju laikos uzņemtas filmas parauga.
Saudzēsim to, ko mīlam
Balto kāpu ir iemīļojuši gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi, un, lai tā visus varētu priecēt arī tālākā nākotnē, par to ir jārūpējas. Pašvaldība lielu uzsvaru liek uz kāpas mazāku noslogošanu, tādēļ izveidotas pastaigu takas un laipas, kas domātas, lai virzītu cilvēku plūsmu pa tām, nevis pa kāpu.
“Šīs smiltis un smilšu sanesumi ir ārkārtīgi jutīgi un intensīvas slodzes gadījumā tiek bojāti, turklāt tos izskalo arī ūdens un smilti aizpūš vējš. Tāpēc ir nepieciešams organizēt kāpas apmeklētāju plūsmu, veidot to sakārtotāku, lai cilvēku nestaigātu visur. No videi draudzīgiem materiāliem – dēļiem vai mulčas – tiek veidoti celiņi, lai pārējā kāpas daļa varētu atpūsties,” par pašvaldības darbu Baltās kāpas saudzēšanā stāsta domes priekšsēdētājs Normunds Līcis.
Tāpat pašvaldība šobrīd risina jautājumu, ko darīt ar riteņbraucējiem, kuri iecienījuši braukt pa kāpu zonu, neapzināti nodarot tai postījumus. “Kāpai slodze visā Saulkrastu garumā ir pārāk liela, lai pa to pārvietotos citādi, kā tikai ar kājām,” uzsver Līča kungs, atzīstot, ka šobrīd galvenais ir panāk mazāku slodzi kāpai un risināt jautājumu ar riteņbraucējiem.
