Aptauja: mājsaimniecības atkritumus Latvijā šķiro 79 % iedzīvotāju
- Autors: Apriņķis.lv
Ilustrācija - “Latvijas Zaļais punkts”
Latvijā mājsaimniecības atkritumus, tāpat kā pirms diviem gadiem, šķiro 79 % iedzīvotāju, liecina “Latvijas Zaļā punkta” aptaujas rezultāti. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, galvenais atkritumu nešķirošanas iemesls ir nepietiekams daudzums šķirošanas konteineru, tomēr šādu atbilžu skaits ir būtiski samazinājies. Savukārt gandrīz divreiz vairāk ir kļuvis to, kuri šķiro bioloģiskos atkritumus un nevajadzīgo tekstilu.
Līdzīgi kā 2022. gadā, tie Latvijas iedzīvotāji, kuri šķiro atkritumus, kā galveno iemeslu, kādēļ to darīt, minējuši rūpes par vidi (68 %). Atkritumu šķirošanu veicina arī tuvu dzīvesvietai pieejami šķirošanas konteineri (45 %) un iespēja ietaupīt uz šķiroto atkritumu izvešanas rēķina (34 %).
No respondentiem, kuri šķiro mājsaimniecības atkritumus, vismaz divas trešdaļas aptaujāto šķiro stikla pudeles un burkas (84 %), plastmasas iepakojumu (80 %), papīru un kartonu (74 %) un baterijas (69 %). Vairāk nekā puse (57 %) šķiro arī skārdenes jeb metāla bundžas.
Salīdzinot ar 2022. gada aptaujas rezultātiem, nedaudz – par 3 procentpunktiem – palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro nolietotas elektroierīces (44 %), savukārt būtiski ir pieaudzis respondentu īpatsvars, kuri šķiro bioloģiskos atkritumus (no 29 % uz 42 %) un nevajadzīgo tekstilu (no 19 % uz 30 %).
Vairāk nekā puse respondentu jeb 60 % no tiem, kuri mājsaimniecības atkritumus nešķiro, atzīst, ka to darītu, ja būtu nodrošināti nepieciešamie apstākļi – t. i., dzīvesvietas tuvumā tiktu izvietoti atkritumu šķirošanas konteineri. Uz to norādījuši 46 % respondentu, kuri nešķiro atkritumus, kaut arī šādu atbilžu kopš 2020. gada ir kļuvis par 16 procentpunktiem mazāk. Taču, tāpat kā iepriekš, lielākā daļa respondentu (82 %) nekad nav vērsušies pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldības ar lūgumu nodrošināt šķirošanas konteinerus dzīvesvietas tuvumā.
Tāpat netrūkst iedzīvotāju, kurus no atsevišķu atkritumu veidu šķirošanas attur nepietiekamas zināšanas. Piemēram, 51 % respondentu līdz šim nav zinājuši, ka nepareizi izmestas elektroniskās cigaretes var radīt būtiskus ugunsdrošības riskus pat šķirošanas rūpnīcā. 71 % aptaujāto kopumā atbalstītu priekšlikumu ieviest depozīta sistēmu elektroniskajām cigaretēm.
Gandrīz divas trešdaļas – 64 % – aptaujāto ikdienā cenšas ne tikai šķirot, bet arī samazināt radīto atkritumu daudzumu. Šis rādītājs turpina pakāpeniski pieaugt kopš 2020. gada aptaujas, kad šāds jautājums tika uzdots pirmo reizi. Pārsvarā aptaujātie to dara, šķirojot atkritumus (59 %), atdodot citiem vai ziedojot nevajadzīgās lietas (42 %) un izvairoties no impulsīviem pirkumiem (33 %). Katrs ceturtais mēdz iepirkties tikai saskaņā ar sarakstu vai izmanto atkārtoti lietojamus traukus un maisiņus sveramo produktu iegādei. Tiesa, šis paradums kopš 2020. gada aptaujas pakāpeniski gājis mazumā (no 34 % 2020. gadā līdz 23 % pērn), toties pārējie paradumi nav būtiski mainījušies.