"Latvenergo" nākamo piecu gadu laikā neplāno ilgtermiņa ūdenslīmeņa pazeminājumu Daugavas HES

"Latvenergo" šovasar Rīgas HES īsteno divus hidrotehnisko būvju atjaunošanas projektus. Turklāt šajā periodā arī valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) veic savu Rīgas HES inženieraizsardzības būvju atjaunošanu, lai aizsargātu Ogres novadu un pilsētu pret plūdu riskiem, kā arī, lai nepieļautu Daugavpils šosejas (A6) izskalošanu.

Būvniecība vasarā ir vispiemērotākais laiks apjomīgiem būvdarbiem, tādēļ šogad vienlaikus tiek realizēti trīs projekti - divi "Latvenergo" un viens ZMNĪ, kur ūdens līmeņa pazemināšanas periodā ūdens līmeņa mainīgajā zonā tiek veikta betona virsmu atjaunošana, norāda kompānijā.

Tostarp "Latvenergo" šajā periodā atjauno Rīgas HES ūdens pārgāznes balstu virsmu no augšas bjefa puses un Rīgas HES ēkas augšas bjefa sienas zem gājēju ietves konsoles virsmu. Ūdenskrātuves ūdens līmeņa pazemināšanas laikā veic bojāto dzelzsbetona konstrukciju virsmu atjaunošanas darbus - bojātā betona atkalšanu, stiegrojuma attīrīšanu, papildu stiegrojuma montāžu, pretkorozijas apstrādi un virsmu atjaunošanu mainīgajā ūdens līmeņa zonā. Tā ir HES hidrotehnisko būvju zona, kura ir visvairāk pakļauta ārējai ietekmei.

Zēģele uzsver, ka valsts lielākajās kritiskās infrastruktūras enerģētiskajās būvēs ir vairāki tehniskie, vides un sociālās atbildības priekšnoteikumi, piemēram, vasaras mēnešos Daugavas ūdens pietece ir viszemākā, kā arī Latvijas klimata sezonālā rakstura īpatnību dēļ dzelzsbetona konstrukciju remontdarbus, tostarp ūdens līmeņa mainīgajā zonā ir iespējams veikt, kad nokrišņu daudzums ir zem vidējās gada statistiskās vērtības un āra gaisa temperatūra nepazeminās zem pieciem grādiem.

Tie ir liela apjoma būvdarbi, kurus vēlā rudenī un ziemā nav iespējams veikt droši un kvalitatīvi. Ar attiecīgām metodēm betonēt ziemā gan ir iespējams, veicot virkni pasākumu, kas būtiski ietekmē izmaksas un līguma izpildes termiņus, tostarp ūdens līmeņa pazemināšanas perioda pagarināšanu, jo jāveic masīvu konstrukciju sildīšana, taču to nedrīkst darīt ūdens līmeņa mainīgajā zonā - aizsalušā ūdenskrātuvē turēt ilgstoši pazeminātu ūdens līmeni ir bīstami, tas var apdraudēt hidrotehnisko būvju drošu ekspluatāciju. Tāpat šajā laikā vienmēr jārēķinās ar rudens daudzūdens periodiem vai sniega kušanu un rudens plūdu vai pavasara palu iestāšanās iespējamību. Plānojot hidrotehnisko būvju būvdarbus, nedrīkst ignorēt gada hidroloģisko ciklu, pausts apskatā.

Zēģele arī skaidro, ka "Latvenergo" hidrotehnisko būvju atjaunošanas projektu īstenošana no ieceres līdz fiziskiem darbiem objektā prasa vismaz trīs gadus, kuru laikā izstrādā būvprojektu, veic iepirkuma procedūras un visus saskaņojumus, tostarp ūdens līmeņa pazemināšanai. Turklāt, piemēram, Ķeguma HES lejasbjefā, kur ir mazāks ūdens dziļums, ir rasta iespēja hidrotehnisko būvju atjaunošanas darbus veikt ar ūdenslīdēju palīdzību, kas nenoliedzami ir dārgāk un ilgāk.

Pēc šīs vasaras hidrotehnisko būvju atjaunošanas Rīgas HES tuvākos piecus gadus ilgtermiņa ūdenslīmeņa pazeminājumi nav paredzēti.

"Latvenergo" HES ir ražošanas jaudas, kas var sākt elektroenerģijas ražošanu trīs minūšu laikā pēc komandas saņemšanas un piegādāt to tirgū klientiem. Lai arī ūdens pietece upē viena gada laikā un arī gadu no gada ir dažāda, pareizi plānojot šo resursu, tam ir nozīmīga vieta starp atjaunojamiem energoresursiem (AER), atzīmēts apskatā.

Tāpat Rīgas un Ķeguma HES intensīvi nodrošina palīgpakalpojumu balansēšanas tirgū. Tomēr tas ietekmē hidroagregātu, un tehnoloģiski mehāniskās iekārtas vairāk tiek izmantotas, kas paātrina to nolietojumu.

Apskatā arī minēts, ka "Latvenergo" HES pašpatēriņam tiek izmantota saules enerģija. Pļaviņu un Ķeguma HES ir uzstādīti nelieli saules parki, savukārt Rīgas HES tas ir tehniski sarežģītāk un prasa lielākas investīcijas. Ir izvērtēta iespēja likt saules paneļus arī ūdenskrātuvēs, taču aizsalstošās ūdenstilpēs ar tik lielu līmeņa svārstību un viļņošanos tam nav ekonomiska pamatojuma, jo ledus iešana iekārtas sabojās, bet tik liela apjoma saules paneļu izņemšana no ūdenskrātuves rudenī un ielikšana atpakaļ pavasarī ir ļoti darbietilpīgs un ekonomiski nepamatots darbs. Šādi risinājumi ir piemēroti neaizsalstošās ūdenstilpēs bez intensīvas viļņošanās.

Bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmas (BESS) izveidošana pagaidām ir paredzēta tikai Rīgas HES. BESS izvietošana pie HES veidotu hibrīdstaciju, kas ļautu mazināt tehnisko ietekmi uz hidroagregātu nolietojumu, kas savukārt nesamazinātu to darbības kalpošanas laiku.

Jau ziņots, ka no 1.jūlija līdz 11.augustam "Latvenergo" un ZMNĪ plānoto Rīgas HES hidrotehnisko būvju un aizsargdambju atjaunošanai Rīgas HES ūdenskrātuvē būs pazemināts ūdens līmenis.

Atjaunošanas darbiem Rīgas HES plānota ūdenslīmeņa pazemināšana un noturēšana līmenī no atzīmes 16,25 metri līdz 16,45 metriem Latvijas normālā augstuma sistēmā (LAS).

"Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 1,704 miljardi eiro, bet koncerna peļņa bija 273,65 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2024.gadā bija 1,057 miljardi eiro, bet kompānijas peļņa bija 265,575 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.