Vairākas organizācijas iesniegušas iebildumus koku ciršanas noteikumu grozījumiem

Grozījumiem minētajos noteikumos ir beidzies saskaņošanas termiņš, un tos ceturtdien, 10.jūlijā, izskatīja starpinstitūciju sanāksmē.

Iebildumus grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā iesniegusi biedrība "Zaļā brīvība", Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitologu biedrība, Pasaules dabas fonds, Tieslietu ministrija (TM), kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Tostarp VARAM konceptuāli neatbalsta tālāku grozījumu virzīšanu, kamēr Ministru kabinetā nav apstiprinātas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes un nav veikts ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums. Tāpat ministrija kategoriski nepiekrīt ZM grozījumu izvērtējumam attiecībā uz Satversmes tiesas 2024.gada 8.aprīļa spriedumā minētajiem argumentiem par to, kāpēc galvenās cirtes caurmēra samazināšanai bija nepieciešams veikt ietekmes uz vidi stratēģisko izvērtējumu.

VARAM akcentē, ka nevienam no paredzētajiem grozījumiem Noteikumos par koku ciršanu mežā ZM nav konstatējusi ietekmi uz lēmuma pieņemšanu, kā arī ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un no izvērtējuma izriet, ka visi paredzētie grozījumi ir tikai tehniski precizējumi, kas saistīti ar administratīvā sloga samazināšanu un nerada ietekmi uz vidi. VARAM šādam izvērtējumam nepiekrīt, uzsverot, ka vairāki no ZM virzītajiem grozījumiem var radīt būtisku ietekmi uz vidi un bioloģisko daudzveidību, kā arī iespējām saimniekot dabai draudzīgi un ilgtspējīgi.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ieskatā ar noteikumu projekta pieņemšanu būtiski palielināsies negatīvā ietekme uz vidi, pieļaujot intensīvāku mežizstrādi, kas nav pienācīgi izvērtēts. Nav arī pieļaujams, ka, samazinot administratīvo slogu meža nozarei, kas ir noteikumu projekta mērķis, tiktu palielināta negatīvā ietekme uz mežu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

DAP arī iebilst ZM virzītajam priekšlikumam koku caurmēru noteikt pēc Meža valsts reģistra datiem, nevis uzmērot dabā, jo reģistrā tiek uzglabāta sertificētu meža inventarizācijas veicēju veiktie mērījumi. Pārvaldē akcentē, ka daļai meža inventarizācija tiek veikta vismaz reizi 20 gados un vairākus desmitus gadus veci mērījumi nevar tikt uzskatīti par aktuāliem un situācijai dabā atbilstošiem.

Tāpat pārvalde iebilst maksimālās kailcirtes platības palielināšanai āreņos, kūdreņos, slapjajos vēros, slapjajos damakšņos, slapjajos mētrājos un grīņos no diviem hektāriem līdz pieciem hektāriem, jo šāds lēmums ietekmēs mežu bioloģisko daudzveidību, fragmentāciju un radīs citas negatīvas sekas.

DAP ieskatā, nedrīkst arī pagarināt ciršanas apliecinājuma termiņu no trim līdz pieciem gadiem, jo šis termiņš ir pārāk garš koku ciršanai. Piecu gadu laikā situācija dabā var būt mainījusies, piemēram, mežaudze var būt kļuvusi par īpaši aizsargājamas sugas dzīvotni un meža īpašnieks var tikt sodīts par Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārkāpšanu, ja pirms koku ciršanas uzsākšanas nav pārliecinājies, ka mežaudzē nav reģistrētas īpaši aizsargājamas sugas. Tāpat piecu gadu laikā mežaudzē var izveidoties struktūras, kas ir jāsaglabā atbilstoši dabas aizsardzības noteikumiem.

Pārvaldē uzsver, ka VMD piešķirtās tiesības pieņemt lēmumu par apliecinājuma atcelšanu, ja apliecinājuma darbības laikā mainās tiesiskie apstākļi, pilnībā nenodrošinās iepriekš minēto risku novēršanu.

Savukārt "Zaļā brīvība" akcentē, ka grozījumus nevar virzīt tālāk pirms sabiedrība un citas organizācijas nav iepazinušās ar "Koku ciršanas Satversmības izvērtējumu", kurš biedrības ieskatā nav pietiekami ilgi bijis pieejams publiski.

Biedrībā arī atzīmē, ka noteikumu grozījumiem prognozējama būtiska ietekme uz vidi, sevišķi punktiem, kas ietver kailciršu vai rekonstruktīvo pieļaujamo platību palielinājumu, izlases ciršu pieļaujamo platību palielinājumu un apšu audžu vieglāku izciršanu.

"Zaļā brīvība" arī akcentē, ka ZM veiktajā izvērtējumā ir minēts, ka ir veikts ietekmes uz vidi izvērtējums, bet tajā ir skatīta tikai lēmuma ietekme uz īpaši aizsargājamajām dabas teritorijā, tāpēc izvērtējumā ir fundamentāla loģikas kļūda

Tāpat TM akcentē, ka administratīvo tiesu praksē ir konstatēti vairāki gadījumi, kad persona ir vēlējusies saņemt apliecinājumu koku ciršanai, kaut gan īpašumam ir apgrūtinājumi vai netiek ievērotas dabas aizsardzības prasības. Tādējādi pastāv risks, ka, uzliekot tikai par pienākumu iesnieguma iesniedzējam aizpildīt apliecinājumu un Valsts meža dienests (VMD) neveiks pārbaudi, varētu tikt pieņemti prettiesiski administratīvie akti koku ciršanai.

Latvijas Ornitologu biedrība atzīmē, ka ZM kailciršu pieļaujamās platības palielināšanu joprojām pamato ar to, ka nenocirstās nogabala daļas ir pakļautas vēja riskam, lai gan tieši lielākas kailcirtes palielina vēja ietekmi uz pārējiem mežiem. Tāpat biedrībā akcentē, ka ministrija grozījumos nepareizi interpretē Eiropas Komisijas Dabai tuvākas meža apsaimniekošanas vadlīnijās rakstīto.

Biedrība iebilst arī pret ZM priekšlikumu palielināt kailcirtes platību 39% Latvijas mežu, jo šāds lēmums radīs būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, bet ZM nav veikusi projekta ietekmi uz vidi izvērtējumu. Tāpat šādi grozījumi nav pieļaujami, ņemot vērā lielo Latvijas mežu fragmentācijas līmeni, Eiropas Savienības Meža stratēģijā paredzēto virzību uz dabai tuvāku meža apsaimniekošanu, kā arī Dabas atjaunošanas regulas izvirzītās prasības meža ekosistēmu atjaunošanai.

Tāpat Latvijas Ornitologu biedrības ieskatā visās cirsmās būtu jāsaglabā vismaz desmit miruši koki uz hektāra.

ZM sagatavoto grozījumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu meža nozarē, lai normatīvos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas.

Līdz šim noteiktās galvenās cirtes caurmēra noteikšanas metodes ir laikietilpīgas un dārgas, bet Meža valsts reģistrā ir reģistrēti dati par mežaudzes caurmēru. Ministrijā skaidro, ka mēdz būt situācijas, kad mežaudzes caurmēru nosaka meža inventarizācijas veicējs, bet pēc tam meža īpašniekam, lai saņemtu apliecinājumu, mežaudzes caurmērs ir jāmēra atkārtoti. Tāpēc grozījumi paredz galvenās cirtes caurmēra, vadošo koku sugu, bonitātes un caurmēra noteikšanai mežaudzēs, kurās pēc 2025.gada 1.jūlija veikta inventarizācija, izmantot Meža valsts reģistra datus.

Noteikumu projektā minēts, ka līdz šim maksimālā kailcirtes cirsmu platība dažādiem meža tipiem varēja būt no diviem līdz desmit hektāriem. Savukārt atbilstoši VMD datiem kailcirtes cirsmas vidējā platība ir 1,2 hektāri, kā arī kailcirtes cirsmas vidējā platība galvenajā cirtē pēc caurmēra ir 0,9 hektāri.

Ministrijā akcentē, ka ierobežojošais faktors, plānojot kailcirti, nav noteiktais kailcirtes platības ierobežojums, bet gan galvenās cirtes vecums vai galvenās cirtes caurmērs. Tāpat ZM akcentē, ka šā brīža sadrumstalotais kailcirtes maksimālās platības regulējums rada papildu administratīvo slogu un rada risku attiecībā uz meža inventarizācijas kvalitāti, jo veicot meža inventarizāciju cilvēki var būt ieinteresēti mežam noteikt tipu, kurā atļauta lielāka kailcirtes maksimāli pieļaujamā platība.

Tāpēc grozījumi paredz noteikt, ka maksimālā kailcirtes cirsmu platība divu hektāru apmērā tiks noteikta tikai purvājos, dumbrājos, niedrājos un liekņās.

Grozījumos teikts, ka neproduktīvu mežaudžu uzmērīšanas un noteikšanas kārtība ir sarežģīta, laikietilpīga un grūti administrējama, kas prasa vairākus mērījumus dabā. Tāpēc, lai samazinātu administratīvo slogu un neprasītu no meža īpašnieka papildus mērījumus, paredzēts mežaudzes formulas sastāva koeficientus noteikt pēc Meža valsts reģistra datiem.

Ministrijā arī norāda, ka ar Satversmes tiesas 2024.gada 8.aprīļa sprieduma par neatbilstošu Satversmei atzīta "Noteikumu par koku ciršanu mežā" daļa, kurā tika samazināts galvenās cirtes caurmērs pēc valdošās koku sugas un bonitātes, atzīstot to par spēkā neesošu. Virzot šos noteikumus ZM saistībā ar izmaiņām galvenās cirtes caurmēros, kā kompromisu noteikumos iekļāva papildu dabas aizsardzības prasības, tostarp galvenajā cirtē pēc caurmēra palielināts saglabājamo ekoloģisko koku skaits un palielināts arī noteikto saglabājamo sauso koku skaits.

Ņemot vērā, ka tiesības nocirst mežaudzi, kad ir samazināts galvenās cirtes caurmērs, tika atzītas par spēkā neesošām, ZM ieskatā ir jāatzīst par spēkā neesošām arī papildu noteiktās dabas aizsardzības prasības.

Ministrijā arī atzīmē, ka šobrīd tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās, kā dēļ cirsmas robežas var identificēt bez iezīmēšanas dabā. Tāpēc, grozījumos plānots noteikt, ka cirsmas robežas dabā obligāti jāmarķē tikai gadījumos, kad cirsma robežojas ar citu īpašumu vai tādas aizsargājamas teritorijas, tostarp aizsargjoslas, robežu, kurā noteikti koku ciršanas ierobežojumi.

Grozījumos arī paredzēts palielināt ciršanas apliecinājuma derīguma termiņu no trīs līdz pieciem gadiem, izņemot sanitārajām cirtēm.

Tāpat grozījumos plānots noteikt, ka meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, iesniedzot iesniegumu koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai Meža valsts reģistrā, jāaizpilda apliecinājums par to, ka īpašumam nav apgrūtinājumu, kas liedz izmantot īpašumu un gūt no tā labumu, īpašums nav kopīpašumā, kā arī par iepazīšanos ar dabas aizsardzības prasībām un saglabājamām dabas vērtībām, ja tādas cirsmā ir.

ZM akcentē, ka lēmums ļaus VMD Meža valsts reģistrā radīt sistēmu, kas atvieglos riska faktoru izvērtēšanu, balstoties uz Meža valsts reģistrā reģistrēto un meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegto informāciju, samazinās administratīvo slogu, kā arī atvieglos meža īpašnieku un tiesisko valdītāju informēšanu par saglabājamām dabas vērtībām.

LETA jau vēstīja, ka vairākas vides organizācijas pagājušajā gadā oktobrī atklātā vēstulē vērsās pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ar aicinājumu apturēt ZM virzītos grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā.

Vēstules autori skaidro, ka oktobrī ZM sabiedriskajai apspriešanai nodeva grozījumus divos noteikumos - Noteikumi par koku ciršanu mežā un Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi.

"Šie grozījumi noteikumos formāli tika virzīti ar mērķi samazināt administratīvo slogu, optimizējot prasības datu uzskaitē, taču faktiski tie sasniedz pavisam citus "mērķus"," pauda vides aizstāvji.

Organizācijās norādīja, ka grozījumi ne tikai faktiski legalizētu samazinātos galvenās cirtes caurmērus, ko dabas aizsardzības organizācijas sekmīgi apstrīdēja Satversmes tiesā, bet paredz arī citus pasākumus, kas pastiprinātu mežizstrādes intensitāti, negatīvi ietekmējot meža vidi. Tajā pašā laikā atbilstoši grozījumu anotācijā sniegtajai informācijai ZM ne tikai nav vērtējusi grozījumu ietekmi uz vidi, bet arī neuzskata, ka šāda ietekme varētu būt, apgalvoja biedrībā "Zaļā brīvība", Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijā, Latvijas Dabas fondā, Latvijas Ornitoloģijas biedrībā un Pasaules Dabas fondā.