ZM rosina samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu; eglei cirtes vecumu plānots samazināt par 30 gadiem

Galvenās cirtes vecumu priedei plānots samazināt par 20 gadiem - no 101 līdz 81 gadam, bērzam un melnalksnim galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par 20 gadiem - no 71 līdz 51 gadam, bet apsei galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par desmit gadiem - no 41 līdz 31 gadam.

Tajā pašā laikā galvenās cirtes vecumu nav plānots mainīt ozoliem un lapeglēm, to saglabājot 101 gads, kā arī osim, liepai, gobai, vīksnai un kļavai, tos saglabājot 81 gads.

Tāpat plānots noteikt, ka turpmāk koku bonitāšu grupām ciršanas vecumi neatšķirsies, kamēr šobrīd spēkā esošajā Meža likumā galvenās cirtes vecums dažādu koku sugām tiek dalīts trijās grupās, tostarp pirmās un augstākas klases bonitātes grupā, otrās un trešās klases bonitātes grupā, kā arī ceturtās un zemākas klases bonitātes grupā.

Ministrijā skaidro, ka grozījumi izstrādāti, jo spēkā esošais galvenās cirtes vecums nopietni ierobežo meža īpašnieku iespēju savlaicīgi pieņemt lēmumu par efektīvāko un ilgtspējīgāko mežaudzes apsaimniekošanas paņēmienu, ņemot vērā arī ārējo faktoru, tostarp dabas katastrofu, slimību, kaitēkļu un pārnadžu bojājumu ietekmi.

Grozījumu mērķis ir mazināt klimata riskus un palielināt oglekļa uzkrājumu ilgdzīvojošos koksnes izstrādājumos, samazināt egļu astoņzobu mizgrauža un citu riska faktoru izraisītus masveida bojājumus pieaugušās audzēs, kā arī uzlabot koksnes kvalitāti un augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvaru. Grozījumu pieeja balstīta uz Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un citu Eiropas Savienības (ES) pētījumu atziņām, kā arī atbilst vairāku ES valstu praksei, norāda ZM.

Ministrijā atzīmē, ka mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē ekonomisko un ekoloģisko vērtību - tie vairs nekļūst par produktiem ar pievienoto vērtību, bet par malku un šķeldu. Savukārt enerģētiskā koksne, to sadedzinot, uzreiz izdala visu uzkrāto CO2, bet augstas pievienotās vērtības produkti to saglabā desmitiem un pat simtiem gadu, tieši veicinot emisiju samazināšanu.

Līdzšinējais regulējums ministrijas ieskatā rada nopietnus riskus būtiska dabiskā koksnes atmiruma pieaugumam, kamēr daļu no šīs koksnes būtu iespējams izmantot saimnieciski lietderīgi, ražojot augstas pievienotās vērtības koksnes produktus.

ZM skaidro, ka, dodot iespēju savlaicīgi novākt koksnes ražu galvenajā cirtē atbilstoši koku tehniskai gatavībai, tiks ienesti papildu līdzekļi arī valsts budžetā. Tāpat meža īpašnieki saimniekos efektīvāk un nodrošinās, ka koksnes ikgadējais pieaugums tiek izmantots koksnes produktos nevis atmirušā koksnē. Grozījumus pieņemot, sagaidāms mežizstrādes apmēra palielinājums un līdz šim neizmantotās koksnes nonākšana tirgū. Rezultātā Latvijas kokrūpniecība saņems vairāk izejvielu un varēs saražot vairāk augstas vērtības koksnes produktu, kas tiks realizēti eksporta tirgos.

Ministrijā arī prognozē, ka, palielinot mežizstrādes apmērus AS "Latvijas valsts meži", palielinātos dividendēs sadalāmais peļņas apmērs, bet privātie mežu īpašnieki, darbuzņēmēji un kokapstrādes uzņēmumi radītu lielāku valsts budžetā samaksāto nodokļu apmēru.

Jau ziņots, ka ZM pēc Valsts kancelejas (VK) uzdevuma vērtēja iespējas veikt grozījumus virknē normatīvu, kas saistīti ar mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp izskatīja iespēju samazināt koku galvenās cirtes vecumu.

"Mums ir vajadzīgi jauni meži, jāstāda jauns mežs. Vecie meži mums faktiski jau emitē emisijas. Tautas valodā izsakoties - koks stāv mežā, nokalst, nokrīt, sapūst. Mēs negribam, lai koki pūst mežos," klāstīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), piebilstot, ka nepieciešams pārskatīt mežu politiku kopumā, lai sasniegtu klimata mērķus. Tostarp esot nepieciešams pārskatīt iespējas kokus zāģēt agrākā vecumā.

Pēc ministra vārdiem, gandrīz visā Eiropā meži esot kļuvuši par gāzu emisiju avotu, nevis oglekļa piesaistītāju, tāpēc ilgākā termiņā esot apdraudēta klimata mērķu sasniegšana. Meža apsaimniekošana jāvērtē nevis īstermiņā, bet ilgtermiņā - vismaz 50 gadu periodā, izteicās politiķis.

Tomēr ministrs solīja, ka ZM nevirzīs priekšlikumus samazināt koku ciršanas vecumu, lai lāpītu budžetu, ja to nevarēs īstenot ilgtspējīgā veidā.

Krauze klāstīja, ka patlaban spēkā esošie kokiem noteiktie ciršanas vecumi ir saglabājušies kopš padomju laikiem, piemēram, eglēm ciršanas vecums noteikts 80 gadi, bet egļu astoņzobu mizgrauži egles sāk bojāt 50 gadu vecumā, bet pēc 60 gadiem daudzas egļu audzes jau esot sabojātas.

Tāpēc, viņaprāt, nepieciešams pārskatīt koku ciršanas vecumus, lai sasniegtu klimata mērķus un varētu stādīt, piemēram, jaunas egles. Savukārt esošās egles varētu izmantot tautsaimniecībā, radot produktus ar pievienoto vērtību, lai šī koksne nav jāizmanto malkai, sprieda politiķis.

Ministrs minēja, ka valsts mežos apmēram 120 miljonus kubikmetru veido ciršanai gatava vai pāraugusi koksne, piebilstot, ka šī apmēra izciršanai būtu nepieciešami aptuveni 15-17 gadi.

"Tāpēc, ja kāds te stāsta, ka te kaut kas nav ilgtspējīgi, vai mēs pa daudz cērtam - tā nav. Latvijā meži pieaug vairāk, nekā tos izcērt. Mūsu mērķis ir panākt ilgtspēju, jo katrs mežs, ko noliekam malā, tas ir zaudējums nākamajām paaudzēm," sacīja Krauze.

Savukārt partija "Progresīvie" paziņojumā pauda, ka noraida jebkādu iespēju atbalstīt ZM piedāvājumu palielināt mežu ciršanas apjomu valstij piederošajos mežos.

Politiskais spēks apelē, ka tas esot pretrunā Satversmes tiesas lēmumam, sabiedrības viedoklim, kā arī Latvijas pienākumiem dabas vērtību saglabāšanā un klimata pārmaiņu jomā. "Progresīvie" uzskata, ka šie meži pastarpināti pieder visai Latvijas sabiedrībai, un to apsaimniekošanā jāņem vērā sabiedrības viedoklis.