Rihards Snikus izcīna divus titulus Eiropas čempionātā ^{Apriņķis.lv}

Pazīstams visā pasaulē

Panākums pirms gada Parīzē ir atstājis ievērojamu zīmogu – parasportists Rihards Snikus kļuvis zināms visā pasaulē, un ne tikai sava sporta veida aprindās vien. “Uz Nīderlandi mēs atlidojām pirmdien, 1. septembrī, un par uzmanības trūkumu nevarējām sūdzēties,” stāsta Elīna Brigmane. “Visi Rihardu pazīst un atbalsta, mediji bieži raksta par viņa panākumiem. Tagad, nu jau kā divkārtējie Eiropas čempioni, viņi ar Kingu ir leģendas. Rihards arī pats to veicina, jo izstrādā visādas interesantas lietas. Kad pagājušajā gadā notika apbalvošana Parīzē, viņš zelta medaļu nesa apostīt zirgam, un tas iekodās godalgā. Šis notikums tika atspoguļots visas pasaules jāšanas presē. Brīvprātīgie, kas strādāja spēlēs, raudāja un nāca klāt, stāstīja, kā Rihards viņus saviļņojis, un lūdza autogrāfus uz saviem krekliņiem. Tas bija pēc abām uzvarām, bet jau pēc pirmās daudzi nāca speciāli skatīties Riharda startu. Savukārt šogad apbalvošanas ceremonijas laikā visi sportisti tika izvizināti ar kabrioletiem pa sacensību laukumu. Rihards pacēla Latvijas karogu, un goda aplis ļoti skaisti izskatījās. Atceroties jau pieminēto Parīzes mirkli, viņš arī pats iekodās medaļā. Viss bija ļoti forši.”

Divkārtējais Eiropas čempions Rihards Snikus pēc sacensībām kopā ar Kingu un savu komandu.

Izdevās iztikt bez sarežģījumiem

Ceļš uz Eiropas čempionātu vispirms sākās Kingam, kurš speciālā zirgu transporta mašīnā uz Nīderlandi devās jau 30. augustā. “Komandai pa ceļam bija trīs nakšņošanas,” stāsta Elīna Brigmane. “Komandā ir arī speciāli sertificēts auto šoferis, kā arī grūms jeb zirga kopējs. Katru dienu tiek veikts noteikts ceļa posms, bet nakts pārlaista kādā mājvietā, kur ir arī piemērots stallis, līdz ar to atpūsties var gan cilvēki, gan zirgs. Ir zināms laika limits, cik ilgi zirgs drīkst vispār stāvēt mašīnā, neizlaists ārā. Man liekas, maksimums ir aptuveni sešas stundas. Līdz ar to ceļš uz Nīderlandi ilga trīs dienas. Taču tas nebija garākais, jo savulaik Kings startējis sacensībās ASV, kā arī Riodežaneiro un Tokijas paraolimpiskajās spēlēs. Līdz ar to viņa ceļš no Tīraines staļļiem līdz sacensību vietai, tāpat kā pirms gada uz Parīzi, bija pat salīdzinoši viegls.”

Elīna Brigmane arī atzīst, ka pirms sacensībām vienmēr pastāv zināmi riski, ka var rasties negaidītas problēmas tieši ar zirgiem. “Šoreiz mums visi notikumi salikās labvēlīgi, bet nācās redzēt, ka citiem gluži tā nepaveicās – mēdz gadīties, ka zirgs pēc ierašanās sacensību vietā pēkšņi sāk klibot, kaut kur neveiksmīgi uzkāpj vai sasit kāju. Tāpēc zirgiem pirms sacensībām vienmēr tiek veiktas pārbaudes, un to laikā bez kārtīga stresa neiztikt. Tiesnešu komisija izved zirgus ārā un vērtē, vai viņiem nav kādu traumu vai citu veselības problēmu. Ja tādas tiek konstatētas, ne zirgs, ne jātnieks netiek pielaists pie starta. Tāpēc pastāv visai reāls risks, ka tu esi atbraucis uz sacensībām, ieguldījis daudz laika un naudas, bet vari palikt bešā. Galvenā doma, kādēļ tiek veiktas šādas pārbaudes, ir, lai nemocītu dzīvniekus, liekot startēt savainotiem. Līdz ar to šāda testēšana notiek pirms ikviena starta sacensībās, kur tiek izcīnītas medaļas. Un tādā brīdī tu satraucies stāvi un gaidi, ko, zirgam ejot vai skrienot pa pārbaudes aleju, teiks tiesneši. Dažreiz zirgus aizved uz citu laukumu, kur liek vēl pariņķot, un tad jau rodas lielākas aizdomas, ka briest problēmas. Un šāds satraukums ir visu laiku, jo likstas var gadīties arī pēc zirga atvešanas. Tādēļ pa īstam atslābt var tikai pēc sacensību beigām.”

Atmiņas par Parīzi paliks uz visu mūžu

Elīna Brigmane atklāj, ka sajūtas pirms gada Parīzē varbūt bija spilgtākas, taču liels prieks ir arī par šo panākumu. “Par uzvarām Parīzē Rihards joprojām ir ļoti lepns, lai gan uzreiz pēc sacensībām bija vajadzīgs laiks, lai visu tā pa īstam aptvertu,” saka Elīna Brigmane. “Kad iecerētais tika sasniegts un otrā zelta medaļa bija kabatā, kādā brīdī iestājās arī pamatīgs nogurums, jo tomēr divas nedēļas bija būts prom no mājām. Vajadzēja atgriezties, pārdomāt un saprast visu, kas pēdējo nedēļu laikā bija noticis.”

Īpašas emocijas sportistu un pavadošo komandu Parīzē pārņēmušas arī apbalvošanas ceremoniju laikā, kad skanējusi Latvijas himna. “Protams, tas bija ļoti iespaidīgi,” atceras Elīna Brigmane. “Mēs stāvam un redzam, ka tur pārsvarā ir tikai tādas jāšanas sporta lielvalstis kā Lielbritānija, Francija, Beļģija un ASV. Es pat nezinu, kā viņi tagad skatās uz Latviju, ka mēs esam pirmajā vietā. Pārņem milzu gandarījums, ka zirgs no Latvijas ar pašmāju jātnieku un treneriem var izgriezt pogas visām jāšanas sporta lielvalstīm.”

Rihards Snikus kopā ar māsu Elīnu Brigmani lidmašīnā pa ceļam uz mājām no Nīderlandes.

Viss varēja izvērsties citādāk

Medaļu un panākumu spozmē tikai sportista komanda un tuvākie cilvēki zina to, cik grūts un ērkšķiem kaisīts patiesībā bija Riharda Snikus ceļš līdz Parīzei. Lai sportists ikdienā varētu trenēties, liels darbs un pamatīga laika plānošana jāiegulda arī citiem ģimenes locekļiem, kuri vadā paraolimpieti uz un no treniņiem un atbalsta visos iespējamajos veidos. Tomēr 2024. gads bijis īpaši grūts. Viss sākās jau 2023. gada septembrī Eiropas čempionātā, kad veterināri pamanīja, ka ranga līdera Riharda Snikus zirgs klibo, tādēļ nepielaida viņu otram startam brīvajā stilā, lai gan nupat bija izcīnīts kontinenta meistarsacīkšu tituls. Kamēr zirga īpašniece konsultējusies ar ārvalstu speciālistiem, titulētā jātnieka treniņi bijuši ļoti apgrūtināti. Izmēģināts cits zirgs, lai nezaudētu un atsvaidzinātu prasmes, taču šie treniņi notikuši Kleistos, turklāt vēlos vakaros, kas bijis liels izaicinājums visiem iesaistītajiem. Tā kā Parīzes ceļazīme jau bijusi rokā, ticis darīts viss iespējamais, lai turpinātu gatavoties spēlēm. 2024. gada pavasarī Kings veselību jau bija atguvis tiktāl, ka Rihards atkal kāpa sava uzticamā rumaka mugurā, lai atjaunotu iepriekšējo saikni.

Lai saudzētu zirgu, atgriešanās sacensību apritē vairākkārt tika atlikta. Tikai pagājušā gada jūlijā, kad Rihards Snikus ar Kingu triumfēja sacensībās Nīderlandē, tika gūts apstiprinājums tam, ka arī Parīzē visam vajadzētu būt kārtībā. Kopš abu iepriekšējā starta bija pagājis teju gads…

Kā pēc uzvarām Parīzē Elīnai Brigmanei sacījusi King of the Dance īpašniece Irina Andrusa, Parīzes panākumi ir Riharda un Kinga personīgais brīnums. Abi kopā startē jau kopš 2015. gada, un zināms, ka šī sadarbība turpināsies arī pēc Eiropas čempionāta. “Kings piedzima Rāmavas staļļos,” atceras Riharda Snikus māsa. “Pirmā saimniece teica, ka kumeļam esot bijušas ļoti līganas un skaistas kustības, tāpēc viņa izdomājusi tādu vārdu – Dejas karalis. Līdz ar to zirgs ieguva savu vārdu ilgi pirms startiem kopā ar Rihardu.”

Rihards Snikus ar Latvijas karogu apbalvošanas ceremonijas laikā. 

Caur terapiju uz sacensībām

Smagas slimības – cerebrālās triekas – dēļ Rihards Snikus bērnībā laiku palaikam uzturējās rehabilitācijas centrā Vaivaros, un tur viņš pirmo reizi iepazinās ar reitterapiju jeb ārstēšanas metodi, kur galvenais dziednieks ir zirgs. Šāda iespēja bijusi arī pašu dzīvesvietā Baldonē, kur vectēvs Rihardu vairākus gadus regulāri vadājis uz ārstniecības seansiem. “Riharda pirmā trenere Olga Šellere tur organizēja vietējās mazās staļļa sacensības telpās,” atceras Elīna Brigmane. “Rihards atbrauca mājās ar diplomu par to, ka viņš ir piedalījies, jo citu bērnu ar invaliditāti tur nebija. Viņam deva iespēju startēt kopā ar visiem pārējiem. Turpinājumā sekoja sacensības Latvijā un ārvalstīs, īpaši Francijā, kur organizatori nereti apmaksāja ceļu un dzīvošanu. Finansiāli tolaik neklājās viegli, jo jāšanas sports un zirgu uzturēšana nav lēts prieks.”

Pēdējā mirklī ticis pie ceļazīmes uz 2012. gada paraolimpiskajām spēlēm Londonā, tolaik divdesmit četrus gadus vecais Rihards Snikus izmisīgi meklēja zirgu, jo komandas rīcībā nebija piemērota rumaka. “Edgars Treibergs no Jātnieku federācijas piešķīra viņam savu zirgu Chardonnay, lai dotu Rihardam iespēju startēt,” atmiņās gremdējas Elīna Brigmane. “Rihards ar jauno pārinieku paspēja patrenēties vienu mēnesi, tad viņi aizbrauca uz Londonas spēlēm un izcīnīja ceturto vietu. Tobrīd sportista karjera jau ieguva nopietnākas aprises, jo līdz ar panākumiem Rihards arī sāka saņemt lielāku atbalstu no Latvijas Paralimpiskās komitejas.”

Reitterapija un pastāvīgs darbs ciešā kontaktā ar zirgiem šo gadu laikā ir palīdzējis Rihardam arī veselības ziņā. “Jāņem gan vērā, ka Rihards tomēr kļūst vecāks, viņam ir trīsdesmit septiņi gadi, arī savas veselības problēmas,” stāsta Elīna Brigmane. “Tas varētu būt tāpēc, ka vairs jau nav divdesmit. Bet laikā, kad viņš pirmos gadus jāja, domāju, ka darbs ar zirgiem noteikti palīdzēja. Zirga muskuļu kustības, kad cilvēks tur kājas piespiestas pie dzīvnieka sāniem, veicina arī cilvēka muskuļu tonusu. Es domāju, ka šajā procesā rodas arī zināms morālais un garīgais atbalsts. Manuprāt, viņam bija mērķis kaut kur braukt un iet, un zirga klātbūtne dod arī psiholoģisku stimulu. Dzīvnieks sniedza viņam mieru. Trenēšanās kopā ar zirgu ir patīkams process.”

Nākamajiem gadiem jauni mērķi

Jāšanas sportā, tostarp paraiejādē, kur startē Rihards Snikus, katru gadu norisinās vienas galvenās sacensības. Tās tiek rīkotas, ievērojot četru gadu olimpisko ciklu – piemēram, nākamajā gadā pēc olimpiskajām spēlēm notiek Eiropas čempionāts, tam parasti seko pasaules čempionāts, gadu vēlāk atkal ir jāpiedalās kontinentālajās meistarsacīkstēs, bet vēl pēc gada klāt jau nākamās olimpiskās un paraolimpiskās spēles. Tāpat tiek rīkoti arī mazāka mēroga mači, kuru laikā sportisti krāj punktus, lai kvalificētos svarīgākajiem startiem.

Šogad pirms Eiropas čempionāta Rihards Snikus bija startējis divās starptautiskās sacensībās. Pirmās no tām norisinājās Polijā, Sopotā, bet otrās notika Slovākijā, neilgi pirms Eiropas čempionāta. Abās Rihards Snikus izcīnīja uzvaras. Elīna Brigmane gan atzīst, ka tajās nebija tik daudz konkurentu, toties uz Eiropas čempionātu gan ierodas visi kontinenta labākie sportisti, tāpēc tur cīņa ir krietni sīvāka. “Šogad svarīgākais starts bija tieši Eiropas čempionāts,” skaidro Elīna Brigmane. “Eiropas čempionātā par medaļām pienākas arī valsts piešķirtās naudas balvas, kas ir svarīgas, lai būtu finansiālā bāze startiem nākamajā gadā. Protams, nozīmīgs ir arī pats tituls.”

Ir nosprausti arī tālāki mērķi. “Nākamgad svarīgākais būs pasaules čempionāts, kas notiks Āhenē Vācijā,” atklāj Elīna Brigmane. “Gadu vēlāk atkal būs Eiropas čempionāts, bet 2028. gadā jau gaidāmas nākamās paraolimpiskās spēles Losandželosā. Rihards grib turpināt sportot, tādēļ mēs visi komandā darbosimies, lai sasniegtu šos mērķus.”

Tagad pats uzraksts uz mašīnas “Toyota RAV4” apliecina, ka ar to brauc čempions Rihards Snikus.

Pamazām būs jāgatavo otrs zirgs

Kings, kurš sasniedzis septiņpadsmit gadu vecumu, ikdienā joprojām uzturas staļļos Tīrainē, kurp uz treniņiem regulāri dodas Rihards Snikus. Zirga saimniece bija redzējusi Rihardu startējam jau Londonā un izlēma dot viņam iespēju. Elīna Brigmane zina teikt, ka Irina Andrusa to dara augstāku mērķu vārdā un ir gandarīta būt daļa no šīs komandas, kuru ar lepnumu un apbrīnu uzlūkojusi vēl pirms sadarbības ar to. Saprotams, ka līdz ar panākumiem Tīraines staļļu iemītnieks guvis arī starptautisku atpazīstamību.

Taču jāņem vērā, ka Kings kļūst vecāks, tāpēc pastāvīgi ir jārūpējas, lai uzturētu viņam labu veselību un zirgs neiedzīvotos kādā traumā. Elīna Brigmane stāsta, ka abi ar Rihardu regulāri palutina Kingu ar burkānu vai citu našķi, iedod kādu saldumiņu, lai zirgam arī tiek savs prieciņš. Liela loma Kinga veselības atjaunošanā pēdējā gada laikā ir bijusi grūmam Daigai Gavarei, kurai pēc Parīzes olimpiādes zirga saimniece uzticējusi rūpes par čempionu. Lai nodrošinātu, ka Kings vienmēr jūtas labi, ir jāiegulda daudz darba, un ne tikai Rihardam vien. Piemēram, uz sacensībām līdzi brauc grūms un veterinārārsts, kurš pastāvīgi vēro, kā zirgs jūtas, un pielāgo viņa dzīves un uzturēšanas režīmu, lai labāk veiktos arī sacensībās. Zirga pašsajūta ir ļoti svarīgs faktors, lai sportists varētu sasniegt labu rezultātu. Elīna Brigmane atzīst, ka jaunākiem zirgiem šīs nianses varbūt nav tik izteiktas.

Riharda Snikus trenere Agnese Rozīte un komandas vetārsts Jānis Bušers uzskata, ka Kings var mierīgi startēt vēl trīs gadus, līdz pat Losandželosas paraolimpiskajām spēlēm. “Protams, ja zirgam būs labi ar veselību un negadīsies traumas, viņš varēs turp braukt,” apliecina Elīna Brigmane. “2028. gadā Kingam būs divdesmit gadi, un arī šādā vecumā zirgs teorētiski var piedalīties sacensībās. Bet, protams, Rihardam paralēli ir jāgatavo maiņa Kingam, jo šis zirdziņš tomēr tuvojas savām vecumdienām. Tāpēc ir jāizvēlas un jātrenē nākamais zirgs, un mums ir plāns nākotnē braukt uz sacensībām ar diviem zirgiem, lai gatavotu lielajiem startiem arī otru.”

Tuvākajā laikā – pelnīta atpūta

Elīna Brigmane atklāj, ka šonedēļ treniņi netiek plānoti. “Man šī ir vairāk pašas aktivitāte – palīdzēt brālim, braukt kopā ar viņu uz lielajiem mačiem, bet tūlīt pat būs jāatgriežas pie saviem ikdienas darbiem,” saka izcilā sportista māsa. “Īstenībā arī Rihardam ir lērums citu plānu – galvenokārt kā dīdžejam jāspēlē mūzika daudzos pasākumos. Tādēļ no sporta tagad kādu laiku būs atpūta, jo šie lielie mači, kas tradicionāli notiek septembra pirmajā nedēļā, parasti ir pēdējie sezonā. Pēc tiem visbiežāk vismaz pāris nedēļu pavadām bez treniņiem, tādā mierīgā režīmā. Arī zirgam tiek dots vairāk atpūtas, dažreiz pie viņa uzaicina kādus speciālistus, lai veiktu veselību uzlabojošas terapijas. Piemēram, pie Kinga brauc adatu terapijas meistare. Varbūt Rihards aizbrauks uz staļļiem pie Kinga kādu reizi nedēļā, lai mazliet izkustētos, jo nevar jau neko nedarīt, bet tādā lēnākā ritmā.”

Vēlēsim, lai čempioniem izdodas kārtīgi atpūsties, un ceram uz jauniem panākumiem arī nākamajās sacensībās, ieskaitot Losandželosas spēles, kas notiks jau pēc trim gadiem!

Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija.