Viens no iedzīvotāju populārākajiem finanšu mērķiem 2024. gadā ir atrast labāk apmaksātu darbavietu vai papildu piepelnīšanās iespējas – šādu vēlmi pauduši 33 % Latvijas iedzīvotāju, liecina decembrī veiktā aptauja.
Kaut arī savvaļā dzīvojošie zvēri parasti izvairās no sastapšanās ar cilvēku, iestājoties salam un palielinoties sniega segai, tie kļūst mazāk tramīgi un biežāk uzturas cilvēku mītņu tuvumā. Kāpēc ziemā biežāk varam novērot meža zvērus un kā rīkoties, sastopoties ar tiem?
Svētku brīvdienas nolēmu izmantot lietderīgi – manā jocīgajā Saulkrastu mājā ir viena jocīga pusremontēta istaba ar vēl jo dīvaināku sienu. Caur to nevar teleportēties uz Alises Brīnumzemi vai Hogvartas valstību, tomēr, ārdot to nost, pamanījos aizceļot pagātnē. Ne pārāk tālā – uz 1984. gada 12. septembri muļķu zemē Padomju Savienībā.
Brīvprātīgais oglekļa tirgus un oglekļa kredīti Latvijā ir jaunums. Par tiem runā, tos piemin. Procesa sarežģītība, ko apspriedīsim arī šajā sarunā, nereti liek domāt īpatnas domas par tukša gaisa tirdzniecību vai vēlmi turpināt piesārņot citur uz Latvijas rēķina. Virkne vienkāršu jautājumu par aktuālu tēmu sarunā ar Jāni Ruku, klimata nozares jaunuzņēmuma “Arbonics” mežsaimniecības ekspertu.
Par tradīciju kļuvusi aprunāšanās, diskusija ar mūsu avīzes fanu Gunti Grūbi. Līdz fanam kāds laiciņš bija jānostaigā, tālab īpaša cieņa pret cilvēku, kas nav apguvis ienesīgo lišķēšanas amatu, ir uzticīgs pamata vērtībām, nemētājas, bet pastāvīgi mainās. Nepretendējam uz patiesību pēdējā instancē, bet savs viedoklis par šo un to mums ir.
Šodien Maestro Raimonds Pauls svin savu astoņdesmit astoto dzimšanas dienu. Viņš ir mūzikas autors vairākiem mūzikliem, trim baleta izrādēm, vairāk nekā piecdesmit filmām (“Vella kalpi”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Dāvana vientuļai sievietei”, “Teātris”, “Ilgais ceļš kāpās” u.c.), kā arī daudzām teātra izrādēm. Paula dziesmas vienpadsmit reižu ir uzvarējušas savulaik populārajā ”Mikrofona” dziesmu aptaujā.
Cenu līmenis gadu noslēdza apmēram tajā pašā punktā, kur sāka. Decembrī vidējais cenu līmenis bija tikai par 0,6% augstāks nekā gadu iepriekš. Aizgājušā gada sākums ievadīja cenu stabilitātes periodu, kas turpināsies šogad, iestiepjoties arī 2025.gadā. Atsevišķu preču un pakalpojumu cenas var krasi svārstīties – sezonalitāte šūpos atsevišķu pārtikas produktu cenas, globālās krīzes var ietekmēt degvielas izmaksas. Taču kopumā šī būs ekonomikas ziņu miera osta, dzīves dārdzības kāpums nav un vēl ilgu laiku nebūs nozīmīga problēma.
Decembrī Latvijas patēriņa cenu līmenis mēneša laikā ir piedzīvojis apjomīgu samazināšanos, noslīdot par 0,8%. Tādejādi gada inflācija saruka līdz 0,6%, bet 2023.gada vidējā inflācija bija 8,9%.
Augstais cenu līmenis un procentu likmju kāpums pērn vājināja Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas un tādējādi arī ārējo pieprasījumu, ar ko sastopas mūsu eksportētāji. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka preču eksporta vērtība pagājušā gada pirmajos vienpadsmit mēnešos samazinājās par 11,4% jeb 2.24 miljardiem eiro, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš.
No šā gada 1. janvāra Latvijā ir obligāta bioloģisko atkritumu šķirošana. Lai to nodrošinātu, papildus jau esošajiem atkritumu konteineriem būs pieejams vēl viens – brūnais. Līdz šim šķirot bioloģiskos atkritumus varēja brīvprātīgi, taču to darīja samērā maz iedzīvotāju. Pārmaiņas neattiecas uz mājsaimniecībām, kas atkritumus jau kompostē, bet uz daudzdzīvokļu namiem, kuru iedzīvotājiem ir nepieciešami konteineri bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanai.
Man patīk braukt ar vilcieniem, un, vispārējā jūsmā par “Škoda Vagonka” ierašanos, sapucēju suni, lai dotos Rīgas virzienā. Pirmais pārbaudījums bija uzkāpšana uz perona – netīrīta un ar ledus uzkalniņu visā garumā apsaluša. Bet visi vilciena gaidītāji bija gana veikli un neviens manas redzamības zonā neapgāzās.
