Pērn vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 78% Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka valstī ir pārāk zems vai neatbilstošs darba atalgojums. Tas noskaidrots pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma "Biuro" pasūtītajā iedzīvotāju aptaujā, kas veikta 2023.gada novembra beigās.
Kopš pandēmijas sākuma to cilvēku skaits, kas sirgst ar posturālās ortostatiskās tahikardijas sindromu jeb POTS, ir dubultojies. Daudzi pacienti saņem kļūdainas rekomendācijas atlabšanai, kas viņu ciešanas tikai vairo. Viena no tām ir vingrošana.
Eksperti, prognozējot, kāds varētu būt 2024. gads, ir piesardzīgi gan attiecībā uz ekonomisko izaugsmi, gan drošību pasaulē. Lai gan Rietumu ekonomikām pērn klājies labāk, nekā iepriekš prognozēts, tās vēl nav kļuvušas stabilas, un, ilgāku laiku saglabājoties augstākām procentu likmēm, to sāpīgi izjutīs gan uzņēmumi, gan patērētāji. Mazinājušās arī cerības uz drīzu karadarbības beigšanos Ukrainā un Tuvajos Austrumos, tādēļ būtiskāks kļūs jautājums par Rietumu turpmāko finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai.
Latvijas Radio kopā ar Latvijas Televīziju un Latvijas Sabiedrisko mediju šogad jau desmito reizi gada nogalē rīkoja labdarības maratonu “Dod pieci!”. Katru gadu šis projekts ir pievērsies kādas konkrētas problēmas izgaismošanai un aicinājis cilvēkus atbalstīt šai problēmai pakļautās sabiedrības daļas vajadzības.
“Luminor” bankas aptaujā 82% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka, pēc viņu domām, šobrīd piedzīvojam ekonomisko krīzi. Jautāti, vai šobrīd Latvijā piedzīvojam ekonomisko krīzi, ievērojams vairākums iedzīvotāju atbildēja apstiprinoši – 38% tam pilnībā piekrīt un 44% drīzāk piekrīt. Tikai 12% norādīja, ka drīzāk nepiekrīt šim apgalvojumam, bet tikai 1% nemaz nepiekrīt, ka šobrīd Latvijā ir ekonomiskā krīze.
Pērnā gada laikā publicētajos komentāros esmu minējis, ka 2023.gads finanšu tirgos aizrit salīdzinoši mierīgi, ja salīdzinām to ar visnotaļ vētrainajiem notikumiem laikā no 2020. līdz 2022. gadam. Vienlaikus, arī pagājušais gads bijis interesantiem notikumiem bagāts, turklāt gada beigās finanšu tirgi strauji tiecās augšup, un pozitīvu ietekmi redzam arī savu pensiju plānu rezultātos. Kas tad bijuši aizvadītā gada svarīgākie notikumi, kas sakustināja finanšu tirgus un atskaņojās mūsu pensiju plānu rezultātos?
Apkopojot apstrādes rūpniecības sniegumu, nu jau trešo gadu pēc kārtas jāsaka, ka gads nozarei ir bijis visai sarežģīts. 2023.gadā viens no būtiskākajiem izaicinājumiem bija nepietiekams pieprasījums. Gada nogalē pieprasījuma trūkumu kā ražošanu ierobežojošu faktoru akcentēja aptuveni puse nozares uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Komisijas aptaujas datiem – tas ir pēdējās dekādes sliktākais rādījums.
Apstrādes rūpniecības novembra dati ir pārsteidzoši labi. Pieaugums pret iepriekšējo mēnesi (+2,2%) ir tālu virs vidējā, turklāt no pēdējiem septiņiem mēnešiem pieci bijuši ar plusa zīmi pret iepriekšējo periodu. Ražošana novembrī bija augstākajā līmenī kopš 2022.gada decembra, tomēr ikmēneša datu "šurpu turpu" svārstību troksnī tas neko pārliecinoši nepierāda. Taču rūpniecības nākotnei par labu pamazām mainās pasaules globālās norises, pirmkārt, situācija finanšu tirgos. Šķiet, ka rūpniecības lielais pēcpandēmijas vājuma brīdis tuvojas beigām.
Līdz pat 10 reizēm kvalitatīvāk ir sašķiroti bioloģiski noārdāmie (bio) atkritumi pilotprojekta “Bio cikls” dalībniekiem, kuri atkritumus šķiroja kompostējamos maisiņiem, salīdzinot ar tiem iedzīvotājiem, kuri bio atkritumus izmetuši plastmasas maisiņos.
2023.gads ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē finanšu sektoram ir bijis izaicinājumiem pilns, bet vienlaikus arī pieredzes un iespējām bagāts periods. Ekonomiku sašūpoja virkne dažādu ārēju faktoru, no nestabilas ģeopolitiskās situācijas un pat karadarbības vairākos reģionos līdz procentu likmju izmaiņām un energoresursu un izejvielu cenu svārstībām.. Šie notikumi prasījuši īstus “dzelzs nervus” katram uzņēmējam, lai spētu nemitīgi pielāgoties, pieņemt nestandarta lēmumus, kā arī meklēt pilnīgi jaunus, unikālus risinājumus savas darbības saglabāšanai un attīstīšanai.
Divi būtiskākie faktori, kas ietekmē jauno mājokļu pieejamību, ir to cena un finansējuma izmaksas. Ja uz pirmo objektīvu iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu vērts gaidīt, tad saskaņā ar daudzu analītiķu prognozēto banku aizdevumu procentu likmju mainīgās daļas kritums šogad ir pat ļoti reāls. Turklāt pirmās pozitīvās vēsmas kreditēšanas jomā jau novērojam – Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau divas reizes pēc kārtas procentu likmes atstājusi negrozītas, radot pamatotas cerības, ka jau drīzumā hipotekāro kredītu procentu likmju mainīgā daļa jeb Euribor varētu samazināties. Vienlaikus cerību mākoņi var izrādīties arī ar ne tik gaišu maliņu.
