Piektdiena, 05 Septembris 2025

Mēs dzīvojam ļoti straujā un dažādiem pārsteigumiem bagātā laikmetā. Diemžēl pēdējos gados tie bijuši ar izteikti negatīvu noskaņu. Vispirms daudziem cilvēkiem šoku raisīja Covid-19 pandēmija, kurai sekoja Krievijas uzbrukums Ukrainai. Karš Ukrainā varbūt neietekmē mūs tik tieši, taču infekcijas invāzija gan atstāja iespaidu uz katra Latvijas iedzīvotāja ikdienu. Dzīve pēkšņi apgriezās kājām gaisā, visapkārt valdīja neziņa, bailes un neskaidrība par nākotni.

Zemkopības ministrija (ZM) rosina samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, tostarp eglei cirtes vecumu plānots samazināt par 30 gadiem - no 81 līdz 51 gadam, liecina ministrijas sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Meža likumā.

Sabiedrisko organizāciju, pedagogu un ārstu pārstāvji nosūtījuši vēstuli izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei, aicinot ieviest viedierīču lietošanas ierobežojumus valsts skolās ne tikai 1.–6. klasē, bet arī 7.–12. klasē, sākot ar 2026./2027. mācību gadu.

Latvijā pazudis Kanādas bruņoto spēku karavīrs, kurš mūsu valstī pilda dienesta pienākumus, informēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS).

Šogad tradicionālais Latvijas Riteņbraucēju vienības brauciens Siguldas novadā norisināsies divas dienas – 6. septembrī gaidāmi Bērnu braucieni, bet 7. septembrī norisināsies Sporta šosejas brauciens, Tautas brauciens, Kalnu divriteņu/Gravel brauciens un Izklaides brauciens. Sacensību laikā būs noteikti satiksmes ierobežojumi, vēsta Siguldas novada pašvaldība.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Bakteriālā iedega konstatēta piemājas dārzā Carnikavā, Ādažu novadā, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Pašvaldības, visticamāk, iebildīs pret nākamgad plānoto sabiedriskā transporta reisu samazināšanu, aģentūrai LETA teica Jēkabpils novada mērs, Latvijas Pašvaldību savienības Tautsaimniecības komitejas vadītājs Raivis Ragainis (LZP).

Latvijas valsts ir daudz jaunāka par dziesmu svētku tradīciju, norāda diriģente Aira Birziņa, kura ir ieguldījusi lielu darbu, skaidrojot to, cik svarīga loma dziesmai bija 19. gadsimtā, lai latvieši sevi apzinātos kā nāciju. Un skolēnu dziesmu un deju svētku gadā, šķiet, ir vieglāk noticēt tam un saprast, cik liela nozīme šai svētku kustībai ir tautas vienotības stiprināšanā. Šovasar pirmizrādi piedzīvoja Airas Birziņas kopā ar domubiedriem veidotā dokumentālā filma “Dziesmu avoti 1866”, kas atklāj to, cik būtiska nozīme ir bijusi bērnu koru kustībai, kas aizsākās jau 19. gadsimta vidū Lazdonas baznīcā. Sarunā ar diriģenti Airu Birziņu par dziesmu svētkiem un brīnumu, ko grūti pat noformulēt, kad sešpadsmit tūkstoši dziedātāju elpo kā viens.