Nodokļu ieņēmumi septiņos mēnešos par 0,9% atpalika no plānotā

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

2025.gada septiņos mēnešos vairāk, nekā plānots, iekasēts uzņēmumu ienākuma nodoklī, iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), muitas nodoklī, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklī, nekustamā īpašuma nodoklī, kā arī akcīzes nodoklī par dabasgāzi.

Gada septiņos mēnešos visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 3,259 miljardi eiro, kas ir par 1,1% mazāk, nekā plānots.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 2,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% mazāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,536 miljardus eiro, kas ir par 2,6% vairāk, nekā plānots.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 710,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,1% mazāk, nekā plānots. Tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem veidoja 348,9 miljonus eiro, kas ir par 3,8% mazāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 168,6 miljonus eiro, kas ir par 3,3% mazāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem - 124 miljonus eiro, kas ir par 8,6% mazāk, nekā plānots, par alu - 32,5 miljonus eiro, kas ir par 4,8% mazāk, nekā plānots, bet par dabasgāzi - 14,2 miljonus eiro, kas ir par 3,1% vairāk, nekā plānots.

Uzņēmumu ienākuma nodoklī šogad septiņos mēnešos iekasēti 548,4 miljoni eiro, kas ir par 12,9% vairāk, nekā plānots, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 167,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,2% vairāk, nekā plānots.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 71,8 miljonus eiro, kas ir par 2,5% mazāk, nekā plānots, dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 43,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32,1% mazāk, nekā plānots, muitas nodokļa ieņēmumi veidoja 41,4 miljonus eiro, kas ir par 8,6% vairāk, nekā plānots, bet izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi veidoja 32,4 miljonus eiro, kas ir par 4,4% mazāk, nekā plānots.

Savukārt solidaritātes iemaksas veiktas 30,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% mazāk, nekā plānots.

Tajā pašā laikā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 16,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,6% vairāk, nekā plānots, bet elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi bija trīs miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% mazāk, nekā plānots.

Finanšu ministrijā skaidro, ka kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,134 miljardu eiro apmērā, kas ir par 450,4 miljoniem eiro jeb 5,9% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, 2025.gada septiņos mēnešos veidoja 56,6% no gadā plānotā apmēra, piebilst ministrijā.

Tāpat FM norāda, ka sākot darbu pie budžeta 2026.gadam un atjaunojot prognozes vidējam termiņam, FM vērtē nodokļu ieņēmumu perspektīvu optimistiskāk nekā pavasarī, ņemot vērā augstāku darba samaksas fonda pieauguma un inflācijas tempu, kā arī labāku izpildes dinamiku gada pirmajā pusē. Tomēr ieņēmumu prognoze joprojām tiek vērtēta zemāka par budžeta likumā paredzēto.

Ministrijā atzīmē, ka kopbudžetā visstraujāk nodokļu ieņēmumi pieauga valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā. To apmērs 2025.gada septiņos mēnešos palielinājās par 203,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, sasniedzot 2,8 miljardus eiro.

Tikmēr iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums nodokļu reformas ietekmē bija daudz pieticīgāks - tie salīdzinājumā ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem pieauga vien par 16,6 miljoniem eiro jeb 1,1%. Darba samaksas fonds šajā periodā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta deklarāciju datiem pieauga par 5,8%, tostarp privātajā sektorā par 6,3%, bet publiskajā - par 4,6%. Pieaugumu noteica gan minimālās algas celšana no 700 līdz 740 eiro, kas stājās spēkā no 1.janvāra, gan algu kāpums kopumā. Vienlaikus nodarbināto skaits tautsaimniecībā šogad bijis nedaudz zemāks nekā pērn.

2025.gaad septiņos mēnešos kopbudžetā no solidaritātes iemaksām saņemti 30,7 miljoni eiro, bet visa gada laikā plānots iekasēt 93 miljonus eiro. Solidaritātes iemaksu kārtība, kas ieviesta 2025.-2027.gadam, nosaka kredītiestādēm pienākumu veikt papildu iemaksas valsts budžetā no to gūtās peļņas. Šo mehānismu valdība noteica, lai nodrošinātu papildu finansējumu nacionālās drošības vajadzībām apstākļos, kad pieaug drošības riski un nepieciešami papildu resursi aizsardzībai, min FM.

Ministrijā, atsaucoties uz Valsts kases datiem, norāda, ka 2025.gada septiņos mēnešos patēriņa nodokļu ieņēmumi uzrādījuši stabilu pieaugumu. PVN ieņēmumi salīdzinājumā ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem pieauga par 106,4 miljoniem eiro jeb 5%. PVN iemaksas palielinājās par 3,3%, īpaši pieaugot vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, darījumos ar nekustamo īpašumu, kā arī valsts pārvaldes, aizsardzības un pakalpojumu nozarēs. PVN atmaksu apmērs saglabājās līdzīgs iepriekšējā gada līmenim.

Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi šogad septiņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieauga par 29,9 miljoniem eiro jeb 4,4%. Neskatoties uz patēriņa kritumu šajās preču grupās, lielāko devumu nodrošināja ieņēmumu kāpums no naftas produktiem - par 18,4 miljoniem eiro jeb 5,6%, kā arī no tabakas izstrādājumiem - par 7,8 miljoniem eiro jeb 4,8%, kas saistāms ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu no 2025.gada 1.janvāra.

Šogad septiņos mēnešos dabas resursu nodoklī valsts budžetā iekasēts par 5,1 miljonu eiro jeb 10,5% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. "Šo kritumu var vērtēt pozitīvi no vides aspektiem, jo tas saistīts ar nepārstrādātā plastmasas iepakojuma samazinājumu, kas atbilst nodokļa mērķim - veicināt dabas resursu efektīvu izmantošanu un mazināt vides piesārņojumu. Tendenci stiprina arī jaunie normatīvie pasākumi plastmasas patēriņa ierobežošanai Latvijā," skaidro ministrijā.

Latvijā kopš 2024.gada vidus ir ieviestas papildu nodokļu likmes nepārstrādājamam iepakojumam, savukārt no 2025.gada tirdzniecībā aizliegti vieglie plastmasas maisiņi. Šie soļi veicina alternatīvu materiālu izmantošanu, patērētāju paradumu maiņu un iepakojuma ražošanas un pārstrādes modernizāciju, kas kopumā atbalsta pāreju uz ilgtspējīgāku resursu apriti, atzīmē ministrijā.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos iekasēti 800 miljonu eiro apmērā - par 105,9 miljoniem eiro jeb 11,7% mazāk nekā septiņos mēnešos pērn. Ieņēmumu samazinājumu galvenokārt noteica par 36,5 miljoniem eiro mazākas dividenžu iemaksas valsts pamatbudžetā. Tāpat atšķirībā no 2024.gada, kad bankas nodevas veidā hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam iemaksāja 73,4 miljonus eiro, šogad šāds maksājums netika piemērots. Vienlaikus 2025.gada jūlijā valsts budžetā tika saņemti 40 miljoni eiro no Modernizācijas fonda investīciju priekšlikumu īstenošanai, kas ir par 13,2 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada. Šie līdzekļi paredzēti valsts virzībai uz klimatneitralitāti, atbalstot enerģētikas un infrastruktūras modernizācijas projektus.