Cilvēki mēdz kolekcionēt visdažādākās lietas – sākot ar ordeņiem un monētām un beidzot ar pastmarkām. Interesants šķiet arī fakts, ka ne Latvijas Bankas kaltajām jubilejas monētām, ne pastmarku pirmās dienas zīmogošanai nav īpašas ekonomiskas nozīmes, jo galvenokārt tas ir ieguvums kolekcionāriem.

Kamēr rit saceltā jezga viena TV kanāla iespējamas izzušanas sakarā, kā drukātās preses kantes turētājs notiekošajā raugos ar tādu kā skaudību. Kālab ne mazāko satraukumu nemana, kad izzūd tas vai cits drukātais izdevums? Piemēram, pilnīgi bez jelkāda iemesla minēšanas izskanēja ziņa, ka neiznāks vairs Preiļu "Novadnieks". Nu labi, izlaidusi garu kāda tur reģionālā avīžele. Bet aizvadītās vasaras vidū beidza pastāvēt nacionāla apjoma laikraksts, un – ne čiku, ne grabu. Aizgājējs saucās "Izglītība un Kultūra" – dzīves tik nozīmīgas jomas aptverošs izdevums. Ja apdraudētā TV kanāla aizstāvji piesauc, cik varens zīmols bijis LNT, vecāka gadagājuma lasītāji varētu atcerēties, kāda mums savulaik bija "Skolotāju Avīze", īpaši Atmodas laikā un kad redaktors bija Fēlikss Zvaigznons. Personība! Viņa vārdu zināja vai visa sabiedrība. Iespējams, ka "Izglītība un Kultūra" aizgāja nebūtībā tādēļ, ka tai nebija sava Zvaigznona. Bet tā nedrīkstēja notikt! Tāpat kā nedrīkstēja pieļaut, ka savulaik pa skuju taku aizgāja "Literatūra un Māksla", "Liesma", "Latvijas Jaunatne", "Rīgas Balss", "Karogs" – tik kāri lasīti un mīlēti izdevumi.

Piekrītu tiem, kuri apgalvo, ka parakstīties par referenduma ierosināšanu būtu nepieciešams pedagoģiskos nolūkos, jo, vismaz Pierīgas novadu iedzīvotājiem, jau šobrīd ir iespēja pārliecināties, ka tas iedarbojas un strādā.