Menu
 

Otto Ozols. Saliekot punktus uz "i" par Kataloniju (1.daļa)

Šobrīd, kad Katalonijā atkal uzliesmojuši nemieri, daudzi mēģina saprast, kas tur īsti notiek. Spānijas mediji gadiem ilgi mērķtiecīgi ir izplatījuši dažādas baumas, sējuši šaubas un apzināti jaukuši cilvēkiem prātus. Ņemot vērā, ka esmu gadiem ilgi saistīts ar Kataloniju, daudz pētījis, tad mans uzdevums būtu dalīties ar savām zināšanām. Apzinos, ka ir lietas, kas cilvēkus pamatoti uztrauc, un nav godīgi pārmest neizpratni, ja nav pietiekami daudz skaidrots.

Lasīt vairāk...

Aptauja Inčukalnā. Vai ministram ir jāņem vērā iedzīvotāju aptaujas rezultāti?

Septembrī Inčukalna novadā tika veikta iedzīvotāju aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot novada iedzīvotāju viedokli par Inčukalna novada nedalīšanu divās daļās un to pievienošanu citām administratīvajām teritorijām. Aptaujā kopumā piedalījās 475 novada iedzīvotāji jeb 28% Inčukalna novada iedzīvotāju, kuri piedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās šā gada 25. maijā. Aptaujas rezultāti liecina, ka no 456 derīgajiem biļeteniem 82% jeb 373 iedzīvotāji ir pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pašlaik piedāvāto administratīvi teritoriālo reformu. Iedzīvotāji atbalsta nedalītu Inčukalna novadu un vēlas to saglabāt kā patstāvīgu teritoriālo vienību.

Lasīt vairāk...

Mārcis Bendiks. Prātojums par pandoristiem

Oktobra pirmajā pusē notikusī Šuplinskas kundzes tikšanās ar pedagogiem, kurā tā cita starpā paziņoja, ka šamajai neesot Pandoras lādes, no kuras dalīt naudu, jau ir izlocīta un pārgremota ad nauseam. Kā zināms, no grieķu mitoloģijas atceļojušais Pandoras lādes tēls ir visu pasaules nelaimju glabātava, un, to atverot, cilvēcei tiek uzsūtītas slimības un citas ķezas. Kaut kur padzirdētu, bet pašam runātājam nesaprotamu jēdzienu apbrīnojami aplamā veidā lieto izglītības (ne lopkopības, ne cietumu, bet izglītības) ministre!

Lasīt vairāk...

Televizors sabojā vakaru

Televīzija zaudē skatītājus! Par to liecinot gan pamatīgi pētījumi, gan subjektīvi vērojumi. Ļaudis pārejot uz dažādu mazo ierīču – mobilo telefonu, planšetdatoru un kā nu tos visus sauc – vērošanu. Neskatoties uz konkurenci, televizora vērotāju aizvien ir gana daudz, jo īpaši vidējā un vecākajā paaudzē.

Lasīt vairāk...

Aptauja Saulkrastos. Kā vērtējat ieceri būvēt sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultes ostā?

“Rīgas Apriņķa Avīze” jau rakstījusi, ka projekta attīstītāji AS “Skulte LNG Terminal” vēlas, lai iecerētajam Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim tiktu noteikts nacionālo interešu objekta statuss, jo tādā gadījumā tā būvniecību nevarētu apdraudēt iesaistīto pašvaldību un iedzīvotāju iebildumi, liecina publiski izskanējusī informācija.

Lasīt vairāk...

Pedagoģe: Pētnieciskie uzdevumi ir lielākais klupšanas akmens eksāmenos

Šogad skolēnu matemātikas eksāmenu rezultāti sasnieguši sliktāko līmeni pēdējā desmitgadē. Vieni norāda uz kļūdām pedagogu darbā, citi apšauba bērnu spējas. Vēl citi norāda uz kraso atšķirību starp to, ko skolēni apgūst matemātikas mācību stundās un eksāmenu saturu.

Lasīt vairāk...

Viedoklis. Juceklis pilsētā

Pilsēta bez kūsājošas dzīvības nav iedomājama. Mēs visi kā skudriņas tekalējam savās ikdienas gaitās, katrs izvēloties savu pārvietošanās veidu – kā gājēji, kā velosipēdisti vai kā autovadītāji. Visas šīs grupas pilsētā savstarpēji mijiedarbojas, neaizmirstot viens uz otru ik pa laikam uzmest ļaunu aci un izteikt indīgu piezīmi.

Lasīt vairāk...

Eksperte: 2020.gada budžets ir prātīgs un ticams

Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets ārkārtas sēdē akceptēja 2020. gada valsts budžeta projektu. Saskaņā ar to valsts kopējā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 9,894 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 10,002 miljardu eiro apmērā. Lai gan šis ir lielākais budžets Latvijas vēsturē, vienlaikus tas ir arī viens no prātīgākajiem. Budžets, salīdzinot ar 2012. vai 2013. Gadu, ir dubultojies, tomēr vienlaikus pieaugums ir pakāpenisks, bez būtiskiem lēcieniem, kas liek domāt – budžets ir ļoti ticams.

Lasīt vairāk...

Jānis Bethers. Bailes no zaļās enerģijas

Enerģētikas nozarē pastāvīgi aktuāli ir jautājumi, kas saistās ar valsts klimata mērķu izpildi, energoneatkarību un izaicinājumu tuvāko desmit gadu perspektīvā lielāko daļu elektroenerģijas iegūt no atjaunīgiem energoresursiem. Neskatoties uz to, ka atbalsts jaunu zaļās enerģijas ražošanas projektu attīstībai Latvijā ir apstādināts jau 2012. gadā, iepriekš minēto mērķu sasniegšanai esam tuvāk nekā varētu sākotnēji šķist. Vienīgais, kas bremzē progresu ir pēdējos gados kultivētā negatīvā attieksme pret atjaunīgo energoresursu nozari.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.