Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir jūtama pasaules ekonomikas bremzēšanās un pēdējo mēnešu rūpniecības rādītāji liek domāt, ka tuvākā gada laikā Latvijas apstrādes rūpniecībā gaidāms, iespējams, sarežģītākais brīdis kopš finanšu krīzes.
Pirms nedēļas Ķekavas novadu un tā vadību negaidīti satricināja ziņa, ka novada vicemēru Aigaru Vītolu aizturējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Zināmie fakti ir, ka par iespējamu kukuļošanu saistībā ar būvdarbu veikšanu kriminālprocesa ietvaros pagājušajā piektdienā KNAB aizturēja Vītolu un kādu fizisku personu.
Šobrīd Saeimā apspriestais ietvars dzērienu depozīta sistēmai paredz, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu, patērētājs, kurš iegādāsies dzērienu depozīta iepakojumā (stikls, skārds, PET), turpmāk maksās ne tikai preces cenu, bet tam nāksies rēķināties ar 10 centu uzcenojumu dzēriena cenai.
Dažādu apstākļu dēļ par kinorežisora Jura Podnieka pirms 30 gadiem uzdoto jautājumu “Vai viegli būt jaunam?” pusmūžā nākas domāt daudz biežāk nekā tad, kad gāju skolā. Toreiz, iznākot filmai, es teicu – jā, ir viegli, ja ir griba un galva uz pleciem, visu var sasniegt. Un tas nebija tikai jaunības ideālisms. To, ka pasaulē līdzās labajam ir tik daudz sliktā, es nezināju, jo informācijas plūsma bija krietni vien ierobežotāka.
Septembrī Valsts kanceleja uzsāka Laba servisa kustības kampaņu. Tās laikā iedzīvotāji tika rosināti pievērst uzmanību klientu servisam valsts pārvaldē un balsot par labākajiem klientu apkalpošanas speciālistiem. Labs serviss, kā zināms, ir būtisks ne tikai valsts pārvaldē, bet arī privātajā sektorā. Lai nodrošinātu labu servisu ikvienā jomā, būtiskākais ir attieksme. Laiki, kad “klientam vienmēr bija taisnība” ir pagājuši.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iepriekš aizturētais Ķevavas novada domes priekšsēdētājas Viktorijas Baires pirmais vietnieks Aigars Vītols (LZS) noraida aizdomas kukuļošanā, taču līdz apstākļu noskaidrošanai atkāpsies no vietnieka amata.
Pagājušās nedēļas beigās, 28. septembrī, tika atzīmēta kāda ļoti traģiska gadadiena – 25 gadi, kopš Baltijas jūras dzelmē nogrima prāmis “Estonia”, aizraujot sev līdzi vairāk nekā 800 cilvēku dzīvības, tostarp 17 latviešus. Viņu vidū bija arī divas brīnišķīgas manas kolēģes – žurnālistes Inga Helmane un Andra Jauce...
Nolēmām pāršķirstīt, ko “Rīgas Apriņķa Avīze” un tās priekšgājēji rakstījuši dažādu gadu un laiku septembros. Pirmā doma: nu kas gan cits, ja ne mācību gada sākums, būs dominējošais temats septembra, sevišķi mēneša sākuma datumu, numuros, jo īpaši “vecajos laikos”! Kā tad audzinās jaunos komunisma cēlājus? Un tādā garā... Ne gluži tā!
Lai gan nogurdinoši ilga (atklātā daļa ilga vairāk nekā piecas stundas), Ministru kabineta sēde 17. septembrī bija visnotaļ interesanta. Jo īpaši tiem, kuri interesējas par psiholoģiju, iespējams – arī psihiatriju.
Superātrā mobilo sakaru tehnoloģijas 5G darba versija jeb prototips ir ienācis arī Latvijā, raisot daudz un plašas diskusijas. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors un asociētais profesors Ivars Vanadziņš, kurš pēc izglītības ir ārsts, skaidro, kas ir 5G mobilo datu pārraide un kāda ir tās ietekme uz cilvēka veselību.
Valdība pieņēmusi lēmumu no nākamā gada būtiski palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta, proti, papildus līdzšinējiem apmēram 600 tūkstošiem eiro partijas turpmāk saņems vēl piecus miljonus eiro no valsts budžeta naudas. Premjers, komentējot šo valdības lēmumu, kas gan netiek pārāk afišēts, uzsvēris, ka tas mazināšot partiju atkarību no privātiem ziedojumiem.
