Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka piektdaļa nodarbināto Latvijā ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Pēdējo 10 gadu laikā par 2,4 gadiem pieaudzis nodarbināto vidējais vecums, un 2018. gadā tas bija 43,7 gadi. Cilvēkresursu vadības sistēmu analītiķe, biznesa augstskolas “Turība” studiju programmas “Biznesa psiholoģija un cilvēkresursu vadība uzņēmējdarbībā” studente Baiba Ose-Zaļā stāsta, ka darbaspēka novecošanās ir cieši saistīta ar demogrāfiskajiem procesiem valstī kopumā. Samazinoties dzimstībai, samazinās arī jauniešu īpatsvars darba vidē. Viņa uzsver, ka mūsdienu jaunieši ir citādi savā domāšanas manierē un rīcībā, turklāt krasi mainījusies arī vērtību sistēma. Darba devējiem turpmāk vairāk jāmācas paļauties uz gados jauniem darbiniekiem, sniedzot viņiem iespēju iegūt pieredzi.

Iekļūšana ceļu satiksmes negadījumā rada stresu un bieži arī nezināšanu, kā rīkoties tālāk. Parasti pēc iekļūšanas negadījumā seko telefona zvans. “If apdrošināšana” veica aptauju, lai noskaidrotu, kam negadījumā iekļuvušie autovadītāji zvana visbiežāk, protams, ar piebildi, ka negadījumā nav cietuši cilvēki.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija ir atbalstījusi grozījumus likumā par akcīzes nodokli, stiprajam alkoholam akcīzes likmi samazinot par 15%. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Igaunijā samazināto akcīzes nodokli alkoholam, kas radījis risku mazināties alkoholisko dzērienu tirdzniecības apjomam un attiecīgi budžeta ieņēmumiem. Samazinātā akcīzes likme varētu būt spēkā līdz februārim, taču premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir paudis viedokli, ka visām trim Baltijas valstīm būtu labi vienoties par vienādu akcīzes likmi alkoholam, lai tās savā starpā "nevajadzīgi nekarotu", bet gan varētu kopīgiem spēkiem akcīzes nodokli izmantot kā vienu no ieročiem cīņā par sabiedrības veselību, paudis premjers.