Latvieši nav vienīgā tauta, kas svin Jāņa dienu, tomēr laikam tik plašas un visaptverošas svinības raksturīgas tikai latviešu tautai. Ko svinam šajā dienā? Kāpēc šai dienai tāda gatavošanās, rosība?
Pirms 60 gadiem – 1959. gada 24. jūnijā – “Darba Balss” jāņojas un līgojas pamatīgi. Ir laiks, kad līgošanu tiek mēģināts iedabūt padomju nedabisko “kultūras tradīciju” iemauktos.
Pirms Jāņiem visaktuālākais ir jautājums, kur, kā un ar ko kopā svinēt šos skaistos vasaras svētkus un vai to darīt, ievērojot visas tradīcijas, sākot ar mājas un sētas rotāšanu, lēkšanu pāri ugunskuram, papardes zieda meklēšanu un beidzot ar mazgāšanos rīta rasā, vai arī ļauties dziedāšanai un dančiem kādā no publiskajām svinību vietām.
Klāt Jāņi, un tas nozīmē tas nozīmē daudz gardumu, šašliku, salātu, limonāžu un, protams, alkoholisko dzērienu. Svētkos gandrīz nav iespējams ievērot pareizu uztura režīmu, tāpēc mēdzam pārēsties un nākamajā dienā ciest no smaguma sajūtas, papildu kilogramiem uz svariem, bet daži arī no paģirām.
Pagājušajā nedēļā īstu vētru sociālajos tīklos sacēla Rīgas domes jaunās vadības lēmums aizvākt no Krišjāņa Barona ielas tur izvietotos puķupodus. Precīzāk sakot, betona vannas, kuros iestādītie kociņi bija apdeguši saulē un teju nokaltuši, jo, kā izrādījās, domei pietrūcis naudas to laistīšanai.
Lai pasargātu sevi un tuviniekus no nelaimes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi aicina Jāņu naktī nezaudēt modrību un svētkus pavadīt droši.
Saeima pagājušajā nedēļā noraidīja partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) rosinātā likumprojekta ”Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” iekļaušanu darba kārtībā. Politiskā spēka piedāvājums paredz šo summu izmaksāt pa daļām desmit gadu laikā, sākot no 2021. gada un pabeidzot 2030. gadā.
Līgo svētki vienmēr bijuši vieni no nozīmīgākajiem un lustīgākajiem latviešu gadskārtu svētkiem. Arvien aktuālāki kļuvuši centieni atgriezties pie tradicionālajām vērtībām un senajām svētku svinēšanas tradīcijām. Lai svētki būtu krāšņi, nozīme piešķirama katrai niansei – mūzikai, ēdienam, norises vietai, tērpu izvēlei un arī Līgo svinībām aktuālām rotaļām un ticējumiem.
Savā dzīvē tūkstošiem reižu esam dzirdējuši par “tautas gudrību”, “vēsturisko atmiņu” un tamlīdzīgām it kā neapstrīdamām lietām. Tajā pašā laikā mūsu acu priekšā ir bez sava gala atgādinājumu, ka sabiedrības atmiņa mēdz būt ļoti īsa. Nu, kaut vai visiem redzamā nemitīgā kāpšana uz tiem pašiem grābekļiem vēlēšanās vai tāds privāts novērojums, ka šo rindu autors savu labklājību nodrošina, ekspluatējot sabiedriskās atmiņas īstermiņa defektus.
Latvijā 65% aptaujāto iedzīvotāju, iepērkoties veikalā, izvēlas tos produktus vai preces, kuru iepakojumu var pārstrādāt, liecina vides apsaimniekotāja "Latvijas Zaļais punkts" iedzīvotāju aptauja par videi draudzīgiem iepakojumiem.
Vai kādreiz esat aizdomājušies, kāpēc tieši jūnijā tik daudz melnu notikumu – vismaz Latvijas vēsturē? 14. jūnija nakts, 17. jūnija nakts, arī 22. jūnija nakts, kas, pat ja lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ļāva cerībā uzelpot, ka notiks brīnums un pirms nedēļas deportētos radiniekus izdosies atgūt, tomēr iezīmēja Otrā pasaules kara sākumu mūsu valsts teritorijā. Varbūt pie vainas baltās naktis? Tās ļauj vienlaikus redzēt un neredzēt, kā mainās pasaule. Par to arī šī sleja pirms vasaras brīvdienām.
