Jau labs laiciņš pagājis, kopš restartējamies, uzraujamies, bet ka tik nenoraujamies. Patiesībā valsts vadība dzīvo savu dzīvi – kā Paula Putniņa lugā “Ar būdu uz baznīcu”, kur darbības imitācija slēpās aiz “vērojam, raugāmies, apsekojam”. Pirmais solis jau sperts: nodibināta komisija, darba grupa birokrātijas apkarošanai.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pasūtītais pētījums, kas atklāj sabiedrības interesi par Latvijā veidotu mediju satura krievu valodā, skaidri parāda, ka jāstiprina saturs latviešu valodā un jāpārtrauc satura veidošana krievu valodā sabiedriskajā medijā, pauda NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Iestājoties siltākam un sausākam laikam, aizvien vairāk satiksmē piedalās arī motobraucēji, bet ne visiem šī sezona iesākusies pozitīvi – diemžēl aizvadītajās brīvdienās dažādas traumas guvuši motobraucēji Vidzemes pusē. Tāpat šogad negadījumos cietuši jau astoņi motocikla vadītāji, tādēļ Valsts policija aicina motobraucējus parūpēties par savu drošību laikus un pirms došanās ceļā, ievērot dažādus drošības pasākumus.
Līdz šīs nedēļas sākumam Latvijā dzēsti jau vairāk nekā 250 kūlas ugunsgrēki. Ugunsdzēsēji atzīst, ka pirmie kūlas ugunsgrēki parasti ir platības ziņā nelieli, bet, iestājoties siltākam un sausākam laikam, pērnās zāles degšanas apjomi un platības palielinās un reizēm pārsniedz pat 1000 kvadrātmetru platību.
Pirms Lieldienām, Kristus augšāmcelšanās svētkiem, ar taisnīguma sajūtai veltītu rakstu uzsāku pārdomu sēriju par vairākām mūsu sabiedrībai tik pašsaprotamām lietām, kas, daudziem nemaz nezinot, ir nākušas no kristietības vai spējušas nostiprināties ciešā saistībā ar kristīgo baznīcu. Līdzīgi taisnības izjūtai, kas jau antīkajā pasaulē rada filozofu atbalstu, bet ar kristietību kļuva par sabiedrības un pat plašāk – politisku – vērtību, pievērsīšos vārdam. Lai arī tik pašsaprotams, tas nav nedz vienkāršs, nedz arī spēj kalpot sabiedrības labākajiem mērķiem bez kādiem precizējumiem un vārda rakstiska vai mutiska nesēja atbildības.
Birokrātijas mazināšana jau ilgstoši ir aktuāls jautājums, kas prasa konkrētus, reālus risinājumus. Patlaban ir izveidotas darba grupas, kas analizē un cenšas ieviest reformas, taču vairāki risinājumi, kas tiešām var izskaust birokrātiju, jau sen ir zināmi. Piemēram, administratīvo sodu sistēmā. Ir jāizbeidz cilvēku dzenāšana un reizēm pat vajāšana pa birokrātijas "labirintiem". Mainot šo sistēmu mēs beidzot novērstu vienkāršu lietu sarežģīšanu un veicinātu sabiedrības uzticēšanos valstij.
Eiropas Komisija un 25 ES dalībvalstu, kā arī Islandes un Norvēģijas patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pagājušā gada nogalē veica pārbaudes tiešsaistes veikalos, kas pārdod lietotas preces, piemēram, apģērbu, elektroniskas iekārtas un rotaļlietas. Pārbaudot 356 tiešsaistes tirgotājus, konstatēja, ka 185 no tiem (52 %), iespējams, ir pārkāpuši ES patērētāju tiesības.
Kristīne Kolthofa ir spilgts piemērs tam, ka cilvēks spēj krasi mainīt savu dzīves ceļu, apgūt vienu no pasaulē grūtākajām valodām un atklāt jaunas iespējas. Deviņdesmitajos gados ārzemēs iegūtā pirmā nopietnā izglītība pavēra iespēju strādāt par juristi un cilvēktiesību eksperti, intensīvi aizstāvot sieviešu tiesības. Tomēr pēc turpat trīsdesmit Nīderlandē nodzīvotiem gadiem Kristīne ir atgriezusies Latvijā. Nu jau rit piektais gads dzimtajā Ogrē, kur pašā pilsētas centrā kopā ar dzīvesdraugu Ingusu viņa atvērusi kafejnīcu un vīna tirgotavu “Noliktava”. Kristīne atklāj, ka ļoti gaida pavasari un jau plāno, kādus ziedus stādīs. “Ogre ir ļoti skaista pilsēta, tāpēc gribu, lai arī pie mums ir skaisti. Gribu, lai cilvēki brauc uz Ogri un lai iegriežas pie mums uz kafiju vai glāzi vīna!”
Ar mērķi izpētīt ēnu izglītības jeb privātskolotāju pakalpojumu izplatību Latvijā vecāku organizācija “Mammām un Tētiem” veikusi pētījumu “Ēnu izglītība Latvijā”. Dati pārsteidz: 42,3 % pētījumā iesaistīto ģimeņu izmanto vai ir izmantojušas privātskolotāju pakalpojumus. Turklāt 36,1 % ir apsvērušas privātskolotāja piesaisti, bet nav to darījušas – galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ.
It kā restartētā valdība par sekundāru darba prioritāti ir pasludinājusi demogrāfiskās bedres aizbēršanu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ik dienu ne tikai dodas uz ugunsgrēku dzēšanas darbiem, bet arī veic dažādus glābšanas darbus, kuros palīdzība ir nepieciešama gan cilvēkiem, kuru veselība vai dzīvība ir apdraudēta, gan arī dzīvniekiem, kuri ir nonākuši bezpalīdzīgā stāvoklī. Kā liecina VUGD statistika, 2024.gadā ugunsdzēsēji glābēji ir veikuši 9177 glābšanas darbus.