Budžets un Saeimas vēlēšanu tuvošanās veselības aprūpē rada nozīmīgu papildu turbulenci bez visa minētā jau tā vētrainajā Latvijas nozarē. Galu galā veselība ir nozīmīgākais, ko mēdzam novēlēt viens otram. Tiesa, dalot nodokļu maksātāju naudu nozarēm, tieši veselības aprūpe lielākoties paliek sērdienītes lomā.
1517.gada 31.oktobrī maz pazīstams vācu mācītājs un profesors Mārtiņš Luters pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienagloja 95 tēzes, aizsākot reformāciju Rietumu kristietībā. Pieļauju, pēc iepriekšējā teikuma izlasīšanas vēlme un patika lasīt tālāk izsīka cilvēkiem bez intereses par kristietību vai vēsturi. Tomēr atļaušos apgalvot, ka šis 508 gadus senais notikums var pastāstīt ko svarīgu, jo ar to ir saistītas trīs nozīmīgas lietas, kuru eksistenci daudzi nav pat apzinājušies.
Katru gadu 29. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules insulta diena, kad tiek runāts gan par insulta profilaksi, gan par pazīmēm, pēc kurām insultu atpazīt un ātri vērsties pēc medicīniskās palīdzības. Taču Kūrorta rehabilitācijas centra (KRC) “Jaunķemeri” speciālisti atgādina – tikpat svarīgi ir arī nekavējoties uzsākt rehabilitāciju, kas var būtiski ietekmēt pacienta atveseļošanās rezultātu un cilvēka dzīves kvalitāti nākotnē.
No 1. oktobra Latvijā ir sākusies žurnālu un laikrakstu, tostarp reģionālo, abonēšana. Vēlējāmies noskaidrot, cik daudzi jau ir paspējuši kādu izdevumu abonēt un vai vispār kāds to vēl dara.
Latvijā jau vairākus gadus tiek mēģināts risināt ieilgušo dalītā īpašuma problēmu, tomēr process virzās lēni. Valsts zemes dienesta dati liecina, ka divu gadu laikā piespiedu dalītā īpašuma statuss izbeigts tikai dažiem desmitiem no visām ēkām, uz kurām tas attiecas. Taču likums nerisina visas piespiedu dalītā īpašumā radušās problēmas, un to atzīst arī Tieslietu ministrija, taču rīcība neseko un atbildība tiek novelta uz iedzīvotāju pleciem.
Latvijā jau par tradīciju kļuvusi mūsu valsts salīdzināšana ar Lietuvu un Igauniju. Nospiedošā vairākumā gadījumu salīdzināšana ir par sliktu Latvijai, kas, manā skatījumā, ir kaut kāds mazohisms. Atliek regulāri lasīt kaut vai portālu “Delfi” Lietuvā un Igaunijā (angļu vai krievu valodā), lai saprastu, ka politiskā vide tur nav labāka, arī izdaudzinātie sasniegumi ekonomikā ir pārspīlēti. Tomēr šī replika būs par citu tēmu – imigrāciju.
Ādažu vidusskolas medmāsa Rita Zakare pērn saņēma Ādažu novada pašvaldības apbalvojumu “Gada novadnieks” nominācijā “Medicīna” par ieguldījumu jaunās paaudzes veselības nodrošināšanā.
Traģiskais notikums, kad cilvēks šovasar nomira, jo viņu nesāka laikus atdzīvināt, izgaismojis vairākas nepilnības – lai gan slimnīca bijusi ar roku sasniedzamā attālumā, no tās neviens neieradās palīdzēt, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes atbrauca novēloti, tāpēc ka bija izsaukumos citviet, bet klātesošie neprata vai baidījās sniegt pirmo palīdzību. Ne visi uzdrošinās reanimēt, un vai vajadzētu pārmest cilvēkam, kurš to nekad nav darījis un pat teoriju nezina? Tomēr nav tā, ka pirmo palīdzību spētu sniegt tikai mediķi.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) brīdina patērētājus par pieaugošu finanšu krāpniecības gadījumu skaitu, kuros krāpnieki, izmantojot viltus ieganstus un psiholoģisku manipulāciju, pamudina patērētājus aizņemties vairākus kredītus. Šādas darbības var radīt nopietnas finansiālas sekas un ilgtermiņa saistības, kuras patērētājam būs jāsedz pašam.
Valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 17,945 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro.
Gadījums ar Brunavas pagastā nošautajiem suņiem izraisījis milzīgu emociju vētru, sadalot sabiedrību radikālos suņu mīļotājos un radikālos kārtības atbalstītājos.