Pāvils Brūvers. Visu eņģeļu diena ^{Apriņķis.lv}

Paaudzē, kas piedzīvojusi Otro pasaules karu, izvešanas, Staļina represijas, bēgļu gaitas un citus smagus pārdzīvojumus, varam sastapt daudz stāstu par brīnumainu sargāšanu, par dzīvības glābšanu un dažkārt arī par reālu eņģeļu klātbūtni. Ticība eņģeļiem ir tik sena kā cilvēce. Eņģeļi sastopami vai katras tautas nostāstos un folklorā, arī mūsu tautasdziesmās šad un tad tiek pieminēti eņģeļi. Piemēram:

Ko, saulīte, tu redzēji,
Gaisa vidu tecēdama?
Redzēj’ Dievu spēlējam,
Eņģelīšus dancojam.

Nereti ļaudis, kas piedzīvojuši nelaimes autosatiksmē, avārijas brīdī jutušies kā palēninātā filmā. Arī es ko tādu esmu piedzīvojis – auto sadursmes brīdī varēju vērot visu notikumu lēnām attīstāmies, līdz iestājās miers un viss atgriezās reālajā laikā. Manuprāt, šī parādība skaidrojama ar eņģeļu klātbūtni, kas briesmu brīdī pārceļ mūs savā laikā, palīdzot šajā palēninātajā kustībā mums reaģēt uz notikuma attīstību, izvairīties no bīstamiem triecieniem vai kādām lidojošām šķembām.

Kāds vācu alpīnists piedzīvojis ekstrēmu pārcelšanu laikā. Kāpjot kalnā, viņš paklupis un sācis krist dziļā aizā. Tajā brīdī viņš sev priekšā ieraudzījis kādu gaišu būtni, kas viņu aicinājusi sev līdzi. Viņi ilgu laiku pavadījuši kopā, pārrunājot visu viņa dzīvi. Pēc viņa izjūtas, saruna ilgusi dažas stundas, un tā noslēgusies ar to, ka viņam šis tas savā dzīvē ir labojams, un viņš atgriezies reālajā laikā, kurā bija pagājusi varbūt tikai kāda sekunde. Tajā brīdī viņš kritis garām kuplam krūmam, un viņam izdevies ieķerties krūma zarā. Tā viņš izglābies no nāves. Viņš bija pārliecināts, ka viņu glābis sargeņģelis.

Ticam mēs vai ne, mums katram ir savs eņģelis. To apliecina daudzās liecības, ko ļaudis piedzīvojuši, to apliecina arī Svētie Raksti. Mateja evaņģēlijā Jēzus saka: “Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazākajiem nenonicināt, jo es jums saku: viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz mana debesu Tēva vaigu.”

29.septembrī mēs svinam Erceņģeļa Mihaela un visu eņģeļu dienu, lai atgādinātu paši sev šo garīgo realitāti un īpaši pateiktos Dievam par eņģeļiem, kurus Viņš sūtījis kalpošanai mūsu labā, kā Bībelē teikts: “Vai tad visi eņģeļi nav tikai kalpotāji gari, kas izsūtīti, lai kalpotu to labā, kam jāmanto pestīšana?”

Svētais Jānis Hrizostoms jeb Zeltamute pauda pārliecību, ka Dievs piešķir savu sargeņģeli arī tiem, kuri netic, kuri iet grēku ceļus. Pie tiem eņģeļi strādājot ar īpašu degsmi, jo Dievam nepatīk grēcinieka nāve. Diemžēl pārāk daudz ir tādu, kas tam netic, kuri netic nekam, kas nav zinātniski pierādāms.

Izcilais britu zinātnieks Frīmans Daisons kādā intervijā laikrakstam “Rīgas Laiks” teicis, ka daudzi cilvēki domā – zinātne spēj izskaidrot visu, tomēr ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem zinātne nespēj atbildēt. “Tie galvenokārt ir ētikas un morāles jautājumi. Arī ticība gariem, ticība garīgiem spēkiem, ticība cilvēka dvēselei,” saka Daisons un piebilst, ka mūsu zināšanas nāk arī no vēstures, no literatūras, no stāstiem, no praktiskās pieredzes, un tām nav nekā kopīga ar zinātni.

Tāpēc nebūsim pārgudri un ar pateicību svinēsim Erceņģeļa Mihaela un visu eņģeļu dienu un priecāsimies, ka ne brīdi neesam atstāti šajā pasaulē vieni – par katru no mums rūpējas savs sargeņģelis un pacietīgi vada mūs pretī Debesu valstībai, ja vien mēs viņam nepretojamies.