Mārtiņš Āboliņš: Latvijas ekonomikā gads ir sācies labāk nekā gaidīts ^{Apriņķis.lv}

Tas ir ievērojami mazāks ekonomikas kritums nekā pērnā gada pavasarī. Uzņēmēji un ekonomika turpina pielāgoties Covid-19 ierobežojumiem, piemēram, attīstot attālināto tirdzniecību, savukārt rūpniecībā un būvniecībā ekonomiskā aktivitāte nav tik būtiski samazinājusies. Vienlaikus pasaules ražotāju noskaņojums pēdējos mēnešos ir sasniedzis rekordlielus augstumus, kas nodrošina pieaugumu apstrādes rūpniecībā un eksportā.

Tāpat ļoti liela nozīme ekonomisko zaudējumu mazināšanā ir bijusi valsts atbalstam, kas gan notiek uz valsts parāda un budžeta deficīta pieauguma rēķina, un, kā liecina Finanšu ministrijas jaunākās prognozes, budžeta deficīts Latvijā varētu pārsniegt 9 % no IKP iepriekš plānoto 3,7 % vietā. 

Vienlaikus bažas rada tas, ka vairākos rādītājos Latvija ir sākusi atpalikt no kaimiņiem. Piemēram, martā mazumtirdzniecība Latvijā ir augusi par 3,2 %, pat neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem, taču tajā pašā laikā Lietuvā martā mazumtirdzniecība pieauga par 20 %, lai arī Covid-19 saslimstība šajā periodā mums būtiski neatšķīrās. Iespējams, ka cīņā ar Covid-19 mēs fokusējamies uz ekonomiskajiem ierobežojumiem, jo sociālos ierobežojumus ir grūtāk izkontrolēt, bet diemžēl šobrīd neesmu pārliecināts, ka šīs krīzes radītā plaisa tuvākajos ceturkšņos viegli izzudīs.  

Tomēr, manuprāt, ir pamatoti cerēt, ka šī gada otrajā pusē un nākamgad Latvijas ekonomika ir gaidāms spēcīgs pieaugums. Galvenais iemesls šādām optimistiskām prognozēm ir lielais pakalpojumu nozaru atkopšanās potenciāls brīdī, kad to ļaus epidemioloģiskā situācija, augšupejošs rūpniecības cikls pasaulē un straujš cenu kāpums tādām Latvijas eksporta precēm, kā koka izstrādājumi un graudi, kā arī gaidāmā apjomīgo līdzekļu ieplūde būvniecībā no ES ekonomikas atjaunošanas un “Rail Baltica” būvniecības. Šie apsvērumi un labāks nekā gaidīts gada sākums pēdējos mēnešos ir ļāvuši palielināt ekonomikas izaugsmes prognozes, un saskaņā ar mūsu prognozēm Latvijas ekonomika šogad varētu augt par 3,6 %, savukārt 2022. gadā Latvija IKP izaugsme varētu sasniegt 6 %. 

Protams, ir arī riski un galvenais risks joprojām ir Covid-19 pandēmijas jauni viļņi. Labā ziņa ir tā, ka Izraēlas, Lielbritānijas un arī ASV pieredze rāda, ka ir vakcīnas pret Covid-19 ir efektīvas, un tas ir ceļš šīs krīzes pārvarēšanai. Šobrīd Eiropas Savienībā vakcinācijas temps par dažiem mēnešiem atpaliek no šīm valstīm, tomēr vakcīnu pieejamība uzlabojas un tas nozīmē, ka vismaz attīstītajās valstīs Covid-19 pandēmijai ir redzamas beigas. Aprīļa beigās Latvijā pret Covid-19 vakcinēt ir tikai nedaudz vairāk kā 10 % no iedzīvotājiem, kas ir uz pusi mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, un bez būtiskiem uzlabojumiem Latvijas vakcinācijas procesā līdz rudenim var neizdoties sasniegt pūļa imunitāti.  

Papildus tam bažas rada tas, ka kopš pandēmijas sākuma izaugsmes rādītāji pasliktinājušies gandrīz visās pakalpojumu nozarēs, arī to, kuru darbība nav tikusi ierobežota, piemēram, IT un biznesa pakalpojumos. Arī fiskālās politikas normalizēšana var būt izaicinoša un tuvākajos gados būs nepieciešams atrast līdzsvaru starp to, kā sabalansēt valsts finanses un vienlaikus nepārtraukt ekonomikas atbalsta pasākumus pārāk strauji.

Visbeidzot, var neattaisnoties arī uz būvniecību liktās cerības. Būvniecības nozarē brīvu jaudu, visticamāk, nav daudz, savukārt Covid-19 pandēmijas rezultātā arī ārējā darbaspēka piesaiste varētu būt apgrūtināta un jārēķinās, ka augšupejošs būvniecības cikls šobrīd gaidāms arī citās Eiropas valstīs. Tā rezultātā gaidāmā izaugsme var būt vairāk cenās un mazāk reālos būvniecības apjomos. Taču neskatoties uz šiem riskiem, esmu pietiekoši optimistiski noskaņots par ekonomikas atkopšanos, tiklīdz būsim spējuši sakārtot vakcinācijas procesu.